Situāciju saasinājusi «PNB bankas» darbības pārtraukšana
«PNB bankas» (iepriekš «Norvik banka») darbības pārtraukšana radījusi problēmas pensionāriem, kas zemo komisijas maksu dēļ labprāt izmantoja to norēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem un tāpēc izvēlējās šo banku par savu pensiju un pabalstu saņemšanas vietu. Ne velti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir vērsusies pie pensionāriem ar skaidrojumu, kā turpmāk rīkoties, un informē, ka daudzi «PNB bankas» klienti šobrīd apsver iespēju atgriezties pie pensijas piegādes mājās.
«PNB bankas» slēgšana sagādājusi raizes arī Jēkabpils pensionāriem, tai skaitā arī komunālo pakalpojumu samaksas dēļ. Kase norēķiniem ar karti vai skaidrā naudā, kur var samaksāt bez komisijas maksas, ir tikai SIA «Jēkabpils ūdens». Līdz šim kase bija arī SIA «Jēkabpils pakalpojumi», taču ar septembri tā tiek slēgta.
Rēķinus jau saņem, uztrauc lielās komisijas maksas
Par šo tēmu pensionāri uzdeva jautājumus Jēkabpils domes priekšsēdētājam Aivaram Krapam un priekšsēdētāja vietniecei Kristīnei Ozolai, tiekoties ar viņiem NVO informatīvajā dienā senioru dienas centrā «Kopā būt». Domes vadība sākotnēji domāja, ka runa ir par iespēju elektroniski saņemt rēķinus, lai nebūtu jāmaksā par to saņemšanu pa pastu, un skaidroja, ka rēķinu izdrukas bez maksas varot saņemt visos pašvaldības komunālajos uzņēmumos, kā arī palīdzēt tos izdrukāt un apmācīt pensionārus izveidot e-pastu, lai paši var saņemt elektroniskos rēķinus, esot apņēmies pils NVO resursu centrs un tā biedrorganizācijas, kas to taču arī darot. Seniori skaidroja, ka problēma nav elektronisku rēķinu izdruku saņemšanā. Aktīvākie pensionāri, kas seko līdzi iespējām, izmanto NVO sektora vai komunālo uzņēmumu sniegtās iespējas tos saņemt, un daudzi saņem elektroniski. Dažreiz gan uzņēmumos esot noraidoša attieksme pret vēlmi saņemt rēķina izdruku. Lielākā problēma tagad esot «PNB bankas» likvidācija, kas nu liedz iespēju par komunālajiem pakalpojumiem norēķināties bez komisijas maksas. Citās komercbankās esot jāmaksā pat trīs eiro par katra rēķina samaksu. Tas pensionāriem ar jau tā zemajiem ienākumiem ir liels slogs. Ne visiem senioriem esot pieejams dators un internets, turklāt par internetu arī jāmaksā. Tāpat senioriem parasti nav viedtālruņu, lai izmantotu viedās norēķinu aplikācijas. Turklāt šādi tālruņi arī nav lēti. Bet galvenais, vecumā pēc 70 gadiem apgūt iemaņas, lai varētu norēķināties internetbankā, daudziem neizdodas. Senioriem tā ir neizprotama vide, ir bailes pieļaut kādu nelabojamu kļūdu norēķinos. Pensionāri aicināja domi rast risinājumu šai problēmai.
Aivars Kraps skaidroja, ka situācija ar «PNB bankas» likvidāciju nostabilizēsies. Domei arī bijis konts šajā bankā, kas tagad rada problēmas. Savukārt Kristīne Ozola kā risinājumu tomēr redzēja iespēju maksāt internetbankā, kur nav komisijas maksas. Gandrīz katram senioram taču esot kādi gados jaunāki radi, paziņas, kam var uzticēties, un viņiem jāprasa palīdzība veikt norēķinus internetbankā. Savukārt pašvaldības uzņēmumiem neesot izdevīgi turēt kases un algot kasierus, ja tās acīmredzot maz apmeklē, tāpēc tās arī slēgtas. Domes vadība interesējās, cik tad rēķinu izdruku saņēmēju apkalpo NVO sektors? Vai tiešām to skaits, kuri neizmanto elektroniskos norēķinus veidus, esot tik būtisks? Atbilde bija, ka tāda informācijas apkopojuma nav, bet cilvēku, kas lūdz NVO palīdzību, ir daudz – tikai Ķieģeļu ielas mikrorajonā vien ap 100.
Tā nav tikai dažu pensionāru problēma
Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Jēkabpilī 2018. gadā bija 4 938 pensijas vecuma iedzīvotāji. Protams, daudzi no viņiem izmanto internetbanku, taču aptuveni trešā daļa, visticamāk –nē. Turklāt NVO pasākumus apmeklē un atbalstu tur rēķinu izdrukas saņemšanā gūst aktīvāki pensionāri, kas par to interesējas. Vēl ir daļa, kas ir ārpus šīs aprites, ir maz informēti par iespējām, nelieto internetu un kasu slēgšanu un komerciestāžu komisijas maksas asociē ar valsts un pašvaldību nevēlēšanos nākt pretī senioriem gados, kam turklāt parasti ir mazākas pensijas. Arī BD ir saņēmusi pensionāru zvanus ar lūgumu vaicāt pašvaldībai, vai tā nevar atrast iespēju, kā samaksāt par pakalpojumiem bez komisijas maksas. Daudzi esot vientuļi, citiem bērni ārzemēs un nevar palīdzēt norēķināties elektroniski.
BD interesējās SIA «Jēkabpils ūdens», cik cilvēku izmanto kasi un cik viņu vidū ir senioru. Uzņēmumā informēja, ka vidēji dienā kasi izmanto 55 personas. Mēneša beigās un ap 1. datumu apmeklētāju ir vairāk – ap 100 cilvēkiem dienā. Mēnesī ir pāri par 1 000 apmeklētāju un aptuveni divas trešdaļas no tiem ir pensionāri. 98% apmeklētāju norēķinoties skaidrā naudā un tikai 2% – ar bankas karti. Tātad kase ir visai pieprasīta un tajā var maksāt tikai par «Jēkabpils ūdens» pakalpojumiem. Ja varētu veikt arī citus komunālos maksājumus, apmeklētāju būtu vēl vairāk.
Dome sola rast risinājumu
Abi domes vadības pārstāvji solīja risināt šo jautājumu, pieļaujot iespēju, ka par komunālo maksājumu norēķinu vietu varētu kļūt Jēkabpils Sociālā dienesta kase. Atbildot uz BD jautājumu, kādos termiņos pensionāri var cerēt uz šo vai citu risinājumu, A. Kraps skaidroja, ka viņš līdz 29. augustam būs atvaļinājumā, bet par to gādās vietniece K. Ozola.
– Vispirms viņa sazināsies ar sociālo dienestu un izvērtēs iespēju komunālo pakalpojumu norēķiniem izmantot dienesta kasi. Ja tur šķēršļu nebūs, šo jautājumu var atrisināt dažu dienu laikā. Ja tas nebūs iespējams, tad, atnākot no atvaļinājuma augusta beigās, aicināšu uz sarunu lielāko komercbanku pārstāvjus. Runāsim par iespēju senioriem izmantot automātisko maksājumu. Cilvēkam vienu reizi jāaiziet uz banku, jānoslēdz vienošanās par šo maksājumu, un maksa par komunālajiem pakalpojumiem automātiski tiek atskaitīta no viņa konta, kur viņš saņem pensiju vai citus ienākumus. Tas ir bankas maksas pakalpojums, tāpēc runāsim ar bankām par iespēju, ka šo komisijas maksu segtu pašvaldības uzņēmumi. Bet ceru, ka izdosies rast risinājumu ar sociālā dienesta kasi, – sacīja Aivars Kraps.
Savukārt kāda pensionāre, sazinoties ar BD, sacīja, ka tad, ja pašvaldība nevar rast šīs iespējas, lai vismaz vienojas ar pašvaldības uzņēmumiem, ka tie uz rēķiniem drukā svītru kodu un noslēdz līgumu ar «Maxima». Tad šo rēķinu var samaksāt veikala «Maxima» kasē, kā to var darīt par elektrību vai TV pieslēgumu. Tur komisijas maksa esot 50 centi par rēķinu, kas tomēr esot lētāk nekā bankās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
?
Kas dome vēl nav guvusi mācību ar krājbanku,ka liek naudu kur pagadās?
A
Bezkaunīgāku par pensionāriem pasailē nav! Vai bankas kasierei nav jānopelna un jāsaņem alga? Brauc penši ekskursijās un lielās, ka nemaksā ne stāvvietās, ne gidiem. Stāvlaukumus, lai kopj bezmaksas vergi un gidiem arī nav jāēd un jāģērbjas, Kur vēl ko noraut bez maksas? Pensionāri saņem pensiju un par visu šai pasaulē ir jāmaksā. Punkts!
A
Un ko tā pensiobāre murgo, ka Maximas 50 centi ir lētāk kā bankās? Ja maksā vienas bankas ietvaros, komisijas maksas internetbankā vispār nav. Ja nav mājās interneta, aiziet uz banku, piesēžas pie bezmaksas datora un darbiniece vēl palīdz podziņas spaidīt un komisija 0 kvadrātā. Nu izlaidušies penši, jo mojo