Pašvaldību vadītāji tiekas ar izglītības ministri
ILZE BIČEVSKA

Viesītes, Salas, Krustpils un Jēkabpils novada pašvaldību vadītāji, skolu direktori un vietnieki 22. janvārī bija vizītē pie izglītības ministres Ilgas Šuplinskas, lai runātu par skolu tīkla sakārtošanas jautājumiem. 
          Pagājušā gada nogalē ministrija skolām piedāvāja minimālā skolēnu skaita kritērijus attiecībā uz audzēkņu skaitu tieši vidusskolā. Kritēriji tika iedalīti četros reģionu blokos. Pirmais: Latvijas pilsētas, kurās ir vismaz 50 000 iedzīvotāju (vidusskolas klasēs skolā ir jābūt vismaz 150 skolēniem). Otrais – administratīvo teritoriju attīstības centri un Pierīgas novadi (minimālais skolēnu skaits vidusskolās 120). Trešais bloks – pagastu teritorijas (minimālais skolēnu skaits vidusskolā – 45) un visbeidzot teritorijas, kas ir pie ES ārējās robežas un kur attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri. 
 
Saruna bijusi  konstruktīva
      Kā stāsta Salas novada pašvaldības vadītāja Irēna Sproģe, ministre un viņas palīgi, kas arī piedalījās sarunās, bija tām sagatavojušies. 
      – Saruna bija labvēlīga un konstruktīva. Skolām līdz šim laikam bija jāizpilda savs «mājasdarbs». Galvenokārt jautājumā par skolēnu skaitu vidusskolā. Taču runājām arī par skolas materiāli tehnisko bāzi, un jāteic – Salas vidusskola šajos jautājumos aizrādījumus nesaņēma. Mēs, protams, ministrei stāstījām un atgādinājām savu vēsturi ar pašvaldības izglītības iestādēm. Par to, kā nācās slēgt Sēlpils pamatskolu, jo citādi patiešām ciestu skolēnu izglītības kvalitāte. Tāpat atgādinājām smago lēmumu ar Biržu internātpamatskolas slēgšanu, ko valsts atteicās turpmāk finansēt, un Biržu pamatskolas izveidošanu no jauna. Jāteic, ka tas, ka patlaban Biržu pamatskola pārcelta uz agrākās internātskolas ēku, ir devis vairākus ieguvumus: plašākas skolas telpas un sporta zāle, bagātīgāks inventārs un aprīkojums, kā arī iegūts labākas kvalitātes pedagogu sastāvs. I. Šuplinsku interesēja arī Salas vidusskolas tehniskais aprīkojums, un mēs varējām atbildēt, ka tas ir labs. Jā, patlaban Salā vidusskolas klasēs nav prasītais 45 audzēkņu skaits, ir 44 skolēni. Bet ministre par to aizrādījumu neizteica, – stāsta I. Sproģe. 
     Pašvaldības vadītāja norādīja, ka, par spīti nesenajai skolu reorganizācijai Biržos, patlaban pamatskolā ir vairāk nekā 100 audzēkņu. Pēc internātpamatskolas likvidācijas uz brīdi skolēnu skaits samazinājies, ko ietekmējusi arī vēlāk sekojošā ģimenes atbalsta centra «Saulstari» slēgšana. Bet pat­laban tendence ir pretēja – skolēnu skaits Biržu pamatskolā pieaug. 
     – Runājām arī par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, es izteicu savus argumentus, un to arī šīs sarunas laikā uzsvēra ministre – viņa gaida nevis emocijas, bet argumentus. Izteicu savu viedokli par savstarpējiem norēķiniem, par mācību iestāžu apkuri, kas gulstas uz pašvaldības pleciem, un izdevumi par to nav at­karīgi no audzēkņu skaita, tāpat kā izdevumi par elektrību. Un no ministres saņēmām atziņu, ka, ja visas pašvaldības un skolas būtu izdarījušas tik daudz kā Sala, tad reforma nebūtu vajadzīga, – stāsta Irēna Sproģe. 
 
Pilns teksts – 28. janvāra "Brīvajā Daugavā". 
Ja vēlaties abonēt šī (vai jebkura cita BD numura, sākot no 2010. gada) numura elektronisko (pdf) versiju, rakstiet uz e-pastu: sarmite@bdaugava.lv
Piemēram: Vēlos saņemt "Brīvās Daugavas" 28. janvāra numuru savā e-pastā: manspasts@inkaste.lv (jūsu e-pasta adrese).
Viena numura cena – 0,44 eiro, mēneša maksa – 3,80 eiro  (t. sk. PVN 21%) (būs jāveic pārskaitījums internetbankā). 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (14)

  1. A
    A
    pirms 3 nedēļām

    Tādu pī pī pī pī pī pī Sproģi velns parautu! Sēlpils skolas kvalitāte? Tur lielākā, LIELĀKĀ daļa skolēnu tālāk beiguši augstskolas, vada iestādes, veiksmīgi strādā Rīgā. Zinu pēdējo skolas gadu absolventus kas veiksmīgi strādā IT jomā. 2 tādus puišus zinu no Sēlijas centra. Zinu vadošu Telia Sonera darbinieku, mediķus, advokātus, pedagogus. Par Sēlpils skolas kvalitāti aizver savas žaunas. Pretīgi! Ar Sēlpils skolas slēgšanu sākās visas Sēlpils sagraušana. jo ģimenes masveidā pameta Sēlpili. Sēlpilieši neaizgāja mācīties uz Salas vidusskolu, bet Jēkabpili vai izbrauca uz ārzemēm. Bārzdiņam, lielajam zemniekam bija jāiztīra no cilvēkiem teritorija, lai viņa ģimenes locekļi varētu "saimniekot" vismaz 5 radu zemnieku saimniecībās. Čota viņa bērni necenšas pamest Latviju, bet citiem ieteica: te nav ko darīt, jāmūk tik uz ārzemēm esot.

    Atbildēt
  2. vietējais
    vietējais
    pirms 3 nedēļām

    Ka tik pašu tevi nelabais neparauj un neroc otram bedri,ka pati neiekrīti! Nezin kāpēc no tās Sēlpils" kvalitātes" muka uz Salas vidusskolu lielākā daļa sēlpiliešu bērnu un paši Sēlpils deputāti jau sēdēs runāja par skolas likvidēšanu,tikai priekš kam pašiem to darīt,ja var atstāt citiem un tagad var gānīt novadu uz pilnu klapi.Tev vismaz ir nodarbošanās ha ha !

  3. Skabarga acī
    Skabarga acī
    pirms 3 nedēļām

    Re: vietējais. 1) Sēlpils ir ļoti liela un Salas vidusskolā mācījās bērni, kas dzīvoja Taborkalnā, jo Sala bija tuvāk un varēja stundu ilgāk pagulēt, jo autobuss vispirms gāja uz Sēlpili un tikai tad uz Salu. 2) Jā, jā - Sēlpils deputāts Bārzdiņš skolu būtu jausen gabalos sarāvis un tieši viņš bija vienīgais no Sēlpils, kas baldoja par skolas likvidāciju. 3) 2009.gadā S[proģe dziedāja, ka skolu likvidē jo dižajam Salas novadam "nav 1000 latu ar ko salabot 1 krāsni". Vari paskatīties 2009.gada publikācijā. 4) Un ar kādu kaisli un entuziasmu morāli sagrauto skolotāju un vecāku klātbūtnē Anita Visocka (tagad Bārzdiņa) rāva no skolas fasādes skolas plāksni?! Visiem šermuļi gāja pār kauliem. 5) Skolas kvalitāti redz pēc gadiem, kad izauguši augstas raudzes profesionāļi. Viens no zināmākajiem dizaineriem Māris Grodums arī beidzis Sēlpils skolu. Un Tukuma pilsētas viens no bijušajiem mēriem un Tukuma dārzniecības direktorsVilnis Kaktiņš arī ir beidzis Sēlpils skolu. Un Rītausmu īpašniece Valda Bekina arī beidza tieši Sēlpils skolu. Un tā 100-tiemzināmu personību sākot no 1877.gada. 6) Sēlpils skolā neauga roklaižas. kas Salas novadam bija kā skabarga acī.

  4. Secinājums
    Secinājums
    pirms 3 nedēļām

    Nu re, bērni mācījās vidusskolā Jēkabpilī, ne Salā. Tā dara daudzi novadu nomalēs dzīvojošie, tādēļ laukos vidusskolām nav nākotnes. Tikšanās ar I.Šuplinsku ir formāla, šādas vizītes pienākuma pēc viņai katru dienu, bet skolu liktenis sen izlemts.

    Atbildēt
  5. Kur ir Rasma?
    Kur ir Rasma?
    pirms 3 nedēļām

    Rasmu studijā! Viņa saliks punktus uz i

    Atbildēt
  6. ja kas
    ja kas
    pirms 3 nedēļām

    Viņa jau ir studijā un viena pati izpaužas kā vienmēr pēc pilnas programmas.Tikai izcilnieks neviens nav sanācis īsi pirms skolas likvidēšanas un visi, kas vien varēja ,mācījās citur.Skolā kvalitāte kādreiz patiešām bija un to neviens neapstrīd.

  7. ?
    ?
    pirms 3 nedēļām

    Re: ja kas Pētījumu rezultātus studijā! Es zinu, ka tieši pēdējo gadu skolēni liela daļa tagad jau beiguši augstskolas. Citā ģimenē pat visi 4, citā visi 3. Un šito šaizi, arī Salas vsk vismaz 2 skolotāji ir no Sēlpils skolas: viena skolotāja un viena absolvente. Un skolas direktore arī no Staburaga nākusi.

  8. Fakta, ka no Sēlpils skolas
    Fakta, ka no Sēlpils skolas
    pirms 3 nedēļām

    ZANDBERGS Jānis, lauksaimnieks. *1878. XII 29. Sēlpils pag.; S. Matilde dz. Gabaliņš. Beidzis Sēlpils pagasta skolu, 1897. Rīgā mēbeļu galdnieks, 1910/1914. Mēbeļu galdniecības īpašnieks, 1921/1940. Tumes pagasta „Strautiņu” māju īpašnieks, 1924. Jaunsaimnieku veicināšanas biedrības priekšnieks, 1927/1940. Tumes meliorācijas biedrības priekšnieks, 1929/1937. Tumes lauksaimniecības biedrības dibinātājs un priekšnieks, 1931. II 17. apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa V šķīru # 2527, 1937/1940. Tumes pagasta lauksaimniecības biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs, 1938. Tumes pagasta padomes priekšsēdētājs. Avots: LVVA 1690-1-955., 981.

    Atbildēt
  9. Fakts, ka no Sēlpils skolas
    Fakts, ka no Sēlpils skolas
    pirms 3 nedēļām

    Sēlisko izlokšņu pētniece, skolotāja, letoniste, dialektoloģe Maija Poiša 1946. gadā iestājās 5. klasē Sēlpils skolā, kur māte mācīja vācu valodu, dziedāšanu, kā arī vadīja kori.

    Atbildēt
  10. Apnicis
    Apnicis
    pirms 3 nedēļām

    Nu kā neapnīkst visur bāzties ar to Sēlpils skolu! Ne tā pirmā, ne pēdējă, kas likvidēta! Nu nav laukos bērnu un nebūs, valsts politika ir koncentrēt cilvēkus pilsētā. Rezultātā nav izdevīgi uzturēt skolas, kur nu vēl vidusskolas laukos. Tā arī Zasa - 26 vidusskolēni, nu žēl, bet nerentabli! Līdz Jpilij asfalts, bērni no Dunavas, Rubeņiem, pat Bebrenes brauc garām - mācīties uz Jēkabpils skolām.

    Atbildēt
  11. Vot vot
    Vot vot
    pirms 3 nedēļām

    Tieši tā! Kā Sproģei nav apnicis vazāt Sēlpils skolas vārdu pa dubļiem? Kā raksts tā sliktā Sēlpils skola. Kā pie ministres tā sliktā Sēlpils skola. Ne kauna ne goda tai Sproģei nav

  12. vēl joprojām
    vēl joprojām
    pirms 3 nedēļām

    Nav ko līdzināt zemo Sēlpils skolas izglītības kvalitāti pirms tās slēgšanas!Bijusī kolēģe tur strādāja un pietiekami daudz pastāstīja, kā tajā laikā " mācības" notika!Ļoti tālredzīgs lēmums no pašvaldības puses slēgt jau 2009. gadā. Starp citu, par to balsoja arī sēlpilieši!Ne velti arī Šuplinskas kundze to ir atzinīgi novērtējusi. Man nav cieņas pret, piemēram, Krustpils novada vadību, kas paši ilgstoši nav spējīgi pieņemt lēmumu par mazskaitlīgo audzēkņu skolu slēgšanu.Kādus pētniekus tik nepiesaistīja un kādus līdzekļus tam nevajadzīgi izgrūda...Rezultāts 0!

    Atbildēt
  13. !
    !
    pirms 3 nedēļām

    Sēlpils skolā mācījās 78 skolēni (tai skaitā, 26 no bāreņu nama Līkumi) un 5 -6 gadus veco bērnu grupā bija 21 bērns. Tātad, tā bija viena no skaitliski lielākajām skolām laukos. Ja skola nebūtu slēgta, būtu darba vietas un vecāki ar bērniem nebūtu pametuši šo teritoriju. Par Sēlpils skolas slēgšanu balsoja tikai 1 deputāts no Sēlpils - Andris Bārzdiņš, kurš ir personīgi ieinteresēts savas ģimenes daudzo zemnieku saimniecību paplašināšanā. Kur Šuplinska teics, Irēna Sproģe? Kad tu viņai dziedāji, ka baigi reformējies? P.S. Šuplinskas runu stenogrammas neesmu lasījusi tāpat kā 3000 citi Salas novada iedzīvotāji.

  14. kundzei no Sēlpils
    kundzei no Sēlpils
    pirms 2 nedēļām

    Beidziet bezjēgā komentēt! Vai tiešām ir mentālas problēmas,ka maļat vienu un to pašu? Lielākā daļa BD lasītāju nedzīvo ne Sēlpilī, pat ne Salas novadā, nu neinteresē visiem jūsu lokālās problēmas, tāpēc risiniet tās pašvaldībā, vislabāk aci pret aci ar te nezcik reizes pieminēto Sproģi. P.S. Latviešu valodas gramatiku Jūsu daudzinātajā skolā gan esat slikti mācījusies...

    Atbildēt

Pievienot komentāru