Plāno novērst slimnīcas zaudējumus un palielināt algas
INESE ZONE

SIA «Jēkabpils reģionālā slimnīca» mājaslapā publicētais pārskats par paveikto šī gada pirmajā pusgadā ļauj secināt, ka pārskata periodu jeb pirmo pusgadu slimnīca noslēgusi ar zaudējumiem – mīnus 261 202 eiro. Apgrozījums palielinājies par 473 446 eiro jeb 8,8%, jo palielinājies Nacionālā veselības dienesta finansējums. Pamatdarbības rentabilitāte ir mīnus 4,8% - iepriekšējais periods 0,15%. Likvidātes koeficients jeb apgrozāmie līdzekļi/īstermiņa saistības ir 0,5, kas ir nepietiekams, liecina publicētais pārskats.
    Pārskatā vēl minēts, ka pirmajā pusgadā stacionārā palīdzība sniegta 4931 pacientam, tai skaitā gada pirmajā ceturksnī - 2622, bet otrajā ceturksnī - 2309 pacientiem. No tiem 303 gadījumos sniegta dzemdību palīdzība. Savukārt gada pirmajos sešos mēnešos ambulatorā palīdzība sniegta 55 654 pacientiem, tai skaitā pirmajā ceturksnī - 22 693 un otrajā ceturksnī – 32 961 pacientam. Tikmēr dienas stacionāra pakalpojumus izmantojuši 1015 pacienti, no tiem pirmajā ceturksnī 524, bet otrajā – 491.
   Atbildot uz preses konferencē slimnīcā izskanējušajiem jautājumiem par  to, kā var izskaidrot minētos zaudējumus un kā  kā norit medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšana Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, slimnīcas valdes locekle Inna Budovska skaidro, ka pirmā pusgada finanšu rādītājiem ir tikai informatīvs raksturs.
   -Šādi rādītāji valdei ir nepieciešami tādēļ, lai varētu plānot tālāko darbību, kas vērsta uz slimnīcas finanšu zaudējumu samazinājumu un finanšu plūsmas sakārtošanu ilgtermiņā. Šobrīd var teikt, ka zaudējumi, ko jaunā valde būtībā saņēma «mantojumā» - 137964 eiro 2017. gadā un 148750 eiro 2018. gada pirmajā ceturksnī -, jau tiek plānveidīgi samazināti. Slimnīcas vadības mērķis ir strādāt bez zaudējumiem, bet līdz šī gada beigām rādītāji tiks uzlaboti, nodrošinot slimnīcas ienākumu palielināšanu, tostarp – realizējot slimnīcas attīstības koncepcijā paredzētos pasākumus gan pakalpojumu klāsta palielināšanā, gan iekšējo izdevumu optimizācijā, – informē Inna Budovska.
    Skaidrojot, kā norit medicīnas darbinieku atalgojuma palielināšana, viņa stāsta, ka tas šobrīd notiek saskaņā ar likumdošanā noteikto. Sadarbojoties ar Veselības ministriju un slimnīcas darbinieku arodbiedrību, atalgojums pēdējo gadu laikā esot stabili audzis. 
     -Tā, piemēram, ārstu vidējais atalgojums slimnīcā no 2016. gada ir pieaudzis par 47 procentiem. Ne tik straujš pieaugums bijis medicīnas māsām. Ar otrā līmeņa augstāko izglītību - atalgojums pieaudzis par gandrīz 28 procentiem (šajā gadā sasniedzot pieaugumu par 116  eiro), savukārt māsu palīgiem – par 15 procentiem (pieaugums šogad  par 45 eiro). Tā kā mūsu mērķis ir motivēt savus darbiniekus, piesaistot un noturot darbā arī jaunus speciālistus, tad atalgojuma pieaugums noteikti tiks turpināts. Pieauguma temps, protams, lielā mērā būs atkarīgs arī no slimnīcas finansiālajiem rezultātiem un tādējādi arī iespējām palielināt medicīnas darbinieku algas. Vienlaikus jāpiebilst, ka medicīniskā personāla, tostarp - ārstu, kopējo atalgojumu veido ne tikai amatalga, bet arī vairāku veidu piemaksas, piemēram, par veiktajām manipulācijām, virsstundām utt. Tādēļ kopumā mediķu saņemtais atalgojums uzskatāms par konkurētspējīgu, jo piemaksu summa dažkārt pat pārsniedz amatalgas apmēru, – atbild I. Budovska.
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. A
    A
    pirms 2 mēnešiem

    Jātaisa audits, jo tik daudz tuklu un slinku darbinieku nemaz nevajag. Pilnas nodaļas ar palīgpersonālu, kas pīpē, vada laiku sarunās, slīpē grīdu. Ja nav noslogoti visu laiku, tad štati jāsamazina

    Atbildēt
  2. Arnolds Švainštaigers
    Arnolds Švainštaigers
    pirms 2 mēnešiem

    Slimnīcā karoče ir četras problēmas: 1) lieli štati ,2) mazas algas māsiņām , 3) ārsti darba laikā laiž apkārt pa privātpraksēm un aizvilina bagātos pacientus. 4) vecie kantora darbinieki turpina savas shēmiņas un traucē jaunajai valdei darbu.Punkts un āmen.

    Atbildēt

Pievienot komentāru