Pensionāru apvienības «Sasaiste» projekts ļauj iepazīt un analizēt partiju programmas
28. augustā Jēkabpils pensionāru apvienība «Sasaiste» Zemgales NVO un Kultūras ministrijas atbalstītā projekta «Vienoti daudzveidībā» ietvaros organizēja pensionāru un pirmspensijas vecuma iedzīvotāju tikšanos ar 13. Saeimas vēlēšanām pieteikto partiju un apvienību deputātu kandidātiem. Biedrība bija uzaicinājusi pa vienam pārstāvim no katras partijas vai partiju apvienības Zemgales apgabalam izvirzītajiem kandidātiem.
Pensionāri dāsnus solījumus vērtē piesardzīgi
Vispirms klātesošie uzklausīja katra pārstāvja īsu skaidrojumu par partijas programmas prioritātēm, īpašu uzmanību pievēršot sociālajiem jautājumiem un to risināšanai. Pēc tam kandidāti atbildēja uz klātesošo jautājumiem.
Ar partiju programmām sīkāk var iepazīties Centrālās vēlēšanu komitejas mājaslapā. Pasākumā kandidāti minēja tikai īso versiju ar uzsvaru uz sociālo jautājumu risināšanu. Bija manāma tendence, ka jauno vai Saeimā līdz šim nepārstāvēto partiju solījumi ir dāsnāki, bet pieredzējušie politiķi ir daudz piesardzīgāki un sola mazāk. Šī atšķirība diskusijas gaitā noveda pie debatēm, kur solītāji vecajiem pārmeta nevēlēšanos ieviest jaunas reformas, kas tautai nestu labumu, bet «vecie» sacīja, ka šādi solījumi ir no fantastikas klāsta un pat maldinoši. Piemēram, tāds esot apgalvojums, ka, atlaižot valsts ierēdņus, uz viņu algu rēķina pietiks gan lielākām pensijām, gan skolotāju algām, jo ierēdņu nemaz nav daudz, bez viņiem neiztikt un algu ietaupījums ne tuvu nebūtu tik liels, cik vajag solījumu izpildei. Patiesība, kā zināms, vienmēr ir kaut kur pa vidu. Lai gan politiķi sabiedrībai nereti pārmet uzķeršanos uz populistiskiem apgalvojumiem un lētu ticēšanu neizpildāmiem, bet tīkamiem solījumiem, jāteic, ka sapulcējušos pensijas vecuma ļaužu lielākā daļa dāsnos solītājus vērtēja visai piesardzīgi un pat kritiski, vairāk sliecoties ticēt mērenākām programmām. Kā parasti bija arī tādi, kas kritiski vērtēja visu un visus.
Ar dāsnākajiem solījumiem, apgalvojumiem un konkurentiem veltītajiem izteikumiem izcēlās «Jaunā konservatīvā partija», pārspējot «KPV LV», kam parasti raksturīga šāda komunikācija. Tā «Jaunās konservatīvās partijas» kandidāts Krišjānis Feldmanis solīja ierēdņu un ministriju skaita samazināšanu, kas garantēšot mazāk birokrātijas, un minimālo algu 500 eiro, ar IIN neapliekamo minimumu algām un pensijām – 500 eiro mēnesī, minimālo pensiju – 200 eiro mēnesī jau 2019. gadā. Arī ģimenes valsts pabalsti būšot 50 eiro par pirmo bērnu, 100 eiro – par otro un 150 eiro – par trešo un katru nākamo bērnu.
«Rīcības partijas» pārstāve Daina Amosova gan arī solīja samazināt ierēdņu skaitu, jo tad būšot nauda skolotāju algām; samazināt nodokļus, jo tad visi tos maksās godīgi un nebūs aplokšņu algu, kā arī draudzēties ar kaimiņvalstīm (acīmredzot Krieviju un Baltkrieviju), kas sniegšot jaunu tirgu iespējas. Tāpēc partija ir gatava mainīt likumus un citus nosacījumus, kas kavē draudzēties.
Partijas «Progresīvie» pārstāve Līga Rasnača gan bija piezemētāka un reālistiskāka, skaidrojot, ka partijas ieceres nav īstenojamas tūlīt pēc vēlēšanām, bet tas ir darbs vairāku gadu garumā. Varot celt gan algas, gan pensijas, taču ne jau uzreiz līdz 500 eiro. Viņa solīja iestāties par pacientu līdzmaksājumu samazinājumu, par to, lai pensiju aprēķinā būtiskāk ievērtētu arī nostrādāto gadu skaitu un par labas vispārējās izglītības ieguves iespējām katrā novadā.
«No sirds Latvijai» pārstāvis Andris Ozoliņš arī solīja pilnveidot pensiju sistēmu, padarot to godīgu un jēgpilnu. Naudu uzlabojumiem varot iegūt, izskaužot ēnu ekonomiku.
«Saskaņas» pārstāvis Vitālijs Orlovs solīja vidējo pensiju palielināt par 20%, nodrošināt, ka 85% recepšu medikamentu būs kompensējamie, bet komunālo maksājumu samazināšanu panāks, veicinot ēku siltināšanu, ienākumu avots solījumu izpildei – ēnu ekonomikas izskaušana.
«Visu Latvijai!»–«Tēvze-mei un Brīvībai/LNNK» pārstāve Anda Grīnfelde solīja turpināt pāreju uz mācībām valsts valodā, stiprināt latviskus plašsaziņas līdzekļus, palielināt pensiju neapliekamo minimumu, lielāku atbalstu invalīdiem un ģimenēm un nepiemērot nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim.
Partijas «Attīstībai/Par!» kandidāte Sanita Kalniņa stāstīja, ka partijas prioritāte būs veselības aprūpe un izglītība, atvieglojot pieeju pie ģimenes ārsta, samazinot pacientu maksājumus. Tika solīta arī 500 eiro minimālā alga un 500 eiro neapliekamais pensijas minimums un divkāršot pensijas 10 gadu laikā, kā arī samazināt birokrātiju, samazinot pašvaldību skaitu.
«Latvijas reģionu apvienības» pārstāve Inga Bite arī solīja taisnīgāku pensiju sistēmu, jo pensija nedrīkstot būt atkarīga no datuma, kad iesniedz pensionēšanās dokumentus. Tāpat tika solīts iestāties par pieejamu veselības aprūpi un cilvēka cienīgām vecumdienām senioru namos, kur vecie ļaudis nejustos vientuļi.
«Jauno Vienotību» pārstāvēja labklājības ministrs Jānis Reirs, kuram bija tā priekšrocība sekmīgi oponēt citiem, īpaši politikā nepieredzējušu partiju pārstāvjiem, jo viņš labi pārzina sociālo jomu. Daži pārmetumi bija visnotaļ pamatoti, piemēram, aizrādījums, ka nevajag mulsināt cilvēkus, apgalvojot, ka pensiju stāžā neieskaita armijas laiku. Ieskaitot gan, gan tika piebilsts, ka daudz kas atkarīgs no tā, vai ar valsti noslēgts abpusējs līgums par pensiju samaksu. J. Reirs skaidroja, ka visi jau pieņemtie normatīvie akti, un tas, ko partija gatava darīt, ir, lai palīdzētu šodienas pensionāriem. Tāpēc prasīšot, lai indeksētu pilnu pensiju un palielinātu minimālo pensiju. Viņš solīja turēt rūpi arī par veselības aprūpi, un tas esot nesaraujami saistīts ar nepieciešamību celt ārstu algas.
Visai skaļa bija partijas «Par alternatīvu» kandidāta Artura Maltas uzstāšanās. Viņa ideju pamats bija, ka jāveicina ražošana, jo visa labklājība atkarīga no tā, cik ražojam un ko ar to nopelnām. Tāpēc viņš solīja atjaunot trīs Latvijas cukurfabrikas un samazināt ierēdņu skaitu.
Partijas «KPV LV» kandidāte Svetlana Iftodija arī solīja ministriju un ierēdņu skaita samazināšanu, īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim, pensiju mantošanas iespēju palikušajam laulātajam, zāļu cenu samazināšanu, ko panākšot, atļaujot bezrecepšu medikamentus tirgot lielveikalos, jo tad būšot konkurence.
«Zaļo un Zemnieku savienību» pārstāvēja pieredzējis politiķis Andris Bērziņš, kurš arī solīja iestāties par pilnas, nevis tikai pamatpensijas indeksēšanu un stāža ņemšanu vērā pensiju aprēķinos.
Uz tikšanos nebija ieradušies «Latvijas krievu savienības», «Latvijas centriskās partijas», «LSDSP/KDS/GKL» un «Latviešu nacionālistu» pārstāvji.
Var pasekot, cik reāli solītie labumi
Klātesošie savos jautājumos gribēja uzzināt sīkāku pamatojumu dāsnajiem solījumiem pensiju jomā un citos sociālajos jautājumos, bet jāatzīst, ka atbildes ne vienmēr bija skaidras. Ārpus sociālā jautājumu loka izskanēja prasījums beidzot nodrošināt e-vēlēšanas. To partijas vērtēja noliedzoši. J. Reirs uzsvēra, ka teju visās valstīs esot tiešās vēlēšanas, un tā esot labākā izvēle, kad cilvēks nāk baltā kreklā un kaklasaitē, izsvērti izvēlējies, par ko balsot, nevis dara to kādas internetā izlasītas ziņas iespaidā.
***
Runājot par izvēli un veidiem, kā to izdarīt, dažu partiju pārstāvji atgādināja citiem, ka viņi, lūk, neesot piedalījušies politisko partiju aptaujā par fiskālās disciplīnas jautājumiem, kur partijām bijis jāpamato savos solījumos minēto tēriņu atbilstība reālajām budžeta iespējām.
Kas tad tā par aptauju? Ievērojot Eiropas valstu labāko praksi, Fiskālā padome 2018. gada aprīlī vērsās pie Latvijas politiskajām partijām ar aicinājumu piedalīties aptaujā par fiskālo disciplīnu un fiksēt partiju nodomus turpmākajiem četriem gadiem. Iesniedzot aptaujas anketu, politiskās partijas apliecināja savu fiskālo atbildību, domājot gan par līdzsvarotu budžetu, gan valsts parāda samazināšanas iespējām. Noteiktajā termiņā līdz 7. augustam atbildes iesniedza septiņas partijas: «Jaunā konservatīvā partija», «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK», «Zaļo un Zemnieku savienība» (iesniedza viedokļu vēstuli, nevis anketu), «No sirds Latvijai», «Saskaņa» (viedokļa vēstule), «Attīstībai/Par!» un «Progresīvie». «KPV LV» (viedokļu vēstule) un «Jaunā Vienotība» atbildes iesniedza pēc noteiktā termiņa, tāpēc tās netika izvērtētas.
Informācijā par anketēšanas vērtējumu secināts, ka partiju atsaucība aptaujā kopumā liecina par nopietnu attieksmi pret fiskālās disciplīnas jautājumiem. Budžeta bilances četru gadu kumulatīvā ietekme partiju atbildēs svārstās no 2,5 miljardu eiro deficīta līdz 25,5 milj. eiro pārpalikumam jeb vidēji no 1,8% no IKP deficīta gadā līdz caurmērā sabalansētam budžetam nākamo četru gadu laikā. Parāda līmenis 2022. gada beigās partiju atbildēs svārstās no 36,8% no IKP līdz pat 34,0% no IKP. Nodokļu iekasējamībā visas partijas savos aprēķinos redz straujāku pieaugumu pret esošo bāzes scenāriju. Ieņēmumu pasākumos partijām neiezīmējās vienotas tendences, un piedāvājumu veido dažādi priekšlikumi ieņēmumu palielināšanai. Jāatzīmē, ka visām partijām svarīga ir sociālās aizsardzības joma, taču neviena nav izrādījusi interesi par vides aizsardzības jomu. Fiskālās rezerves paredz veidot visas partijas, kā arī papildu risku apzināšana ir visu partiju redzeslokā, izņemot Nacionālo apvienību, tomēr tā kā galveno prioritāti norāda valsts aizsardzības jomu.
Analizējot ZZS un «Saskaņas» sniegtos viedokļus, padome uzskata, ka kvantitatīvi (situāciju ar konkrētiem faktiem raksturojoši) izteikti priekšlikumi būtu lielāks ieguvums sabiedrībai skaidrākai kopainas vērtēšanai.
Analizējot pārējo partiju pieejamās programmas Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, padome secinājusi, ka lielākoties var konstatēt plaši uzskaitītus izdevumu pasākumus vai būtisku budžeta ieņēmumu samazinājumu, taču diemžēl nav norādes uz adekvātiem finansēšanas avotiem. l
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma».
faktiski
Nu vot, pilnas ausis piedziedātas. Vecie nesola neko daudz , bet jaunie sola par daudz. Jebkurā gadījumā jaunie ir gudrāki, stiprāki, un tie valsti izvilks. Padomājiet, pensionāri, loģiski. Nu ja negribat pārmaiņas, gribiet turpināt staigāt caurās pastalās, tad balsojiet par vecajiem, nekādu problēmu. Tikai ziniet, jaunie no valsts kā izbrauca, tā arī izbrauks arī turpmāk, drīz jūsu pensijām nebūs kas nopelna, būs jāieved strādnieki no austrumiem.
GedertsPiebriedis
Es par Brigman vairs nebalsos.
!
Balsošu par jaunajiem, jo vecie ir par vecu pārmaiņām !
par jaunajiem!
pareizi, gorbatova toļko mogila izpravit.
īpaši stulbs
Domāju, ka Jēkabpils tikai iegūs, ja Salceviča kungs mūs Saeimā pārstāvēs.
Izsmiekls
Domāju, ka kārtīga automāta ložu kārta visu labotu.
labāk
simts kāpostgalvas mucā saskābēt