Pašvaldību savienība aicina Saeimu rast risinājumu budžeta samazinājuma kompensēšanai
INESE ZONE

20. oktobrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāka nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu izskatīšanu. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Saeimas deputātus ir informējusi par LPS atklāto vēstuli, kas nosūtīta visām Saeimas frakcijām. Vēstulē paustas bažas par pašvaldību ieņēmumu kritisko samazinājumu 2021. gadā un aicinājums to kaut vai daļēji kompensēt. 
Būtiskākā problēma ir iedzīvotāju ienākuma no­dokļa (IIN) samazinājums pašvaldībām jeb pārdale valsts labā. Turklāt vienlaikus ar šo samazinājumu pašvaldībām nākamgad budžetā vēl papildus jārod līdzekļi jauniem uzdevumiem, piemēram, garantētā minimālā ienākuma, bērnudārzu pedagogu atalgojuma, asistenta pakalpojuma invalīdiem nodrošināšanai, administratīvi teritoriālajai reformai un citiem. LPS uzsver, ka šis lēmums vēl vairāk palielinās reģionālās atšķirības.
Lai mazinātu šādu ietekmi, LPS piedāvā kompromisu par 9,2 miljonu eiro kompensāciju. Tā varētu būt kā īpaša dotācija tām 77 paš­valdībām, kur budžeta samazinājums paredzēts lielāks par 4%. Šo 77 pašvaldību vidū ir ne tikai mazie novadi, bet arī piecas lielās pilsētas, 15 reģionālās attīstības centri un divi Latgales lielie novadi. LPS atgādina, ka, parakstot LPS un Mi­nistru kabineta 2021. gada vienošanās un domstarpību protokolu, pašvaldības lūdza rast risinājumu, kā kompensēt ieņēmumu sa-mazinājumu tiem novadiem un pilsētām, kam tas būs lielāks par četriem procentiem.
 
Kopējais jaunā Jēkabpils novada budžets varētu zaudēt teju divus miljonus
BD vaicāja Jēkabpils domes priekšsēdētājam Ai­va­ram Kra­pam, kā mi­nētā situācija ietekmēs Jēkabpils pilsētas budžetu? Viņš skaidro, ka Jēkabpils nav to pašvaldību skaitā, uz kurām finansējuma samazinājuma ietekme pārsniedz 4%. Jēkabpilij tie varētu būt apmēram 3,5%. Tātad arī tad, ja tiktu panākta vienošanās par 9,2 miljonu eiro piešķīrumu budžeta samazinājuma kompensācijai paš­valdībām, Jēkabpils no tiem atbalstu nesaņemtu, jo tas būtu paredzēts tikai tad, ja samazinājums pašvaldībai pārsniedz 4%, kompensējot daļu līdz šiem 4%. Jēkabpilij budžeta samazinājums, iz­sakot 3,5% summārā iz­teiksmē, varētu būt  612 000 eiro, kas ir būtiska summa.  
Vaicāts, vai ir aplēsts, cik liels budžeta samazinājums būs topošajam Jēkabpils novadam, rēķinoties ar visu apvienojamo novadu bu­džeta samazinājumu, A. Kraps stāsta, ka novadi kopumā varētu zaudēt aptuveni miljonu, un, pieskaitot to, ko zaudēs Jē­kabpils pilsēta, kopējais jaunā novada zaudējums varētu būs jau tuvu diviem miljoniem.  Ar saviem bu­džetiem pašvaldības varēs rīkoties, gan saskaņojot to ar pārējām, tikai līdz nākamā gada jūlijam, jo no 1. jū­lija darbu sāks jauno novadu domes ar kopīgu budžetu. Jautāts, vai par šiem jautājumiem un kopīgo jauna novada budžetu ir diskutēts ar novadiem, A. Kraps stāsta, ka pagaidām izvērstu diskusiju nav bijis, un grūti šobrīd ko tādu darīt.  
BD vaicāja A. Krapam, kā šis samazinājums ietekmēs nākotnes ieceres, piemēram, infrastruktūras jomā, jo,  neskatoties uz to, būs jārod finansējums gan minimālās algas palielināšanai darbiniekiem, gan  sociālajiem izdevumiem, kas atsevišķās jomās būs lielāki, tāpat būs jārēķinās ar izdevumiem reformas sakarā. 
– Ir skaidrs, ka situācija nav viegla arī valdībai, jo Covid-19 jau ir negatīvi ietekmējis ekonomiku un situācija ir tāda, ka paredzama arī turpmāka negatīva ietekme. Un, ja valdība grib izpildīt solījumus attiecībā uz mediķu un skolotāju algām, ir jādomā, kur ņemt fi­nansējumu. Taču arī paš­valdībām nebūs vienkārši un ir skaidrs, ka varbūt nāksies atteikties no kādām projektu iecerēm. Minimālā alga mums būs jāceļ, jo to nosaka likums. Bet nevar būt tā, ka paceļ algu tam, kuram tā bija 430 eiro, un nemaz nepalielina citam, kam tā bija, piemēram, 515 eiro.  Šobrīd diskutējam par vairākiem algu  modeļiem, bet viegli tas nebūs, jo algu pa-lielinājums prasīs vairākus simtus tūkstošus gadā. Labi, ka ir paredzams budžeta atlikums, ar ko varēs nosegt kādas sadaļas, bet viegla nākamā gada budžeta plānošana nebūs, – spriež do­mes priekšsēdētājs.
Valdība ir minējusi, ka bu­džeta samazinājumu paš­valdībām varētu segt ES fondu nauda investīciju projektiem. A. Kraps stāsta, ka tās ir iespējas, kas varētu atslogot budžetu, taču reālā situācija esot tāda, ka šī nauda nebūs saņemama jau nākamgad, jo laiku aizņem vienošanās par sadali, projektu pieteikumu izskatīšana u. c., un reāli nauda  varētu ienākt tikai 2022. un pārsvarā 2023. gadā. 
 
Izdevumi būs, budžeti saruks, ir grūtības vienoties par pamatkritērijiem  jaunā novada budžetam 
Krustpils novada do­mes priekšsēdētājs Kār­lis Pa­bērzs BD sa­cīja, ka novads nav potenciālo kompensācijas saņēmēju vidū, jo prognozētais budžeta samazinājums nepārsniedz 4%, turklāt plānoti lielāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Taču arī viņš kā riska faktoru min to, ka būs jāpalielina minimālā alga un sociālie pabalsti. Un jebkurā gadījumā budžeta samazinājums tomēr būs. Turklāt nevar celt tikai minimālo algu un nepalielināt to citiem, kas varbūt dara atbildīgāku darbu,  taču, palielinoties minimālajai algai, saņems gandrīz tik pat. Tāpēc nākšoties meklēt kādu vidusceļu, kā algas palielināt arī tiem, kuri saņem virs minimālās.
– Sociālajiem pabalstiem papildus būs nepieciešami ap 200 000 eiro, minimālās algas celšanai, atalgojuma palielināšanai – ap 100 00 eiro, bet plānotais budžeta samazinājums ir ap 170 000 eiro. Mēs tomēr izkļūstam cauri tā vieglāk, jo ir plānots 200 000 eiro iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums, bet sabalansēt nākamā gada budžetu viegli nebūs, – stāsta Kārlis Pa­bērzs. Viņš informē, ka no­vadu un Jēkabpils pašvaldības izpilddirektoru līmenī ir sākts darbs pie informācijas apkopošanas  par situ­āciju pašvaldībās. Tas esot būtiski, jo informācijas par situāciju kaimiņos daudz neesot. Uzstādījums no Jēkabpils domes puses esot vienoties par kopīgu rīcību attiecībā uz pašvaldību maksātajiem sociālajiem pabalstiem, kas atšķiras, jo tos nosaka deputātu apstiprinātie saistošie noteikumi.  Pašvaldības budžetus plāno visam nākamajam gadam, un 2021. gada jūlijā, kad darbu sāks jaunie novadi, tos acīmredzot mehāniski saliks kopā. Tāpēc arī ir šis jautājums par kopsaucēju par sociālajiem pabalstiem, kas ir tā joma, kur starp paš­valdībām ir lielākas atšķirības.  Vai to izdosies atrast, nezinu, – saka Kārlis Pa­bērzs.
Viesītes novada do­mes priekšsēdētājs Al­fons Žuks arī kā riska faktoru min budžeta samazinājumu si­tuācijā, kad jāceļ minimālā alga un atbilstoši arī citu darbinieku atalgojums, kā arī sociālie pabalsti. Turklāt izmaksas varot  radīt arī apvienošanās process. Pie­mēram, Jēkabpils dome rosinot sarunas par informāciju tehnoloģijas sistēmu savstarpējo sasaisti, pārejot uz vienotu grāmatvedības uzskaites programmu jau ar nākamā gada 1. janvāri.  
– Viņi mudina mūs pāriet uz Jēkabpils sistēmu, nevis otrādi – viņi uz mūsu. Jaunas programmas iegādei arī vajag naudu. Viesītei samazinājums var būt 180 00 eiro, tas viss gan ir tikai prognozes. 300 000 eiro papildus varētu būt sociālajiem pabalstiem un ap 70 000 eiro algām. Kur tam visam lai ņem naudu? Vēl jau būtu jārunā arī par atlaišanas pabalstiem, jo tādi arī būs jāmaksā. No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, no valdības par to, kas būs ar darbiniekiem, nav informācijas. Sociālie pabalsti pašvaldībās atšķiras. Labklājības ministrijai vajadzēja noteikt vadlīnijas vienādiem pabalstiem visām pašvaldībām, jo cilvēki taču ir tiesīgi saņemt vienādu atbalstu, bet par to arī nav domāts. Manuprāt, tāds kopīgs budžets būs ar 2022. gadu, bet nākošgad tā arī iztiks katrs pa vecam. Kamēr jaunā pašvaldība savēlēs komitejas un komisijas, vienosies par pārvaldības jautājumiem un citu, 2022. gads arī būs klāt, bet skaidrības par to visu šobrīd nav, – saka Alfons Žuks.
 
UZZIŅAI:
Metodika 2021. gada apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai vēsta, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvienotās pašvaldības uzsāks darbu pēc pašvaldību domes pirmās sēdes 2021. gada 1. jūlijā. Pašvaldībām būs jāveic virkne ar pašvaldību darbību saistītu pasākumu, pārņemot attiecīgi apvienoto pašvaldību funkcijas, institūcijas, mantu, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības, tādējādi nodrošinot pašvaldību darbības nepārtrauktību un pēctecību. Vienlaikus jaunizveidotajai pašvaldībai ir jāatrod efektīvākais pašvaldības darba organizācijas modelis, kas radītu iedzīvotājiem iespējas saņemt pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus.  
Nolemts pašvaldību budžeta iedzīvotāju ienākuma daļu samazināt par 5%. Līdz šim tie bija 80%. LPS lēš, ka 2021. gadā pašvaldībām savos budžetos papildus būs jārod aptuveni 50 miljoni eiro, kas nepieciešami saistībā ar garantētā minimālā ienākuma un trūcīgas personas ienākuma līmeņa celšanu, minimālās mēneša darba algas palielināšanu – līdz 500 eiro, pirmsskolas pedagogu algu celšanu un pasākumiem saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par materiāla «Pašvaldību savienība aicina Saeimu rast risinājumu budžeta samazinājuma kompensēšanai» saturu atbild SIA «Brīvā Daugava»
 
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. Žanis lustīgai
    Žanis lustīgai
    pirms 5 mēnešiem

    Aicināt var jebko, arī mani.

    Atbildēt
  2. !
    !
    pirms 5 mēnešiem

    Tā kā pašvaldības ir ietaupījušas milzu līdzekļus uz kultūras pasākumu neorganizēšanu, semināru apmeklēšanu zomm, skolu ekonomisku kurināšanu, jo bērni mācās mājās, WC papīru un H2O, jo darbinieki strādā attālināti, tad naudas ir jāpietiek. Vēl iesaku (pieprasu) visām pašvaldībām uzlikt transportam GPS izsekošanu un uz degvielu ieekonomēs. Tagad visas pašvaldības pārdod nekustamos īpašumus (Jēkabpils Aismas un TIC ēkas, Viesīte visu pēc kārtas, Sala Raiņa klubu, dzīvokļus utt) tad naudas pašvaldībām kuri ņekļujut

    Atbildēt
  3. supper
    supper
    pirms 5 mēnešiem

    Valdībai ir izdevies cilvēkiem iestāstīt,ka 20%pašvaldībām ir daudz,bet 80 % valdībai no visa valsts budžeta ir maz.Nu supper!DDDD

Pievienot komentāru