Piecu novadu pašvaldības savas skolas saglabā
AIJA VALDMANE

Jēkabpils  novada domes deputāti pēc domes sēdes apsprieda Izglītības un zinātnes ministrijas atsūtīto  vēstuli, kurā tika lūgts sniegt informāciju, kādi ir pašvaldības plāni saistībā ar pašvaldības teritorijā esošajām  izglītības iestādēm. Ziņas ir jāiesniedz līdz 29. martam.
    18. martā domes pārstāvji tikās ar skolu direktoriem. Viņus aicināja izteikties par šo iespējamo optimizāciju. Ko tad plānot  triju gadu griezumā – reorganizēt, slēgt, atstāt visu, kā ir?
      Izpilddirektors Jānis Subatiņš izteicās, ka «vēlamies  saglabāt visas četras mūsu teritorijā atrodošās skolas neatkarīgi  no tā, cik skolēnu  tur ir.  Ja kādu aizver ciet, neko neiegūstam, jo maršruti no vienas skolas līdz otrai ir gari, turklāt – kādā stāvoklī ir tie ceļi? Piemēram, cik daudz laika tiks pavadīts ceļā, lai aizvestu bērnus no Cukuriņiem līdz Zasai? Ja vēl kādu skolu likvidējam, tad 50 procentu bērnu jāievieto internātā!» Deputāts Kaspars Štolnieks piebilda, ka arī transportlīdzekļa uzturēšana prasa lielu naudu, varbūt pat lielāku, nekā uzturēt skolu. Turklāt – visiem taču zināms, ka, aizverot kādu izglītības iestādi, tiek zaudēta viena trešdaļa iedzīvotāju! Pie­mēram, ja tiktu likvidēta Dignājas skola, novads neko neiegūtu, jo lielākā daļa skolēnu dotos uz  Līvānu izglītības iestādi.   Deputāts Juris  Ratnieks  uzdeva retorisku jautājumu: «Kas ir iegūts,  likvidējot skolas?» Novada  Izglītības pārvaldes vadītāja Anda Ķiploka sacīja, ka ir taču mainījusies  gan skolēnu kustība, gan mainīts  stundu sākšanās laiks,  tātad – notikusi  visāda veida pielāgošanās, «bet pastāv taču transporta jautājums, satiksme. Variantu nav.  Ikdienā izbraukāt nav iespējams. Bet dzīvojam taču 21. gadsimtā. Jautājums – uz kurieni mēs ejam?»
     J. Subatiņš atgādināja, ka novada skolas ir piedalījušās arī visos projektos, kur vien tas ir bijis iespējams. Ministrija tiks informēta, ka Jēkabpils  novads saglabā visas skolas.
       Arī Krustpils novads saglabā visas piecas savā teritorijā atrodošās skolas. Tās paliks un darbosies. To telefoniskā sarunā apliecināja novada domes priekšsēdētājs Kārlis  Pabērzs. Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe  sacīja, ka Salas  novadā jau «visu, ko varējām, reorganizējām  un likvidējām». Tās izglītības iestādes, kas palikušas – Salas vidusskola un Biržu pamatskola –, ir spēcīgas  un spējīgas turpināt darbu. Salas vidusskolā ir 255 audzēkņi, bet Biržu pamatskolā – vairāk  nekā 150. Mācību iestādes  īsteno kvalitatīvu izglītību, arī materiāli tehniskās  bāzes rādītāji ir augstā līmenī.
    Aknīstes novada domes priekšsēdētāja  Vija Dzene informēja, ka viņu  novadā ir palikusi vairs tikai vidusskola, kurā ir vairāk nekā 200 audzēkņu un kuras kvalitātes  rādītāji  atbilst vi­siem kritērijiem. Novadā vairs nav ko reorganizēt. Šāda atbilde tad arī  ir sniegta Izglītības un zinātnes  ministrijai.
    Viesītes novadā atrodas  Viesītes vidusskola, kurā mācās 334 audzēkņi. Tā šobrīd visu piecu novadu vidū  skolēnu skaita ziņā ir lielākā izglītības iestāde. Pēc reorganizācijas  tai tika pievienotas Rites pamatskolas mācību programmas. Nā­kusi klāt arī pirmsskolas grupa. Viesītes vidusskolas direktors Andris Baldun­čiks apliecināja, ka šobrīd viss paliek pa vecam. Par  to arī tiks informēta ministrija, «ja nu vienīgi tuvākajā vai tālākajā  nākotnē vēl kaut kas netiks izdomāts un ieviesti kādi jauninājumi». 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru