Plānotā tikšanās ar Jēkabpils novada domes vadības pārstāvjiem Gārsenē nenotika
ILZE BIČEVSKA

Gārsenes, Ancenes un Aknīstes kopienas iedzīvotāji Jēkabpils novada domei jūnija sākumā iesūtīja iesniegumu, parakstītu ar drošu elektronisko un laika zīmogu, kurā interesējās par pašvaldības 26. maija domes sēdes lēmumu «Par tiešās līdzdalības pārvērtēšanu kapitālsabiedrībās». Konkrēti – par tā 8.2 punktu, kas vēsta par SIA «Gārsenes pils» atsavināšanu un nosaukuma maiņu uz SIA «Gārsene 3». Kopienas pārstāvji pauda bažas par šā lēmuma ietekmi uz vietējo sabiedrību un vietas attīstību. Proti – vēlējās uzzināt, vai tiešām pašvaldība grib pārdot Gārsenes pili («atsavināšana» mūsdienu birokrātiskajā valodā nozīmē «pārdošana»)? 
 
     –  Gārsenes pils komplekss ir būtisks objekts kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai, dabas un tūrisma objektu attīstībai un to izmantošanai sabiedrības izglītošanā, veicinot kultūras un tūrisma nozares attīstību Jēkabpils novadā, Sēlijas vēsturiskajā zemē un Zem­gales plānošanas reģionā, –  tā savā iesniegumā uzsver šo ciematu un pilsētas ko­pienas pārstāvji. Tāpēc viņi aicināja novada vadību uz klātienes satikšanos 16. jūnijā Gārsenes pils zālē, lai rastu atbildes uz vairākiem jautājumiem. 
     Kādēļ nepieciešama 100% kapitāldaļu atsavināšana, ja kapitālsabiedrības SIA «Gārsenes pils» izvērtējumā minēts, ka  kapitālsabiedrības esamība ir efektīvākais veids Gārsenes pils kompleksa saglabāšanā, uzturēšanā un attīstībā? Kā līdz ar to ir saglabājama pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībā? Kādēļ nav izvērtēta iespēja saglabāt kapitālsabiedrības kontrolpaketi, atsavinot tikai daļu? Kādēļ tiks mainīts kapitālsabiedrības nosaukums uz «Gārsene 3»? Kādēļ 28. maijā Aknīstē notikušajā iedzīvotāju sapulcē nebija informācijas par Gārsenes pils atsavināšanas procesu? Un kāda ir pašvaldības vīzija par pils kompleksa: ēkas, pils parka (t.sk. skaitā parka teritorijā esošo ēku), dzirnavu dīķa un Gārsenes dabas taku attīstību?
     Bet, kā BD vēlāk informēja viens no šīs vēstules līdzautoriem, Jēkabpils no­vada pašvaldības pārstāvji atteikušies ierasties uz šo tikšanos, paskaidrojot, ka tas nav lietderīgi un vietējo iniciatīva ir «vētra ūdensglāzē». Vaicājām vienam no iesnieguma parakstītājiem, biedrības «Sēlijas laivas» vadītājam Ričardam Šmi­tam, kurš stāstīja, ka par šo jautājumu runājis ar Jēkab-pils novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini. 
      –  Man tika paskaidrots, ka pašvaldība neplāno pārdot Gārsenes pili kā nekustamo īpašumu, bet gan kā juridisku veidojumu. Pils kā tāda palikšot pašvaldības īpašumā, jo dome vēlas, lai tā būtu pieejama iedzīvotājiem. Šāds lēmums tiekot pieņemts nolūkā piesaistīt telpu nomniekus (ilgtermiņā),  lai Gārsenes pils ap­saimniekošana pašvaldībai kā īpašniekam nenestu zaudējumus. Pašreizējā apsaimniekošana dodot mazus ienākumus, kas pašvaldībai nav izdevīgi, turklāt tā tiekot kropļots vietējais tirgus, neļaujot tam attīstīties. Proti –  atsevišķas pils telpas tiek izmantotas kā hostelis, bet pilij tomēr ir savs statuss, kas prasa augstāku cenu. Tāpat pašvaldība cerot, ka jaunais nomnieks spēs pils kompleksam piesaistīt arī projektu līdzekļus. Patlaban pils telpas nomā divi nomnieki, –  stāsta R. Šmits.
    Lai arī plānotā tikšanās ar Jēkabpils novada domes vadības pārstāvjiem nenotika, tomēr vietējo iedzīvotāju aktīvākie pārstāvji šo un arī citus jautājumus vēlējās pārrunāt plašāk gan savā starpā, gan laika gaitā arī ar novada domes pārstāvjiem. Un tā 16. jūnijā plānotā sanāksme Gārsenē tomēr notika, tikai bez pašvaldības pārstāvju klātbūtnes, un sapulcē piedalījās septiņpadsmit pārstāvji no Jē­kabpils novada Gārsenes, An­cenes, Asares un Aknīstes kopienām. 
Sapulces gaitā protokolā fiksēti vairāki ierosinājumi: kopiena ierosināja izskatīt iespēju veidot pagastu iniciatīvu grupas, piemēram, piecu personu sastāvā no vienas kopienas, kas regulāri (piemēram, divos mēnešos reizi) var sanākt kopā un apspriest aktuālos jautājumus. Šādas grupas varētu darboties mijiedarbībā ar pagasta pārvaldēm un būtu kā konsultatīvi instrumenti – nostiprināti pašvaldības normatīvajos aktos. Patlaban kopienas izjūt jēgpilnas komunikācijas trūkumu, sabiedrībai būtisku lēmumu neizskaidrošanu, kas rada daudz pārpratumu.
   Tāpat kopiena aicina uz diskusijas turpināšanu par bijušās Asares pamatskolas izmantošanu sabiedrības vajadzībām, uzsverot, ka 2019. gadā Aknīstes novada dome lēma par skolas nodošanu sabiedrības vajadzībām. Vēl kopiena ierosina publisku diskusiju par SIA «Gārsenes pils» atsavināšanas procesu un viesmīlības pakalpojumu nomas izsoli, lūdz sniegt pašvaldības vīziju arī par Asares muižas kompleksa attīstību un akūtākajiem darāmajiem darbiem. Kopiena ierosina iesaistīt sabiedrību budžeta izskatīšanā teritorijas attīstības jautājumos, lūdz atbildēt uz 2022. gada 28. aprīlī iedzīvotāju sapulcē Aknīstē uzdotajiem jautājumiem par atkritumu apsaimniekošanu un Gārsenes pagasta investīcijām 100 000 eiro apmērā stāvlaukuma izbūvei. Un visbeidzot kopiena ierosina rīkot sapulci ar kopā ar pašvaldības pārstāvjiem augustā. Protokola kopsavilkums nosūtīts arī pašvaldībai.
    Maija sākumā Saeima otrajā lasījumā pieņēma jauno Pašvaldību likumu, kas vēl jāpieņem galīgajā lasījumā. Jaunajā likumprojektā ietvertas normas, kas paplašina sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā ar iedzīvotāju padomes palīdzību. Šī padome paredzēta kā konsultatīva institūcija, kuras kompetenci un izveidi noteiktu pati pašvaldība ar padomes nolikuma palīdzību, bet kandidātus darbam padomē izvirzītu un ievēlētu pašvaldības iedzīvotāji. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru