Projekta «DaugavAbasMalas» plosti piestāj arī Jēkabpilī
ILZE BIČEVSKA

No 23. jūlija līdz 5. augustam notiek agrāk nebijusi lieta – Daugavas ūdenstūrisma maršruta izpētes ekspedīcija, kas ir projekta «DaugavAbasMalas» pasākums. 30. jūlijā pulksten 13.00 trīs plosti, ar kuriem pa Daugavu ceļo šīs ekspedīcijas dalībnieki, piestāja pie upes krasta arī Jēkabpilī. 
 
     Šajā ekspedīcijā ar plostiem brauc piecu vides eks­pertu komanda – inženieris un hidrotehniķis Gun­tis Zil­berts, airēšanas sporta treneris Toms Smirnovs, aprīkoju­ma inženieris Valdis Ķī­selis, fotogrāfs Mārtiņš Vil­cēns un biedrības «Zied­Zeme» projektu vadītājs Māris Cīrulis (projekta idejas au­tors, cilvēks, kurš saveda ko­pā rīcības grupu un eks­pertu komandu), un vēl kopā ar viņiem aptuveni desmit brīvprātīgie palīgi, kuri brau­ciena laikā mainās. Ekspedīcijas mērķis – izpētīt, cik ērta, droša un pieejama kuģošanai patlaban ir Daugava. 
     – Sākām pirms septiņām dienām, kad no Baltkrievijas robežas izbraucām, robežsargu pavadīti. Braucam, piestājam, vērojam. Mūsu trīs plostu ātrums ir vidēji 7– 8 km/h, kas ļauj labi pamanīt krasta ainavas. Mēs uz tām raugāmies no upes puses. Ko mēs gribam ieraudzīt? Vēlamies redzēt vietas, apskates objektus, norādes, kur plosta braucēji vai laivotāji varētu piestāt. Kas laivotājiem vajadzīgs? Ne pārāk daudz: neaizaudzis krasts, lai varētu piestāt un pietauvo­ties, vieta apmetnei un naktsmītnei. Bet, ja no upes puses nav nekādu norāžu uz apskates objektiem vai apmešanās vietām, tad laivotāji diemžēl pabrauc garām. Piemēram, jūsu slaveno Rogāļu akmeni mēs tā arī nebūtu apskatījuši, ja cilvēks, kurš mūs gaidīja, nebūtu krastā iedūris zemē lielu mietu un tā galā uzmaucis kartona kasti. Bet vieta, ja krasts nebūtu aizaudzis, kopumā laba – te ir itin cieta pamatne, kur pietauvoties, – stāsta Guntis Zilberts. 
   Viņš secina, ka daudzviet Dau­gavas krasti ir aizauguši, kas traucē ceļotājiem pa upi saskatīt tās krastā esošos jau­kumus. Par piebraukšanas iespēju čaklāk rūpējoties privāto atpūtas vietu īpašnieki, bet ar pašvaldībai piederošajām teritorijām vietumis tā ir, kā ir. 
    – Re, tagad Jēkabpilī mēs, protams, varam uzkavēties ilgāk, jo zinām, ka te­pat netālu no krasta atrodas vei­kals, kas braucējiem šo-brīd ir vajadzīgs. Ja citā vietā krastā būtu norāde, ka te var pietauvoties, ka tuvumā ir veikals, mēs to izmantotu. Niedres, kas saaugušas Dau­gavas krastos, var iznīdēt, regulāri pļaujot: pēc trim četriem gadiem pļaušanas rezultātā to sakņu sistēma iznīks un krasts būs tīrs, pārskatāms, – spriež G. Zil­berts. 
    Pirms šīs 352 kilometrus garās ekspedīcijas, kas sākās Krāslavas novada Piedrujas pagastā  un noslēgsies pie Mangaļsalas bākas Rīgā, tās organizētāji sazinājās ar 21 pašvaldību, kam piederošās zemes atrodas šā maršruta garumā, un, kā stāsta G. Zil­berts, interese no vietvaru puses bijusi liela – pat vēl tagad, jau brauciena laikā, tiekot saņemti uzdevumi no pašvaldībām pievērst uzmanību kādam konkrētam ob­jektam. 
   Projekta mērķis – izveidot vienotu karti Daugavas ūdens­tūrisma ceļam. G. Zil­berts stāsta, ka par apkopotajiem materiāliem (videofilma, fotoreportāža un panorāmas attēli utt.), par vērojumiem un atzinumiem tiks informētas arī sadarbības partneres – pašvaldības, vē­lāk notiks tikšanās un seminā­ri tajās. Patlaban ekspedīci­jas gaitai var sekot tās «Facebook» profilā: Daugav­AbasMalas. 
   Braucējus gaida priekšā esošie trīs HES dambji, kuri tiks pārvarēti, plostus izjaucot, tad atkal saskrūvējot ko­pā. G. Zilberts stāsta, ka šim darbam jau sarunāti pa-līgi, kuri tos šajās vietās sagaidīs. – Ja mums nebūtu neliela steiga, tad plostus pārvietotu pašu spēkiem, uzliekot uz riteņiem, – viņš piebilst. l
 
Uzziņai
Ekspedīciju organizē pub­lisko un privāto partnerattiecību biedrība «Zied zeme» sadarbībā ar vietējo pašvaldību rīcības grupām un biedrību «Ūdensmalu at­tīstībai». Projekts «Dau­gav­AbasMalas» norisinās no šā gada jūlija līdz 2019. gada maijam, un tā ietvaros 21 paš­valdībā notiks vairāk nekā trīsdesmit dažādi Daugavas upes baseina ekonomiskā potenciāla attīstības izpētes pasākumi. Pro-jektu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests, finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (5)

  1. īpaši stulbs
    īpaši stulbs
    pirms 1 mēneša

    Vai tik tas bārdainais nav mūsu aktīvais politisko notikumu komentētājs ķēms no Jēkabpils Laika..?

    Atbildēt
  2. vērotājs
    vērotājs
    pirms 1 mēneša

    Diez vai viņam ir brīvs laiks dauzīties pa Daugavu. Dārzi, kompoti, marinējumi, tas viņam ir aktuāli uz šo brīdi. Vismaz viens komentētājs atnācis ciemos uz BD, nu apsveicu!

  3. zinātājs
    zinātājs
    pirms 1 mēneša

    Nav dzirdēts, ka Ķēms runātu par plostiem, taisni otrādi - viņš tos noliedz, bet nav jau skaidri zināms, kad un un kur viņš pa kluso plosto.

  4. ĶĒMS
    ĶĒMS
    pirms 1 mēneša

    zinātāja k-gs, Vai Tava alegorija par "plostošanu" ir jāsaprot kā nemitīga alkohola lietošana vairāku dienu garumā? Es nelietoju alkoholu jo man tas fiziski riebjas un Tu to zini ļoti labi, tāpēc pat nepūlies maldināt regulāros BD lasītājus, jo tie pārsvarā ar augstu morāles un tikumības latiņu.:))

  5. ĶĒMS
    ĶĒMS
    pirms 1 mēneša

    Nē, es tur nepiedalījos un pats arī nemarinēju, bet piegādāju izejvielas.:)))Daugavas ideja ir lieliska. Jāpiezīmē, ka pie tādas vienotas Daugavas kartes sastādīšanas būs vajadzīgi gadi desmit, protams, ja grib to paveikt labā kvalitātē. Ir tagad izmantojami satelītuzņēmumi, bet tiem visiem ir vajadzīga sīkāka dešifrēšana uz vietām un tur ar kartona kasti mieta galā būs par maz.:))). Lai veicas censoņiem.

    Atbildēt

Pievienot komentāru