Kāda sieviete, kurai līdz 40 grādiem uzkāpa ķermeņa temperatūra un āda kļuva dzeltena, uz mirkli pieņemta Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, taču tad palaista mājās ar ieteikumu veikt svarīgus izmeklējumus ambulatori. Tomēr to rezultāti pienāca jau tad, kad sieviete bija mirusi. Viņas meita ir pārliecināta – slimnīcā nav izmeklēts akūti ārstējams pacients, tāpēc vērsās Veselības inspekcijā, taču tur nesaņēma atbalstu. Par šo gadījumu informē Latvijas Radio.
Santa (vārds mainīts) savu mammu zaudēja apmēram pirms diviem mēnešiem. Viņa nomira, esot uzņemta jau citā slimnīcā Rīgā, taču jautājumus rada ceļš līdz tai. Vai nokļūšana slimnīcā bijusi savlaicīga, un vai nav bijis iespējams dzīvību glābt, ja iesaistītie būtu rīkojušies aktīvāk?
Sākotnēji ģimenes ārste sievietei izteikusi aizdomas par B hepatītu, bet nekāda tālāka rīcība nav sekojusi. Pēc ģimenes locekļu zvaniem ārstei viņa tomēr ieteikusi apmeklēt slimnīcu. Sieviete devusies uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu, kurā uz mirkli pieņemta.
«Viņa man atrakstīja īsziņā, ka viņa ir Jēkabpils slimnīcā un gaida dakteri. Un viņa teica, ka B hepatīta viņai nav, jo ir uztaisītas analīzes, bet stāvoklis esot nopietns, un ārsts uzņemšanā pēc visiem izmeklējumiem ir teicis, ka viņai ir jāpaliek slimnīcā un viņi veiks tālākus izmeklējumus. Un pēc tam, tajā pašā dienā, es atbraucu mājās no darba, un viņa man raksta, ka ir mājās, jo slimnīcā nav ņemta. Es viņai zvanu un prasu – kāpēc? Viņa saka, ka ir nonācis cilvēks no administrācijas, runājis ar ārstu un viņa dzirdējusi, ka viņš teicis, ka viņiem neesot vietas un, tā kā viņai nav ne tas B hepatīts, ne arī Covid-19, tad viņiem neesot viņu, kur ielikt,» skaidroja Santa.
Jēkabpils slimnīcā, protams, konkrēto stāstu sīki komentēt nedrīkst, taču galvenais slimnīcas ārsts Georgijs Moisejevs apstiprināja – šobrīd Veselības inspekcija veic pārbaudi un slimnīca sadarbojas ar iestādi. Viņš skaidroja – šajā gadījumā, pēc slimnīcas domām, ārstniecības procesā viss darīts pareizi, savukārt to, ka kāds būtu atnācis un pateicis, ka pacientam jādodas prom, ja viņam nav jādodas, noliedza.
«No ārstnieciskā viedokļa tur kļūda nav pieļauta. Izmeklējumu apjoms, kas būtu neatliekamā kārtā veicams, ir uztaisīts, un tika definēta hroniska rakstura problēma. Un arī diagnostika uzstādīta un sniegtas adekvātas rekomendācijas. Ja nepieciešama akūta hospitalizācija, tad vienmēr visiem pacientiem tiek vieta atrasta un viņi tiek stacionēti», stāstīja G. Moisejevs.
Pēc mammas aiziešanas Santa rakstījusi iesniegumu Veselības inspekcijai, bet, viņasprāt, saskārusies ar visnotaļ formālu un neieinteresētu attieksmi un lielu birokrātiju.
Veselības inspekcijas jurists Aivars Bisenieks skaidroja – gan apskatītajā gadījumā, gan arī ļoti daudzos citos iesniegumi sākotnēji tiek uzrakstīti nepareizi. Tādēļ Veselības inspekcijai nav iespējas identificēt iesniedzēju un iesniegumu pieņemt. Tomēr gan šajā, gan arī citos gadījumos inspekcija sazinoties ar iesniedzējiem un lūdzot iesniegt dokumentus atbilstoši, kā arī cenšoties izskaidrot, kā tas labāk darāms.
«Katrs iesniegums tiek skatīts iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā, un iesniegumu likums paredz, ka iesniedzējam atbilde jāsniedz saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Vai šī lieta būs izskatīta līdz galam, tas ne vienmēr ir iespējams – piemēram, ja sākas administratīvais process, tad tiek piemēroti administratīvā procesa likumā noteiktie termiņi,» norādīja A. Bisenieks. Viņš stāstīja, ka pašlaik notiek pierādījumu iegūšana, faktisko apstākļu noskaidrošana. «Tātad tiek pieprasīta no ārstniecībā iesaistītajām iestādēm medicīniskā dokumentācija, kas attiecas vai var attiekties uz šo lietu, un tiek pieprasīti visu ārstniecībā iesaistīto paskaidrojumi. Un, kad būs iegūti šie materiāli, kuri liecina par faktiskajiem apstākļiem, tad inspekcija gatavos savu atzinumu,» teica A. Bisenieks.
bezpreģels!
Bla bla bla. Taisnību nekad nedabūs.