Reģiona kravu pārvadātāji nākotnē raugās ar bažām
ILZE BIČEVSKA

Grozījumi Ministru kabineta  rīkojumā «Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu» paredz, ka prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par «Covid-19» infekcijas slimības kontaktpersonām. 
    Tāpat 17. martā noteiktais aizliegums uz personu un transportlīdzekļu pārvietošanos caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu ES ārējās robežas robežšķērsošanu neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem. 
 
Poļi katru tālbraucēju apskata un anketē 25 minūtes
    BD sazinājās ar dažiem tālbraucējiem, kuri nupat atgriezušies no reisa vai gatavojas doties tajā no jauna, lai pajautātu par situāciju uz Polijas robežas. 
    – Patlaban kravu pārvadātājiem, kuri atrodas uz Polijas robežas, jārēķinās ar stāvēšanu 40–50 kilometru garā rindā, kas laika ziņā prasīs divas diennaktis. Poļi katram šoferim pārbauda temperatūru, liek aizpildīt veidlapu, datus ievada datorā. Tas katram cilvēkam prasa vismaz 25 minūtes. Lai, piemēram, tiktu Vācijā, no šīs valsts puses ierobežojumu nebija. Šo sastrēgumu izraisījuši poļi, – telefona sarunā sacīja viens no tālbraucējiem. Savukārt otrs sazvanītais norādīja, ka viņš izvēlējies doties atkārtotā reisā tūlīt pēc atgriešanās, nav ticies ar tuviniekiem, bet pēc šā reisa tomēr plāno doties mājās un pašizolēties, jo nogurums dara savu.
 
Kā «Covid-19» patlaban ietekmē mūsu reģiona kravas pārvadātāju darbu? 
    Sazināmies ar kravu pārvadātājiem Jēkabpilī un novados. Tā nelielas transporta pakalpojumu firmas Jēkabpilī vadītājs BD informēja, ka viņa kravas auto patlaban atrodas dīkstāvē, savukārt vadītāji devušies bezalgas atvaļinājumos. 
    – Veicām vietējos (pārsvarā mežizstrādātājiem) un arī starptautiskos pārvadājumus. Arī nelielus pārvadājumus pa visu Latviju. Pat­laban mums nav pasūtījumu, arī uz kokmateriālu izvešanu nē, jo mežā grūti iebraukt. Jau tā visu ziemu, lai vestu baļķus, bija jāķer piemērots brīdis, bet nu situācija izskatās pavisam bēdīga, – stāsta nelielā pārvadātāju uzņēmuma īpašnieks, kurš izvēlējās palikt anonīms. 
   SIA «Indāres» pārstāvis Nauris Porietis BD pastāstīja, ka viņu uzņēmumā pagaidām viss norit kā ierasts. 
    – Bet loģistikas firmas sola kravu pārvadājumu kritumu. Uz ārzemēm kravu ir mazāk, patlaban mums vairāk notiek mežizstrāde: strādājam pēc a/s «Latvijas valsts meži» pasūtījuma, kā arī pērkam un izstrādājam cirsmas paši. Protams, visu šo ziemu un arī patlaban iekļūšana mežā ir problemātiska, bet mēs esam pielāgojušies. Zāģējam, vedam ārā no cirsmas un vedam prom, – stāsta N. Porietis. 
    «Indārēs» patlaban darbs tiek dots 105 strādājošajiem, no kuriem, pēc N. Porieša teiktā, 20% ir Aknīstes novadā, bet pā­rē­jie – no apkārtējiem novadiem. 
Transporta firma – SIA «Egles dēls» – atrodas Salas novada Gravānos, un, kā stāsta tās vadītājs Mairis Miezāns, viņiem ir tikai kokvedēju mašīnas, kas strādā un strādāja Latvijas un Lietuvas klientiem. 
     – Lietuvas robeža ir ciet, turienes kravas nodot nevaram. Kas būs tālāk ar koksnes tirgu, grūti prognozēt. Varbūt zāģētavas koksni neiepirks. Uzņēmēji uz jauniem objektiem (cirsmām) raugās piesardzīgi. Mēs, tātad, nodarbojamies ar mežizstrādi, un, kā jau zināms, šā gada ziema koksnes izvešanai  bija īpaši nelabvēlīga. Baļķi bija jāved ārā ar mānīšanu. Tā ka apjomus samazināja ziema. Un, kad tās nedarbi nav galā, sākas problēmas ar ierobežojumiem koronavīrusa dēļ. Tā ka krīze tuvojas. Patlaban mums ir ap divdesmit darbinieku, un plānojam, ka daļa no viņiem varētu uz laiku doties atvaļinājumos, kas daudziem nav izmantoti, –stāsta M. Miezāns.
     SIA «Alko» no Kalna pagasta īpašnieks Aigars Līcis stāstīja, ka patlaban pāris no viņa automašīnām ar kravām gan atceļā, gan turpceļā ir iestrēgušas desmitiem kilometru garajā rindā pie Polijas robežām. 
     SIA «Alko» uz ES valstīm pārvadā dažādas kravas, bet patlaban lielākā kustība esot pa Latvijas teritoriju. A. Līcis piezīmē, ka šādā situācijā kravas pārvadājumu cenām jāceļas, jo pretējā gadījumā tā būs sociālās funkcijas pildīšana. Par ārvalstīs iestrēgušo ceļotāju, braucēju un arī kravu pārvadātāju nogādāšanu Latvijā ar prāmi viņš uzteic Latvijas valdību, jo šāda rīcība ļāvusi mazināt kravas mašīnu šoferu apdraudētību, stāvot desmitiem kilometru garajās rindās. 
    – Ko mūsu darbinieki? Viens jau aizgāja pašizolēties. Ja valstī ieviesīs pilnīgus karantīnas apstākļus, tad ar pārvadātājiem būs cauri. Mēs saviem darbiniekiem esam sagādājuši visus vajadzīgos drošības līdzekļus, ieskaitot respiratorus, lai cits citu neaplipina. Kāds pieņem lēmumu pašizolēties, cits – neiegriezies mājās, dodas jaunā reisā. Principā, ja šoferi cītīgi ierobežo saskari ar ārpasauli un stingri ievēro sanitārās nor­­mas, arī reisa, kabīnē esot, ir sa­mē­­rā droši, – norāda Ai­gars Līcis. 
    Viņu kā uzņēmēju interesē, vai šajā laikā valdība organizēs sarunas ar bankām par to, kā un vai visu veidu uzņēmējiem un arī kravu pārvadātāju firmām tiks dotas kredītu un līzingu brīvdienas. 
    – Ja pārvadājumi apstāsies, būs grūti kaut ko maksāt. Mums nav miljonu rezervju, – teic A. Līcis. Viņš skeptiski raugās uz valdības plānoto atbalstu dīkstāves gadījumā, kad «Covid-19» visvairāk skartajās nozarēs strādājošo kompāniju darbiniekiem valsts maksās 75% no darbinieka darba algas. Tiesa, nosakot izmaksātās summas griestus – 700 eiro mēnesī. 
     – Tātad šo naudu sa­ņems arī tie, kuri nepilnīgi vai vispār nemaksāja nodokļus, piemēram, pašnodarbinātie. Arī vīrusu atvedušie «slēpotāji»? Pēdējais nabags jau nebrauca slēpot uz Alpiem korona vīrusa laikā. Arī mums kāds no rezerves daļu piegādātājiem marta sākumā (!) piedāvāja uz­saukt slēpošanas tūri. Mēs atteicāmies. Jā, bet valdība lai meklē zāles pret vīrusu, kā arī lai runā ar komerc­bankām par šīm kredītu brīvdienām, jo ne mēs, ne citi uzņēmēji nevēlamies nonākt melnajā sarakstā. Mēs visu laiku esam strādājuši godīgi, oficiāli maksājuši nodokļus, un, ja mūs tagad šādā situācijā bankas putinās laukā, tas būs kā spļāviens sejā. Turklāt vairāki no mūsu darbinieku vidus ir pirmspensijas vecumā, – teic Aigars Līcis. 
    Šis Jēkabpils novadā esošais uzņēmums patlaban dod darbu vairāk nekā 40 strādājošajiem, no kuriem 90% ir novada iedzīvotāji, bet pārējie no tuvākajiem novadiem – Ilūkstes, Lī­vā­niem u.c.
      – Strā­dā­jam. Birojā ievērojam di­vu metru dis­tanci, de­zinficējam ro­kas, ir mums sejas maskas. Savu­kārt dokumentus, ko mums piegādā, vispirms paturam saules gaismā un arī apstrādājam ar dez­in­fekcijas līdzekli, – stāsta cita kravu pārvadātāja no Jēkabpils – SIA «Renekss» – vadītājs Edmunds Sa­fonovs. Uz jautājumu, kā izdevies iegādāties pietiekošā daudzumā respiratorus un dezinfekcijas līdzekļus, viņš pajoko, ka aptiekā centies nokļūt rīta pusē, lai būtu viens  no pirmajiem, bet tad piebilst, ka šo uzdevumu, domājot par savu darbinieku drošību, vadītājs veicis jau laikus –  vēl pirms valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. 
     SIA «Renekss» kravas automašīnas atšķirībā no iepriekšējiem kravu pārvadātājiem, kuri tās izvadā gan pa Latviju, gan pa ārvalstīm, stādā tikai un vienīgi ar ārvalstu piegādātājiem. 
       – Iet «smagi labi» – braucam! Autovadītāji ap­gādāti ar visu nepieciešamo, kā arī iekraušanas, izkraušanas vietās vadās pēc jaunākajām norādēm, proti – nekontaktējas ar bāzēs strādājošajiem cilvēkiem, dokumentus pat vairs nedod caur lodziņu, bet noliek noteiktā vietā. Runājot par sastrēgumiem, arī šajā jautājumā turam roku uz pulsa: rindas pie Polijas robežas pirmkārt mazināja tas, ka šoferiem aizpildāmās anketas tika nogādātas, jau esot Lietuvā. Līdz ar to viņi tās varēja aizpildīt, jau būdami ceļā, tādējādi nekavējot pārvietošanos tieši robežas joslā. Nu esam saņēmuši šīs anketas elektroniski no Autotransporta direkcijas, ko tālāk nododam autovadītājiem, – informē Edmunds Safonovs. Viņš stāsta, ka SIA «Renekss» pārvadā dažādas kravas: patlaban, piemēram, uz Tallinu ceļo viena augļu krava no Holandes, savukārt uz Latviju tiekot vests patlaban veikalos samērā pieprasītais tualetes papīrs.
     Runājot par kravu ie­strēgšanu uz robežām, viņš teic, ka šis jautājums samērā ātri un civilizēti tika atrisināts uz Itālijas un Austrijas robežas, un patlaban kravu pārvadātāji gaidot Latvijas un Polijas prezidentu pārrunu iznākumu. 
    Piektdien sazvanījos ar kādas pārvadājumu firmas autovadītāju Artūru, kurš pastāstīja par to, kā patlaban norit viņa dzīve un darbs. 
     – Tikko izkrauta krava, un nu dodos mājup nelielā atpūtā. Mājās ģimeni neapdraudēšu, jo dzīvojam privātmājā, kur ir iespējas ievērot drošības pasākumus. Pirmdien, ja nekas nemainīsies, došos reisā uz Vāciju. Konkrēti es ar savu Latvijas uzņēmumam domāto kravu paguvu izbraukt Vācijas–Polijas robežu, pirms sākās tas lielais sastrēgums. Patlaban uz ceļiem vairs nav vieglo automašīnu, kas, jādomā, atvieglos Polijas robežas šķērsošanu. Mēs – šoferi, manuprāt, patlaban esam lielākā drošībā, nekā iedzīvotāji Latvijā. Mana meita stāstīja, ka joprojām novērojusi, ka veikalos pircēji noteikto divu metru distanci neievēro, ģimenes uz veikalu nāk kopā, ved līdz arī bērnus. Savukārt mēs, lai arī dodamies uz citām vīrusa skartajām valstīm, visu reisa laiku praktiski pavadām kabīnē, bet kravu iekraušanas–izkraušanas vietās strādā viens cilvēks, ar kuru nekontaktējamies. Mums ir nodrošināti aizsarg­līdzekļi. Ja ejam, piemēram, benzīntankā uz labierīcībām, tiekam laisti iekšā tikai pa vienam, visur ir roku dezinfekcijas līdzekļi, un cītīgi mazgājam rokas. Es par savu imunitāti (protams, ievērojot piesardzības pasākumus) esmu drošs, jo piekopju veselīgu dzīvesveidu un nodarbojos ar sportu, – stāsta Artūrs. Viņš piegādā rūpniecības preces Vācijai un taru Latvijai.  Kravas automašīnu vadītāji sazinās savā starpā un ar rācijas, bet pārsvarā ar mobilā tālruņa palīdzību informē cits citu par norisēm tuvākajā apkārtnē. Tā Artūrs uzzinājis, ka pēc noteiktā laika, kas bija dots atgriezties Latvijā no ārzemēm, Polijā palika kāds pasažieru autobuss, kas robežas pārbraukšanu nokavēja par piecām minūtēm. 
     Uz jautājumu, vai šajā īpašajā laikā nav manīti kravu apzadzēji, viņš atbildēja, ka viņam konkrēti nē, bet tie uzdarbojās arī pirms ierobežojumu ieviešanas. – Vācijā, arī Holandē ir bijuši kravu apzagšanas gadījumi, pārgriežot piekabes tentu vai atmūķējot durvis.  Savukārt izkraušanas–ie­kraušanas vietās ir policijas apsardze, – viņš skaidro. Artūrs nedēļas nogalē Lat­vijā iebrauca caur Grenc­tāles robežpunktu un stāsta novērojumus: temperatūra tālbraucējiem mērīta tikai Polijā, pie Lietuvas robežas robežsargi bijuši, bet Lat­vijas robežai viņš izbraucis cauri pilnīgi bez kādas kontroles, un robežsargi arī nav manīti. Uz jautājumu, vai atceļā nepieteicās līdzbraucēji, viņš atbildēja apstiprinoši: kāds lietuvietis no Polijas gribējis tikt līdz mājām. 
    – Bet mēs nedrīkstam ņemt pasažierus, jo, ja kabīnē būs otrs cilvēks, Polijā robežsargi liks uzrādīt ne tikai dokumentus, bet arī apliecinājumu, ka līdzbraucējs ir otrs autovadītājs, nevis kāds no malas. Kabīnē bez šofera drīkst būt vai nu otrs vadītājs, vai neviens. Cilvēki ir arī pamatīgi sabaidīti. Skaidrs, ka visi nesa­slims, bet, ja Latvijas iedzīvotāji būs tik nevērīgi kā šie lielveikalu apmeklētāji, tad labi nebūs. Un, ja visa šā dēļ sāksies karantīna, tad apstāsies arī autopārvadājumi, sāks trūkt preču. Tā ka aicinu visus, kuri to vēl nav sa­pratuši, stingri ievērot drošības pasākumus, – pie sirds liek tālbraucējs Artūrs.
 
 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru