Pozīcijai ir savs viedoklis par komiteju un komisiju darba organizāciju
INESE ZONE

Jēkabpils domes 9. maija sēdes darba kārtībā bija rekorddaudz lēmumu – 45, pamatā saistībā ar izmaiņām domes komiteju un komisiju darbā, un tas izraisīja plašu diskusiju starp pozīciju un opozīciju. 
      Vispirms jau par ieceri abu domes komiteju – attīstības un tautsaimniecības jautājumu un sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas – priekšsēdētāja amatā apstiprināt domes priekšsēdētāja vietnieci Kristīni Ozolu. Opozīcija iebilda, ka iepriekš taču esot bijis arī tā, ka komiteju vada kāds deputāts, nevis vietnieks. Tagad deputātiem, kuri grib strādāt komitejās, tiekot liegta šī iespēja. Aigars Nitišs rosināja, ka tad jau Leonīds Salcevičs varot vadīt attīstības un tautsaimniecības komiteju, viņam esot pieredze. Un kā loceklis tad varētu būt Andrejs Gavrilovs («Saskaņa»), citādi viņš tagad paliekot ārpus komitejām. Raivis Ragainis un A. Nitišs pieminēja Rīgas domi, kur arī bijis konflikts par liegšanu opozīcijas deputātiem darboties komitejās. L. Salcevičs savukārt skaidroja, ka ir aizņemts finanšu ministra padomnieka darbā Rīgā, tāpēc nevarēs pilnvērtīgi strādāt komitejā. Opozīcija tomēr iebilda, ka varbūt var atstāt Līgu Kļaviņu sociālo,  izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas priekšsēdētājas amatā. K. Ozola kā domes priekšsēdētāja taču varot nākt uz visu komiteju sēdēm un sekot visam līdzi. 
    -Es sadzirdēju jūsu priekšlikumu, bet dzīve rādīs, kā būs. Komiteju vadību taču varam mainīt kuru katru brīdi, – atbildēja Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps. Balsojumā par K. Ozolas ievēlēšanu abu komiteju vadībā bija visi pozīcijas deputāti - Aivars Kraps, Kristīne Ozola, Leonīds Salcevičs. Aleksandrs Deinis, Broņislavs Ivanoskis, Nikolajs Anuškevičs un Māris Dimants. Pret šādu lēmumu balsoja opozicionāri Mārtiņš Svilis, Raivis Ragainis, Aigars Nitišs, Andrejs Gavrilovs (Līga Kļaviņa sēdē nepiedalījās), bet Signe Bērziņa atturējās. 
    Iebildumi no opozīcijas puses turpinājās, arī apstiprinot lēmumu par jaunatnes iniciatīvu projektu (PuMPuRS)  «Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” konkursa nolikumu un komisijas izveidošanu. Tajā netika iekļauta Agita Pleiko, lai gan opozīcija un viņa pati aizrādīja, ka ir Izglītības kvalitātes valsts dienesta apstiprinātā atbildīgā par projektu. K. Ozola skaidroja, ka A. Pleiko, protams, turpinās vadīt projektu un var šajā statusā piedalīties komisijas sēdēs, uz ko opozīcija iebilda, ka tad taču viņai nebūs lēmējtiesību.  Balsojumā priekšlikums  iekļaut komisijā A. Pleiko neguva vairākuma atbalstu, un ar pozīcijas vairākumu tika nobalsots par sagatavoto lēmuma projektu.
    Strīdi turpinājās, arī apstiprinot grozījumus lēmumā «Par komisiju sastāvu apstiprināšanu». Opozīcija pārmeta, ka par šiem jautājumiem ar viņiem nav diskutēts un ka viss izskatās pēc  opozīcijas partiju pārstāvju izskaušanas no komisijām. Jaunā domes vadība savukārt iebilda, ka tieši tagadējā opozīcija taču savulaik salikusi komisijās savus cilvēkus, uz ko opozicionāri atteica, ka nevajag mācīties no šādiem piemēriem. Lēmums tika pieņemts ar pozīcijas balsu vairākumu. A. Nitišs tomēr lūdza argumentēt, kāpēc tie vai citi cilvēki tiek izslēgti vai iekļauti komisiju sastāvā? A. Kraps skaidroja,  ka ideja esot tāda, ka komisijās jāstrādā domes darbiniekiem. 
    Opozīcijas iebildumus izraisīja arī lēmuma projekts par attīstības konsultatīvās komisijas likvidēšanu (tās sastāvā bija iekļauti: Raivis Ragainis, Mārtiņš Svilis, Ilona Studāne, Egils Bojārs, Ivars Pleiko, Agrita Landzāne,  Aivija Vītola, Mārcis Lukaševičs, Ligita Upīte un Roberts Grinšpons). Šo komisiju domes priekšsēdētājs sasauc pēc vajadzības, un jāteic, ka tās notiek  visai reti. Opozīcijas deputāts Mārtiņš Svilis sacīja, ka  pirmajā darbības gadā bijušas četras vai piecas komisijas sēdes, pēdējā pusgadā  gan darbs nebijis tik manāms. Taču tas bija solis pretī uzņēmējiem, un darbs pie tā tika uzsākts. Priekšsēdētājs Aivars Kraps skaidroja, ka, izvērtējot situāciju, secināts, ka konsultatīvā komisija nepārstāv visu uzņēmējdarbības spektru, turklāt lielajiem uzņēmējiem intereses un problēmas ir atšķirīgas, nekā mazajiem vai vidējiem. Tāpēc viņš nākšot klajā ar iniciatīvu radīt jaunu veidojumu, kur būtu pārstāvēti gan mazie, gan lielie uzņēmumi, un ir gatavs par šo sadarbības veidu diskutēt ar visiem deputātiem. Pilsētā esot daudz dažādu uzņēmumu, un  lielākā daļa nav pārstāvēti Jēkabpils uzņēmēju biedrībā, tāpēc jāmeklē jaunas sadarbības formas ar visiem. Sadarbība ar uzņēmējiem noteikti būšot,  un ir ieceres to attīstīt, tikai mainīsies tās forma.
     -Darbojos Jēkabpils biznesa inkubatora konsultatīvajā komisijā, un   tur esam secinājuši,  ka Jēkabpilī atbalsts uzņēmējdarbībai ir vājāks nekā citur. Tāpēc veidosim jaunu modeli tā veicināšanai, – sacīja domes priekšsēdētāja vietniece Kristīne Ozola. R. Ragainis iebilda, ka tāpēc jau neesot tagad steidzīgi jālikvidē esošā konsultatīvā komisija, kamēr nav izveidota cita. A. Nitišs savukārt gribēja zināt konkrētu datumu, kad varētu būt skaidrība par jaunā veidojuma darbības modeli un varētu ķerties pie ieceres īstenošanas. A. Kraps solīja, ka tas tiks izdarīt līdz 1. jūlijam. Balsojumā opozīcija bija pret konsultatīvās  komisijas likvidāciju, bet S. Bērziņa atturējās.  
    Kā skaidroja A. Kraps, lēmumi par izmaiņām atsevišķās komisijās pieņemti tādēļ, ka ir uzstādījums komisiju darbā maksimāli iesaistīt pašvaldības darbiniekus, jo viņi ikdienā strādā ar komisiju darba jautājumiem un  ir tajos kompetenti. Tāpat viņiem par darbu komisijās netiek maksāts papildus atalgojumam, savukārt partiju pārstāvjiem darbs komisijās tiek atalgots pēc noteiktas stundu likmes. Tās katram loceklim gan neesot būtiskas summas un varot svārstīties atkarībā no komisiju darba laika un sēžu skaita no aptuveni 30 eiro mēnesī līdz 30 vai 40 eiro gadā, bet, reizinot ar personu skaitu un četriem sasaukuma darba gadiem, summas jau ir vērā ņemamas. Turklāt partiju pārstāvji ir aizņemti ikdienas gaitās un bieži nevar ierasties uz komisiju sēdēm. A. Kraps piebilda, ka, protams, ir komisijas, kur sabiedrības pārstāvju klātbūtne ir nepieciešama, kā apbalvojumu piešķiršanas vai nevalstiskā sektora projektu izvērtēšanai un citas, kur šī pārstāvniecība arī tiek saglabāta.    
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (6)

  1. aaa
    aaa
    pirms 4 gadiem

    Signe gan forša deputāte. uzlikusi parakstu uz viena iesnieguma un vairāk no manis neko neprasiet - vai nu atturēšos, vai vispār nenākšu uz sēdēm :)

    Atbildēt
  2. Kaimiņpuika
    Kaimiņpuika
    pirms 4 gadiem

    Īsts tautas kalps. Paldies Signe, tu rādi piemēru, kādam jābūt deputātam. Vēlētāji to novērtēs!!!

  3. Faktiski
    Faktiski
    pirms 4 gadiem

    Beidzot jaunais domes kurss ir nosprausts pareizā virzienā. Pat Nitišs ir pamodies :))). Nu tikai par vēlu. Lai veicas Aivara Krapa komandai! Lai beidzot iedzīvotāji jūt un redz, ka pašvaldība strādā viņu interesēs.

    Atbildēt
  4. Lulū
    Lulū
    pirms 4 gadiem

    Kāds naivums!visi tur strādā un krēslos sēž tikai un vienīgi savā un savu savu lobētaju labā! Vai tiešām kāds tur iet strādāt ar domu celt iedzīvotāju labklājību??!! Jau sen tam neviens netic.....

  5. faktiski
    faktiski
    pirms 4 gadiem

    Ja ir jāizvēlas starp diviem ļaunumiem viens, tad lai ir pagaidām, kā ir. Par diviem gadiem dzīvi būsim. Ir mums tādi, kuri raujas pie siles ar zobiem, nagiem un ragiem. Kam spēks, lunkana mēle, tam vara. Rezultāts ir acīm redzams , puse Latvijas iedzīvotāji izbraukuši, atlikušie mokās. Mokās arī labos krēslos sēdošie, jo viņi uzdotos darbus gribēdami nevar izdarīt dēļ neprātīgās valsts politikas, kuras prioritātes ir resnais gals un viņu bezbēdīgā dzīvošana. Bet vēsture periodiski atkārtojas... Gan jau vadzis vienreiz trūks...

  6. si si dra
    si si dra
    pirms 4 gadiem

    Kāpēc Jēkabpilī pa šiem gadiem nav uzcelta neviena māja?? Ko tad darīja šis pilsētnieku aizstāvis Salcevičs vairāk kā 20 gadus? Tāpēc Jēpils ir izmirstoša pilsēta

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru