Pensionāri vēlas iespēju maksāt rēķinus bez komisijas maksas
INESE ZONE

Situāciju saasinājusi «PNB bankas» darbības pārtraukšana
 
«PNB bankas» (iepriekš «Norvik banka») darbības pārtraukšana radījusi problēmas pensionāriem, kas zemo komisijas maksu dēļ labprāt izmantoja to norēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem un  tāpēc izvēlējās šo banku par savu pensiju un pabalstu saņemšanas vietu.  Ne velti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir vērsusies pie pensionāriem ar skaidrojumu, kā turpmāk rīkoties, un informē, ka daudzi «PNB bankas» klienti šobrīd apsver iespēju atgriezties pie pensijas piegādes mājās.
      «PNB bankas» slēgšana sagādājusi raizes arī Jēkabpils pensionāriem, tai skaitā arī komunālo pakalpojumu samaksas dēļ. Kase norēķiniem ar karti vai skaid­rā naudā, kur var samaksāt bez komisijas maksas, ir tikai  SIA «Jēkabpils ūdens». Līdz šim kase bija arī SIA «Jē­kabpils pakalpojumi», taču ar septembri tā tiek slēgta.
 
Rēķinus jau saņem, uztrauc lielās komisijas maksas
    Par šo tēmu pensionāri uzdeva jautājumus Jēkabpils domes priekšsēdētājam Aivaram Krapam un priekšsēdētāja vietniecei Kristīnei Ozolai, tiekoties ar viņiem NVO informatīvajā dienā senioru dienas centrā «Kopā būt». Domes vadība sākotnēji domāja, ka runa ir par iespēju elektroniski saņemt rēķinus, lai nebūtu jāmaksā par to saņemšanu pa pastu, un skaidroja, ka rēķinu izdrukas bez maksas varot saņemt visos pašvaldības komunālajos uzņēmumos, kā arī palīdzēt tos izdrukāt un apmācīt pensionārus izveidot e-pastu, lai paši var saņemt elektroniskos rēķinus, esot apņēmies ­pils NVO resursu centrs un tā biedrorganizācijas, kas to taču arī darot. Seniori skaidroja, ka problēma nav elektronisku rēķinu izdruku saņemšanā. Aktīvākie pensionāri, kas seko līdzi iespējām, izmanto NVO sektora vai komunālo uzņēmumu sniegtās iespējas tos saņemt, un daudzi sa­ņem elektroniski. Dažreiz gan uzņēmumos esot noraido­ša attieksme pret vēlmi sa­ņemt rēķina izdruku.  Lie­lākā problēma tagad esot «PNB bankas» likvidācija, kas nu liedz iespēju par ko­munālajiem pakalpojumiem norēķināties bez komisijas maksas. Citās komercbankās esot jāmaksā pat trīs eiro par katra rēķina samaksu. Tas pensionāriem ar jau tā zemajiem ienākumiem ir liels slogs. Ne visiem seni­oriem esot pieejams dators un internets, turklāt par internetu arī jāmaksā. Tāpat senioriem parasti nav viedtālruņu, lai izmantotu viedās norēķinu aplikācijas. Turklāt šādi tālruņi arī nav lēti. Bet galvenais, vecumā pēc 70 gadiem apgūt iemaņas, lai va­rētu norēķināties internetbankā, daudziem neizdodas.  Senioriem tā ir neizpro­tama vide, ir bailes pieļaut kādu nelabojamu kļūdu norēķinos. Pensionāri aicināja domi rast risinājumu šai problēmai.
     Aivars Kraps skaidroja, ka situācija ar «PNB bankas» likvidāciju nostabilizēsies. Domei arī bijis konts šajā bankā, kas tagad rada problēmas.  Savukārt Kristīne Ozola kā risinājumu tomēr redzēja iespēju maksāt internet­bankā, kur nav komisijas maksas. Gandrīz katram se­nioram taču esot kādi gados jaunāki radi, paziņas, kam var uzticēties, un vi­ņiem jā­prasa palīdzība veikt norēķinus internetbankā. Sa­vu­kārt pašvaldības uzņēmumiem neesot izdevīgi turēt kases un algot kasierus, ja  tās acīm­redzot maz apmeklē, tāpēc tās arī slēgtas. Do­mes vadība interesējās, cik tad rē­ķinu izdruku saņēmēju apkalpo NVO sektors? Vai tie­šām to skaits, kuri neizmanto elektroniskos norēķinus veidus, esot tik būtisks? Atbilde bija, ka tāda informācijas apkopojuma nav, bet cilvēku, kas lūdz NVO pa­līdzību, ir daudz – tikai Ķieģeļu ielas mikrorajonā vien ap 100. 
 
Tā nav tikai dažu pensionāru problēma
     Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Jēkabpilī 2018. gadā bija 4 938 pensijas vecuma iedzīvotāji. Protams, daudzi no viņiem izmanto internetbanku, taču aptuveni trešā daļa, visticamāk –nē. Turklāt NVO pasākumus apmeklē un atbalstu tur rēķinu izdrukas saņemšanā gūst aktīvāki pensionāri, kas par to interesējas. Vēl ir daļa, kas ir ārpus šīs aprites, ir maz informēti par iespējām, nelieto internetu un kasu slēgšanu un komerciestāžu komisijas maksas asociē ar valsts un pašvaldību ne­vēlēšanos nākt pretī se­nioriem gados, kam turklāt parasti ir mazākas pensijas. Arī BD ir saņēmusi pensi­onā­ru zvanus ar lūgumu vaicāt pašvaldībai, vai tā nevar at­rast iespēju, kā samaksāt par pakalpojumiem  bez ko­misijas maksas. Daudzi esot vientuļi, citiem bērni ārzemēs un nevar palīdzēt norēķināties elektroniski.
    BD interesējās SIA «Jē­kabpils ūdens», cik cilvēku iz­manto kasi un cik viņu vi­dū ir senioru.  Uzņēmumā in­­formēja, ka vidēji dienā kasi izmanto 55 personas. Mēneša beigās un ap 1. datumu apmeklētāju ir vairāk – ap 100 cilvēkiem die­nā.  Mēnesī ir pāri par 1 000 apmeklētāju un aptuveni divas trešdaļas no tiem ir pensionāri.  98% apmeklētāju norēķinoties skaidrā naudā un tikai 2% – ar bankas karti.  Tātad kase ir visai pie­prasīta un tajā var maksāt tikai par «Jēkabpils ūdens» pakalpojumiem. Ja varētu veikt arī citus komunālos maksājumus, apmeklētāju būtu vēl vairāk. 
 
Dome sola rast risinājumu
   Abi domes vadības pārstāvji solīja risināt šo jautājumu, pieļaujot iespēju, ka par komunālo maksājumu norēķinu vietu varētu kļūt Jēkabpils Sociālā dienesta kase. Atbildot uz BD jautājumu, kādos termiņos pensi­onāri var cerēt uz šo vai citu risinājumu, A. Kraps skaidroja, ka viņš līdz 29. augustam būs atvaļinājumā, bet par to gādās vietniece K. Ozola.
    – Vispirms viņa sazināsies ar sociālo dienestu un iz­vērtēs iespēju komunālo pakalpojumu norēķiniem izmantot dienesta kasi. Ja tur šķēršļu nebūs, šo jautājumu var atrisināt dažu die­nu laikā. Ja tas nebūs iespējams, tad, atnākot no atvaļinājuma augusta beigās, aicināšu uz sarunu lielāko ko­mercbanku pārstāvjus. Ru­nāsim par iespēju senioriem izmantot automātisko maksājumu. Cilvēkam vienu reizi jāaiziet uz banku, jānoslēdz vienošanās par šo maksājumu, un maksa par komunālajiem pakalpojumiem automātiski tiek atskaitīta no viņa konta, kur viņš saņem pensiju vai citus ienākumus. Tas ir bankas maksas pakalpojums, tāpēc runāsim ar bankām par iespēju, ka šo komisijas maksu segtu paš­valdības uzņēmumi. Bet ceru, ka izdosies rast risināju­mu ar sociālā dienesta kasi, – sacīja Aivars Kraps. 
   Savukārt kāda pensionāre, sazinoties ar BD, sacīja, ka tad, ja pašvaldība nevar rast šīs iespējas, lai vismaz vie­nojas ar pašvaldības uz­ņēmumiem, ka tie uz rēķiniem drukā svītru kodu un  no­slēdz līgumu ar «Ma­xima». Tad šo rēķinu var samaksāt veikala «Maxima» ka­sē, kā to var darīt par elektrību vai TV pieslēgumu. Tur komisijas maksa esot 50 centi par rēķinu, kas tomēr esot lētāk nekā bankās.

 

 
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. ?
    ?
    pirms 2 mēnešiem

    Kas dome vēl nav guvusi mācību ar krājbanku,ka liek naudu kur pagadās?

    Atbildēt
  2. A
    A
    pirms 2 mēnešiem

    Bezkaunīgāku par pensionāriem pasailē nav! Vai bankas kasierei nav jānopelna un jāsaņem alga? Brauc penši ekskursijās un lielās, ka nemaksā ne stāvvietās, ne gidiem. Stāvlaukumus, lai kopj bezmaksas vergi un gidiem arī nav jāēd un jāģērbjas, Kur vēl ko noraut bez maksas? Pensionāri saņem pensiju un par visu šai pasaulē ir jāmaksā. Punkts!

    Atbildēt
  3. A
    A
    pirms 2 mēnešiem

    Un ko tā pensiobāre murgo, ka Maximas 50 centi ir lētāk kā bankās? Ja maksā vienas bankas ietvaros, komisijas maksas internetbankā vispār nav. Ja nav mājās interneta, aiziet uz banku, piesēžas pie bezmaksas datora un darbiniece vēl palīdz podziņas spaidīt un komisija 0 kvadrātā. Nu izlaidušies penši, jo mojo

    Atbildēt

Pievienot komentāru