Zīlānos notika Baļotes ezera apkārtnes iedzīvotāju, zemes īpašnieku, makšķernieku un citu interesentu tikšanās ar ezera apsaimniekotāja – Krustpils novada pašvaldības – pārstāvjiem.
Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts pastāstīja par licencēto makšķerēšanu ezerā un iecerētajām izmaiņām noteikumos. Pateicoties regulārai karpu ielaišanai, šeit rīkotajām Latvijas un Baltijas mēroga karpu makšķerēšanas sacensībām, ezers ir kļuvis populārs makšķernieku-sportistu vidū. Tajā pašā laikā tas ir kļuvis par iecienītu ikdienas copes vietu. Ja sportisti, kas brauc no visas Latvijas, karpas atlaiž, līdz ar to zivju krājumus būtiski neietekmējot, tad liela daļa vietējo un tuvāko novadu copmaņu uz ezeru skatās kā uz lētu zivju veikalu. Spiediens no makšķernieku puses uz ezeru pieaug. Ja agrāk apsaimniekotāji izvirzīja mērķi palielināt cilvēku skaitu pie ezera, tad tagad, šķiet, stratēģija jāmaina un jātiecas uz kvalitāti – lai makšķernieki, kas šeit ierodas, būtu saudzīgāki pret zivīm, piekrastes dabu un toleranti pret vietējiem iedzīvotājiem.
Ieņēmumi no licencētās makšķerēšanas ir auguši katru gadu. Ja 2016. gadā tika pārdotas 1 517 licences par 3 781 EUR, 2017. gadā – jau 3 627 licences par 8 678 EUR. 2018. gadā pēc licences cenas palielināšanas no 2 līdz 4 EUR pārdoto licenču skaits samazinājās līdz 2 416, turpretī ieņēmumi pieauga līdz 9 240 EUR. Savukārt tikai šīgada pirmajos septiņos mēnešos realizētas jau 2 550 licences par 10 610 EUR. Un tas ir rādītājs, kas liecina, ka makšķernieku plūsmu jāsāk regulēt samazinājuma virzienā. Krustpils novads Baļotē katru gadu ielaiž karpas par 20 tūkstošiem eiro, un puse no šīs summas tiek segta ar ienākumiem no licencētās makšķerēšanas. Tā pagājušajā gadā tika ielaistas 6,5 tonnas karpu, bet šogad plānotas 7,5 tonnas. Pie tam ar Zivju fonda atbalstu tiks ielaisti 18 tūkstoši līdaku mazuļu. Līdzīgi kā pieaugusi licenču pārdošana, mainījusies arī nozveja. 2017. gadā, spriežot pēc nodotajām licencēm, tika nozvejoti 2 382 kg karpu, 910 kg balto zivju (plauži, raudas), 830 kg līdaku un 139 kg zandartu. Tā kā nodotas bija 39% no visām licencēm, uzrādītā nozveja jāreizina aptuveni ar divi, lai iegūtu reāli no ezera izņemto zivju daudzumu. Pērn saistībā ar licences cenas pieaugumu visas zivis, izņemot zandartus, tika nozvejotas vismaz uz pusi mazāk. Savukārt par 2019. gadu ir apkopoti dati tikai par karpām, un to nozveja jau septiņos mēnešos sasniegusi teju 2017. gada līmeni – 2 134 kg. Vēl jāatzīmē, ka nodoto licenču ar aizpildītu lomu uzskaiti skaits audzis no 39% pirms diviem gadiem līdz 48% pērn un 55% šogad. Tas liecina gan par copmaņu apzinīguma pieaugumu, gan apsaimniekotāju paveikto izskaidrošanā un kontrolē.
I. Luksts uzsvēra, ka minētie skaitļi nepārprotami rāda, ka spiediens uz ezeru pieaug, un ir pienācis laiks to mazliet samazināt. Pašlaik vienīgo iespēju, kā to izdarīt, apsaimniekotāji saskata licenču cenu palielināšanā. Plānots rosināt diennakts licences cenu palielināt līdz 10 EUR pašreizējo 4 EUR vietā. Gada licences cenu no 100 EUR iecerēts palielināt līdz 120 EUR, savukārt gada licences cenu personām līdz 16 un virs 65 gadiem, kā arī invalīdiem domāts celt no 20 uz 30 EUR, savukārt šādu kategoriju Krustpils novada iedzīvotājiem cenu noteikt 20 EUR apmērā (līdz šim – 10 EUR). Pie tam gada licenču īpašniekiem plānots noteikt karpu lomu limitu – 20 kg. Pārējās zivis gan varēs ķert bez ierobežojumiem. Skaidrs, ka visvairāk makšķernieku plūsmu samazinājuma virzienā ietekmēs diennakts licences cena, atsijājot tos, kas ezeru uzskata par vietu pārtikas sagādei. Jāpiezīmē, ka jaunā diennakts licences cena attieksies tikai uz atklātā ūdens sezonu, bet makšķerēšanai no ledus cena saglabāsies iepriekšējā – 2 EUR. Diskutējams vēl ir jautājums – vai 2 EUR licences cenu nenoteikt jau no 15. oktobra, kad praktiski beigusies karpu sezona, un tādējādi šajā laikā ezers būtu pieejamāks plēsoņu – līdaku un zandartu – kārotājiem. No otras puses, Baļotes problēma ir liels sīkzivju daudzums, un, ierobežojot arī spiningotāju kāri šeit copēt, varētu palielināt plēsoņu skaitu un lielumu, kas savukārt izķertu sīkaļas un uzlabotu zivju sabiedrības struktūru.
Sanākušie Baļotes ezera apkārtnes iedzīvotāji un zemju īpašnieki principā atbalstīja plānotās izmaiņas licencētās makšķerēšanas noteikumos. Viņi gan minēja, ka neapmierināto, sevišķi vietējo makšķernieku vidū, būs daudz, taču ir jau arī citas alternatīvas vietas copei, piemēram, Radžu ūdenskrātuve, kur licences ir krietni lētākas, vai Daugava. Kopumā iedzīvotāji lielas pretenzijas copmaņiem neizvirzīja, gan atzīstot, ka vieglāk ir ar azartiskajiem sportistiem, kas gan diennaktīm dzīvo pie ezera, bet kam atkritumu savākšana aiz sevis ir pašsaprotama lieta. Tāpat problēmas esot ar ugunskuru dedzināšanu, kā arī dažreiz makšķernieki ir aizņēmuši privātās laipas vai izsaka neapmierinātību, ka iedzīvotāji nāk peldēties. Makšķerniekiem, protams, ir tiesības izmantot publiskā ezera tauvas joslu, taču tikpat labi arī viņiem jārēķinās ar zemes īpašnieku tiesībām.
Tāpat no vietējiem iedzīvotājiem tika izteikts atbalsts ezera attīstībai galvenokārt par karpu makšķerēšanas ūdenskrātuvi. Ja pirms trim gadiem bijušas bažas, ka karpas, rokoties pa dūņām, ūdeni vēl vairāk saduļķos, tad, izrādās, ir noticis tieši pretējais – ūdens kļuvis tīrāks un dzidrāks.
Nobeigumā izvērtās diskusija par to, vai nerosināt aizliegumu ezera krastā būvēt dažādas celtnes. Lielākā daļa zemju īpašnieku gan šādu priekšlikumu noraidīja, jo tādējādi zudīšot viņu interese kopt krastus, un ezers pārvērtīsies par aizaugušu purvu, kāds jau tas bija pirms gadiem sešiem vai septiņiem. Visi gan bija vienisprātis, ka nekādas būves vai žogi tauvas joslā nav pieļaujami.
Plānotās izmaiņas licencētās makšķerēšanas nolikumā Krustpils novada Vides un civilās aizsardzības dienests priekšlikumu veidā iesniegs izskatīšanai novada deputātiem. Ja deputāti izmaiņas atbalstīs, pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu «BIOR» un Valsts vides dienestu tās varētu stāties spēkā no 2020. gada 1. janvāra.
Zivju zupas cienītājs
Pareizi ir, kas grib ēst zivis, lai brauc uz Maksimu, bet kas ķert un priecāties - uz Baļoti.