Plāno palielināt licencētās makšķerēšanas maksu Baļotes ezerā
Juris Šteinbergs

 Zīlānos notika  Baļotes ezera apkārtnes iedzīvotāju, zemes īpašnieku, makšķernieku  un citu interesentu  tikšanās ar ezera apsaimniekotāja – Krustpils novada pašvaldības – pārstāvjiem. 
 
    Vides un civilās aizsardzības dienesta vadītājs Ilmārs Luksts  pastāstīja par  licencēto makšķerēšanu ezerā un iecerētajām izmaiņām noteikumos.  Pateico­ties regulārai karpu ielaišanai, šeit rīkotajām Latvijas un Baltijas mēroga karpu makšķerēšanas sacensībām, ezers ir kļuvis populārs makšķernieku-sportistu vidū. Tajā pa­šā laikā tas ir kļuvis par ie­cienītu   ikdienas co­pes vie­tu. Ja sportisti, kas brauc no visas Latvijas,   karpas at­laiž, līdz ar to zivju krājumus būtiski neietekmējot, tad  liela daļa vietējo un tuvāko novadu copmaņu uz ezeru skatās kā uz lētu zivju veikalu. Spiediens no makšķernieku puses uz ezeru pieaug. Ja ag­rāk apsaimniekotāji izvirzīja mērķi  palielināt cilvēku skaitu pie ezera, tad tagad, šķiet, stratēģija jāmaina un jātiecas uz kvalitāti – lai mak­šķernieki, kas šeit ierodas, būtu saudzīgāki pret zivīm, piekrastes dabu un toleranti pret vietējiem iedzīvotājiem. 
     Ieņēmumi no licencētās makšķerēšanas ir auguši kat­ru gadu. Ja 2016. gadā tika pārdotas 1 517 licences par 3 781 EUR, 2017. gadā  – jau 3 627 licences  par 8 678 EUR. 2018. gadā pēc licences cenas palielināšanas no 2 līdz 4 EUR pārdoto licenču skaits samazinājās  līdz 2 416, turpretī ieņēmumi pieauga līdz 9 240 EUR.  Savukārt ti­kai šīgada pirmajos septiņos mēnešos realizētas jau 2 550 licences par 10 610 EUR.  Un tas ir rādītājs, kas lie­cina, ka makšķernieku plūsmu jāsāk regulēt samazinājuma virzienā. Krustpils novads Baļotē katru gadu ie­laiž karpas par 20 tūkstošiem eiro, un puse no šīs summas tiek segta ar ienākumiem no  licencētās makšķerēšanas. Tā pagājušajā ga­dā tika ielaistas 6,5 tonnas karpu, bet šogad plānotas 7,5 tonnas. Pie tam ar Zivju fon­da atbalstu tiks ielaisti 18 tūkstoši līdaku mazuļu. Līdzīgi kā pieaugusi licenču pārdošana, mainījusies arī nozveja. 2017. gadā, spriežot pēc nodotajām licencēm,  tika nozvejoti 2 382 kg karpu, 910 kg balto zivju (plauži, raudas), 830 kg līdaku un 139 kg zandartu. Tā kā nodotas bija 39% no  vi­sām licencēm, uzrādītā nozveja jāreizina aptuveni ar divi, lai iegūtu reāli no ezera izņemto zivju daudzumu. Pērn saistībā ar licences cenas pieaugumu visas zivis, izņemot zandartus, tika no­zvejotas vismaz uz pusi mazāk.  Savukārt  par 2019. gadu ir apkopoti dati tikai par karpām, un to nozveja jau septiņos mēnešos sa­sniegusi teju 2017. gada līmeni – 2 134 kg. Vēl jāatzīmē, ka nodoto licenču ar aiz­pildītu lomu uzskaiti skaits audzis no 39% pirms diviem gadiem līdz  48% pērn un 55% šogad. Tas liecina gan par copmaņu apzinīguma pieaugumu, gan apsaimniekotāju paveikto izskaidrošanā un kontrolē. 
    I. Luksts uzsvēra, ka mi­nētie skaitļi nepārprotami rā­da, ka spiediens uz ezeru pieaug, un ir pienācis laiks to mazliet samazināt. Paš­laik vienīgo iespēju, kā to izdarīt, apsaimniekotāji  sa­skata licenču cenu palielināšanā. Plānots rosināt diennakts licences cenu palielināt  līdz 10 EUR pašreizējo 4 EUR vietā.  Gada licences ce­nu no 100 EUR iecerēts palielināt līdz 120 EUR, sa­vukārt gada licences cenu per­sonām līdz 16  un virs 65 gadiem, kā arī invalīdiem do­māts celt no  20 uz 30 EUR, savukārt šādu kategoriju Krustpils novada iedzīvotājiem cenu noteikt 20 EUR apmērā (līdz šim – 10 EUR). Pie tam gada licenču īpaš­niekiem plānots noteikt karpu lomu limitu – 20 kg. Pā­rējās zivis gan varēs ķert bez ierobežojumiem. Skaidrs, ka visvairāk  makšķernieku plūsmu samazinājuma virzienā ietekmēs diennakts licences cena, atsijājot tos, kas ezeru uzskata par vietu pārtikas sagādei.  Jāpiezīmē, ka  jaunā  diennakts licences cena attieksies tikai uz at­klātā ūdens sezonu, bet makšķerēšanai no ledus cena saglabāsies iepriekšējā – 2 EUR. Diskutējams vēl ir jautājums – vai 2 EUR licences cenu nenoteikt jau no 15. oktobra, kad praktiski beigusies karpu sezona, un tādējādi šajā laikā ezers bū­tu pieejamāks plēsoņu –  līdaku un  zandartu – kārotājiem.  No otras puses, Ba­ļotes problēma ir liels sīkzivju daudzums, un, ierobežojot arī spiningotāju kāri šeit copēt, varētu palielināt plēsoņu skaitu un lielumu, kas savukārt izķertu sīkaļas un uzlabotu zivju sabiedrības struktūru.
    Sanākušie Baļotes ezera ap­kārtnes iedzīvotāji un zemju īpašnieki principā atbalstīja plānotās izmaiņas licencētās makšķerēšanas noteikumos. Viņi gan minēja, ka neapmierināto, sevišķi vietējo makšķernieku vidū, būs daudz, taču ir jau arī ci­tas  alternatīvas vietas co­pei, piemēram, Radžu ūdens­­krātuve, kur licences  ir krietni lētākas, vai Dau­gava. Kopumā iedzīvotāji lielas pretenzijas copmaņiem neizvirzīja, gan atzīstot, ka vieglāk ir ar azartiskajiem sportistiem, kas gan diennaktīm dzīvo pie ezera, bet kam atkritumu savākšana aiz sevis ir pašsaprotama lieta. Tāpat problēmas esot ar ugunskuru dedzināšanu,  kā arī dažreiz  makšķernieki ir aizņēmuši privātās laipas vai izsaka neapmierinātību, ka iedzīvotāji nāk peldēties. Makšķerniekiem, protams, ir tiesības izmantot publiskā ezera tauvas joslu, taču tikpat labi arī viņiem jārēķinās ar zemes īpašnieku tiesībām.  
    Tāpat no vietējiem iedzīvotājiem tika izteikts at­balsts ezera attīstībai galvenokārt par karpu makšķerēšanas ūdenskrātuvi. Ja pirms trim gadiem  bijušas bažas, ka karpas, rokoties pa dū­ņām, ūdeni vēl vairāk saduļķos, tad, izrādās, ir noticis tieši pretējais – ūdens kļuvis tīrāks un dzidrāks. 
      Nobeigumā izvērtās diskusija par to, vai nerosināt aiz­­liegumu  ezera krastā bū­vēt dažādas celtnes. Lie­lā­kā daļa zemju īpašnieku gan šādu priekšlikumu no­raidīja, jo tādējādi zudīšot viņu interese kopt krastus, un ezers pārvērtīsies par aizaugušu purvu, kāds jau tas bija pirms gadiem se­šiem vai septiņiem. Visi gan bija vienisprātis, ka nekādas būves vai žogi tauvas joslā  nav pieļaujami. 
    Plānotās  izmaiņas licencētās makšķerēšanas nolikumā  Krustpils novada Vides un civilās aizsardzības dienests priekšlikumu veidā iesniegs izskatīšanai novada deputātiem. Ja deputāti   izmaiņas atbalstīs, pēc saskaņošanas  ar Zem­ko­pības ministriju, Pārtikas dro­šības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu «BIOR»  un Valsts vides dienestu tās varētu stāties spēkā no 2020. gada 1. janvāra. 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. Zivju zupas cienītājs
    Zivju zupas cienītājs
    pirms 4 gadiem

    Pareizi ir, kas grib ēst zivis, lai brauc uz Maksimu, bet kas ķert un priecāties - uz Baļoti.

    Atbildēt

Pievienot komentāru