Piedāvā vīziju – vienota Eiropa no Lisabonas līdz Vladivostokai
INESE ZONE

Šajā publikācijā uz vēlētājiem aktuāliem jautājumiem atbild «Latvijas Krievu savienība» (LKS).
 
– Kādu redzat turpmāko attīstību izglītībā un veselības aizsardzībā – pakalpojumu kvalitātes un darbinieku atalgojuma jomā?
   – Mēs uzskatām, ka galvenā problēma izglītībā šodien ir pāreja mazākumtautību skolās uz mācībām tikai latviski. Tas ir smags trieciens trešdaļas valsts iedzīvotāju pamattiesībām, kas izraisīs pilnīgu sabiedrības šķelšanu un Latvijas starptautisko izolāciju. LKS galvenais uzdevums ir atcelt šo pāreju ar visiem iespējamiem nevardarbīgiem līdzekļiem un atjaunot visu līmeņu izglītību krievu valodā.
    Ir arī jāpalielina budžeta izdevumi izglītībai no 760 miljoniem līdz vismaz miljardam gadā, proporcionāli samazinot aizsardzības (575 milj.) un 11 000 ierēdņu uzturēšanas (680 milj.) izdevumus. Tas būs pietiekami, lai nodrošinātu pedagoģiskā personāla reproducēšanu un saglabāšanu skolā. 
Galvenie valsts uzdevumi veselības aprūpes jomā, mūsuprāt, ir: noteikt medicīniskajam personālam tādu algas līmeni, kas varētu novērst emigrāciju; nodrošināt plašu un ātru piekļuvi bezmaksas vai subsidētiem veselības pakalpojumiem; kompensēto zāļu saraksta paplašināšana. Izdevumu finansēšanas avots arī ir nepamatoti piepumpētais militārais un vadības bu­džets.
– Ko piedāvājat sociālo problēmu jomā: pensionāri prasa lielākas pensijas, kā atbalstīsiet ģimenes un uzlabosiet demogrāfisko situāciju, kā plānojat atbalstīt maznodrošinātos, risināt sociāli atstumto personu problēmas, veicināt reemigrāciju?
    – Pirmkārt, mums jānovērš šķēršļi ekonomikas attīstībā: pārtraukt auksto karu ar Krieviju; pazemināt militāros izdevumus; atjaunot pilnvērtīgu tranzītu; paplašināt pieeju Latvijas darbaspēka tirgum izglītotiem darbiniekiem no citām valstīm; atjaunot uzturēšanās atļauju piešķiršanas programmu personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā.
    Mēs piedāvājam noteikt ar nodokli neapliekamā minimuma apmēru pensijām minimālās algas līmenī; būtiski palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pa­balstu un attiecīgi minimālās pensijas; apturēt pensionēšanās vecuma palielināšanu; noteikt priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu – 60 gadus, minimālo nepieciešamo stāžu – 20 gadus un pa­augstināt pensijas apmēru no 50 līdz 80% no aprēķinātās pensijas; padarīt pieejamāku pensionēšanos pēc atvieglotiem noteikumiem, tostarp vecākiem ar trim bērniem. 
   Ir jāatrisina dzīvokļu īpašnieku un īrnieku konflikts ar zemes īpašniekiem un namīpašniekiem iedzīvotāju labā.
   Atbalstam jaunajām ģimenēm jābūt tādā līmenī, kas nodrošina vismaz vienkāršu iedzīvotāju reproducēšanu, un algas tādā līmenī, kas ļautu cilvēkiem palikt mājās.
   Jānoteic PVN likme dzīvokļa apsaimniekošanas izdevumiem un bērnu precēm 12%, bet apkurei un zī­daiņiem paredzētajiem specializētajiem produktiem – 5% apmērā.
– Kāds ir jūsu piedāvājums uzņēmējdarbības atbalstam un jaunu darbavietu radīšanai, lai mazinātu iedzīvotāju aizbraukšanu uz lielpilsētām un ārzemēm? 
   – Papildus iepriekš teiktajam piedāvājam arī harmonizēt Baltijas valstu nodokļu likumus ar mērķi apvienot Baltijas valstu ekonomikas, lai tās būtu spējīgas konkurēt ar citiem plašākiem kaimiņu tirgiem.
    Lai attīstītu reģionus, ieskaitot Zemgali, piedāvājam atbrīvot uz pieciem gadiem no uzņēmuma ienākuma nodokļa uzņēmumus, kas nodrošina nodarbinātību dotēto pašvaldību iedzīvotājiem.
– Kādu redzat novadu un lielo pilsētu attīstības modeli, vai atbalstāt teritoriālo reformu, veidojot lielākas pašvaldības?
   – Ir jāpalielina tā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, kas tiek pārskaitīta uz pašvaldību budžetu. Jāsa­mazina pašvaldību skaits vismaz uz pusi. Lielākas pašvaldības spēs efektīvāk piesaistīt līdzekļus no Eiropas fondiem, tostarp vietējo ceļu remontam.
– Kā panākt situācijas uzlabošanos vietējo ceļu jomā? Kur šim mērķim rast papildu līdzekļus?
– Nepieciešams iekļaut transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli akcīzes nodoklī degvielai un būtiski palielināt minētā nodokļa daļu, kas tieši ir vērsta uz ceļu uzturēšanu.
– Kāds ir jūsu skatījums uz valsts kultūrpolitiku, aizsardzības jomu un ārpolitiku? 
    – Vajag atjaunot kultūras finansējumu LPSR laika līmenī. Sabiedrības integrācijas pamatā ir jābūt visu tradicionālo etnisko grupu iedzīvotāju tiesībām attīstīt savu kultūru un valodu.
    Labākā aizsardzība Lat­vijai ir saprātīga ārpolitika. Ārpolitikā mēs  uzvedamies kā ASV padotie, kaut gan ar ASV mums nav kopīgu robežu. Mums ir jāpievērš lielāka uzmanība attiecībām ar ES valstīm un tuvākajiem kaimiņiem, pirmkārt, ar Krieviju. Mūsu nākotnes vīzija – vienota Eiropa no Lisa-bonas līdz Vladivostokai. Mēs prasām pazemināt militāros izdevumus un atgriezties pie tādas militāri politiskās situācijas reģionā, kas pastāvēja līdz 2014. gadam.
– Ar ko ievēlēšanas gadījumā esat gatavi veidot koalīciju, kādas ir sarkanās līnijas, ko šajā procesā nepārkāpsiet, ja tādas ir?
    – Sadarbosimies ar jebkuru politisko spēku, kā arī ar pilsonisko sabiedrību mūsu programmas nostādņu sasniegšanas nolūkā, kā arī citu Latvijas tautai izdevīgo priekšlikumu atbalstam.
 
Tautas balss
Pēteris Draņevičs, Jēkabpils tautas nama mākslinieciskais vadītājs:
– Nav iespējams kaut ko argumentēti atbildēt vai izanalizēt apgalvojumu, ka vajag atjaunot kultūras finansējumu LPSR laika līmenī, ja šāds izteikums nav sīkāk izskaidrots, kas ar to domāts. Tagad ir cita valsts iekārta, citi finansēšanas mehānismi, galu galā arī naudai ir cita vērtība. Tāpat arī salīdzināt PSRS laikus un šodienu, kvantitatīvi un kvalitatīvi vērtējot kultūras notikumus, nav tā vienkārši dažos vārdos pasakāma lieta. Taču noteikti nevar sacīt, ka tagad situācija ir sliktāka, ka mums nekā nav. Ir plašas kultūras dzīves iespējas katram un ļoti daudz kas ir pozitīvi vērtējams. Taču tas gan jāteic, ka partiju programmās par kultūru gandrīz nekā nav. Tāpat aizmirsts kādreiz solītais, ka vairāk tiks domāts par kultūras darbinieku atbalstu, arī lielākām algām. Visi koncentrējas uz solījumiem par sāpīgiem jautājumiem, kas piesaista katra uzmanību: par veselības aprūpi un citiem.  Bet par kultūru ir aiz­mirsts.
 
Uzziņai
«Latvijas Krievu savienība» līdz 2014. gadam bija zināma ar nosaukumu «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā». Partiju vada trīs līdzpriekšsēdētāji: Tatjana Ždanoka, kas pārstāv partiju Eiropas Parlamentā, Jurijs Petropavlovskis un Miroslavs Mitrofanovs.  
Partijas izvirzītais kandidāts premjerministra amatam ir Andrejs Ma­mikins, kurš Eiropas parlamentā tika ievēlēts no «Saskaņas», bet 2018. gada aprīlī izstājās no partijas. Vēlāk viņš «Sa-skaņu» ir publiski dēvējis par lielu biznesa projektu un buržuāzisku partiju. 
«Latvijas Krievu savienība» sevi pozicionē kā kreiso partiju, iestājas par krievvalodīgo mazākumtautību un sociālo tiesību aizstāvi. 
Kopš izveidošanas brīža partija nav bijusi pārstāvēta nevienā valdībā. Rīgas domē tā bija valdošajā koalīcijā no 2001. līdz 2005. gadam.
Pirms 13. Saeimas vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) konstatēja, ka T. Ždanoka ir darbojusies Latvijas Komunistiskajā partijā pēc 1991. gada 13. janvāra, un tāpēc uz kandidāti ir attiecināms Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais kandidēšanas aizliegums. CVK arī lūdza papildu informāciju DP un Satversmes aizsardzības birojam un pēc šo  iestāžu atzinumu saņemšanas lēma Ždanoku svītrot no kandidātu saraksta.
T. Ždanoka šo lēmumu pārsūdzēja, taču Apgabaltiesa konstatēja, ka CVK ir ievērojusi tiesību normas, uz kurām tā atsaukusies sava lēmuma pamatojumā. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. Fr'idis
    Fr'idis
    pirms 2 gadiem

    vai tie krievi Ķīnu arī grib tur iekļaut, ja jau līdz Vladivostokai to Eiropu grib izstiept ?

    Atbildēt
  2. vlase
    vlase
    pirms 2 gadiem

    Krievija nav Eiropa un nekad par tādu pat uzskatīta netika ! Pat paši krievi tā uzskata, aizbrauc uz Krieviju un apjautājies.

  3. atmiņa
    atmiņa
    pirms 2 gadiem

    Vecs, no vēstures mizkastes paņemts, lozungs, to vēl centās īstenot Tuhačevskis uzbrūkot Polijai, cerībā tikt līdz Parīzei,(dajoš Berļin i Pariž) bet tālāk netika, nācās bēgt ar kaunu. Tomēr krievu tauta viņu mīlēja, jo bija pasaulē pirmais , kas ar ķīmiskajiem ieročiem vērsās pret savu tautu zemnieku sacelšanās laikā Tambovā,, tad bija pavēle nemīlēt - ne jau Tambovas dēļ, bet pēc 1956.g. atkal iemīļoja, taču ne vairs tik stipri, rezervēti. DDDDD

    Atbildēt

Pievienot komentāru