Projekta noslēgums kā agrākās Slates skolas absolventu salidojums
ILZE BIČEVSKA

25. augustā agrākā Slates skola (tā tika slēgta 2006. gadā) uzņēma ciemiņus – te notika kāda projekta noslēguma pasākums. Kā stāsta šā pasākuma organizatore, bibliotēkas vadītāja Līga Zālīte, notikums izvērties kā savdabīgs agrāko Slates pamatskolas audzēkņu salidojums, jo šā gada maijā sāktā un līdz augustam jau realizētā projekta tēma bija pagasta vēsture, jo īpaši agrākās Slates skolas vēsture. 
 
     – Ir valsts simtgades gads, kas aicina atskatīties uz aizvadītajiem gadiem, un tāpēc arī mēs nolēmām startēt šajā projektā, ko izsludināja Zemgales Plānošanas reģions, finansēja Valsts Kultūrkapitāla fonds mērķprogrammas «Atbalsts kultūras programmām reģionos» ietvaros, kā arī atbalstīja a/s «Latvijas valsts meži» un Jēkabpils novada pašvaldība. Naudu pēc nosacījumiem deva projektiem, kas bija veltīti tradicionālo kultūras vērtību sau­dzēšanai, pētīšanai un po­pularizēšanai. Mūsu projekts saucās «Slate cauri gadu desmitiem», kurā vērība tika pievērsta mūsu agrākās skolas vēstures jautājumiem.  Slates skola celta 1882. gadā. Ēkā, kam jau ir 135 gadi, no laika gala ir bijusi skola: vai nu sešgadīga, astoņgadīga, vai deviņgadīga, bet skola. Atceroties dažus tās vēstures faktus, jāpiemin, ka 1964. gadā te bija pirmais neklātnieku izlaidums, skola padomju gados kalpoja arī kā kultūras nams: te darbojās vīriešu un sieviešu vokālie ansambļi, teātra kopa. Pa dienu skolēni mācījās, vakaros notika pašdarbības kolektīvu mēģinājumi. Mums bija arī savs koris, kas savulaik tika arī Dziesmusvētku kopkorī. Kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem skolas darbinieki ir cītīgi vākuši un apkopojuši materiālu par tās vēsturi: piemēram, ir daudz albumu ar fotogrāfijām, kas stāsta par šiem aizgājušajiem laikiem. Vāku­mam bija jārod savas mājas, tāpēc skolas ēkā par cita projekta naudu šogad tika izremontēta un izveidota novadpētniecības istaba ar nosaukumu «Uz neseno pagātni atskatoties». Te arī izvietojām vienu no šā projekta laikā tapušajām izstādēm «Slatieši fotogrāfijās cauri gadu desmitiem», kas stāsta par to, kā, piemēram, agrāk vēla un vāca no laukiem akmeņus; par to, ka agrāk Slatē bija putnu ferma un autoparks (50. un 60. gados). Arī par to, kā savulaik Slatē bija vēlme uzcelt kultūras namu, kam pat jau bija savesti būvmateriāli, bet... tomēr namu neuzbūvēja. Pasākuma dalībnieki ieinteresēti pētīja šos albumus, fotogrāfijās gan meklējot paši sevi, gan savus laikabiedrus, – stāsta L. Zālīte. Lai izstāde būtu vēl saistošāka, tā papildināta ar senlietām, kas iegūtas tepat no vietējiem cilvēkiem.
    Projekta laikā tapusi arī ekspozīcija «Slates skola –kultūras centrs», kas veidota no jau pieminētajiem albumiem un citām aizgājušo laiku liecībām. Un vēl kā interesants šī pasākuma akcents bija ciemiņu  uz­ņemšana no Vācijas.
    Slatei jau divdesmit gadu garumā norit sadarbība ar Vācijas apgabalā Parhimā esošo ciematiņu ar tādu pašu nosaukumu. Uz Latviju šajā reizē bija atbraukuši seši Vācijas Slates pārstāvji, kuri bija atveduši līdzi prezentāciju par savu Slati. Savulaik Latvijas Slates skolēni – jauniešu deju kolektīvs – bija ciemos Vācijā, savukārt šajā reizē skolas parkā tika iestādīts kopīgs sadraudzības ozols, bet cits tāds pats koka stāds aizceļoja uz Vāciju. 
    – Šajā dienā atklājām arī piemiņas plāksni Slates skolai. Tas bija sens mūsu sapnis – lai ir kas stāsta arī iebraucējiem, caurbraucējiem un ikvienam par to, k a te reiz bija skola. Jau pēc projekta noslēguma pasākuma te bija atbraukusi kāda kundze gados, kura, atcerēdamās pašas skolas gaitas, aizkustinājumā pat apraudājusies par to, ka viņas agrākajai skolai nu ir šāda piemiņas plāksne. Piedalīties šajā mūsu projekta noslēguma pasākumā un šajā savdabīgajā agrāko skolas audzēkņu salidojumā bija ieradušies aptuveni septiņdesmit cilvēku. Uzrunas sacīja agrākais Jēkabpils novada pašvaldības vadītājs Edvīns Meņķis, kurš arī ir kādreizējais Slates skolas audzēknis; arī tagadējais novada pašvaldības vadītājs Aivars Vanags, tāpat Rubenes pagasta pārvald­niece Intra Kurme, agrākie skolas pedagogi, kas mums vēlēja labu veselību, un saņēmām arī telefoniskus laba vēlējumus no bijušajiem audzēkņiem, kuri nevarēja ierasties klātienē, bet sirdī bija kopā ar mums, – stāsta Līga Zālīte. 
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (6)

  1. Zebiekste
    Zebiekste
    pirms 2 nedēļām

    Nākamgad organizēsim Sēlpils skolas absolventu salidojumu

    Atbildēt
  2. xxx
    xxx
    pirms 2 nedēļām

    jā,jā, krāj tik buteļonkas un satīri piemājas pažobeles, lai vari svinēt un atrauties uz nebēdu.pasūti arī jaunu šļapu, sagatavo izsmeļošu pārskatu par to, cik daudz slikta ar tevi šajos gados ir noticis, uzstutē sirsniņmāju, apsēdies pret spoguli un sāc svinības...

  3. nu jā
    nu jā
    pirms 2 nedēļām

    Uzteicams Elkšņu vietējās kundzes brīvprātīgais darbs skolas sakopšanā. Vai tādas kundzes atradīsies arī Sēlpilī ,jo kritizētājas tur ir prasmīgas .

  4. Novadnieks > Zebiekste
    Novadnieks > Zebiekste
    pirms 2 nedēļām

    Nav peļama doma arī par senās Sēlpils - no 1621.gada līdz 18.gs. Sēlpilij bija pilsētas tiesības - atcerēšanos Sēlpils pamatskolas jubilejā. Vēl jau ir dzīvi daudzi bijušie absolventi, liecina redzētais kapusvētkos Sēlpilī.

    Atbildēt
  5. !
    !
    pirms 2 nedēļām

    Sēlpils skola likvidēta pirms 10 gadiem. Protams, ka absolventi dzīvi. Vienīgi Sēlpils pārvaldniece atsakās Sēlpils skolai izsistos un gala sienu 3.stāva logus iestiklot. Izskatās.ka pati dauza, lai skola ātrāk sabrūk. NEVIENAM sēlpilietim tur nav ļauts neko darīt. ne iebilst.

  6. to > xxx
    to > xxx
    pirms 2 nedēļām

    Onkul, kāpēc tā lepojies ar savu ...stulbumu?

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru