Reģionālās preses žurnālisti tiekas ar valdības pārstāvjiem
ILZE BIČEVSKA

6. februārī Rīgā, valdības namā reģionālās preses žurnālistus uz tikšanos aicināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kā arī vairāki šīs valdības ministri un ministriju pārstāvji. Sarunas tēma – ar valdības darbu saistītās aktualitātes. 
 
Paveikts kapitālais remonts finanšu sistēmas uzraudzībā
     – Esam veikuši kapitālo remontu finanšu sistēmas uzraudzībā: iecelts jauns Latvijas Bankas prezidents, notikušas darbības, lai naudas atmazgāšanas procesi vairs nebūtu iespējami. Ja pirms laika Eiropas Padomes ekspertu komitejas «Money­val» 40 kritēriju sistēmā desmit kritērijos mēs bijām zem standarta, nu ir daudz la­bāk. Valsts ar savu finansi­ālo sistēmu var nonākt trīs sarakstos: t. s. baltajā, pelēkajā vai melnajā, un valdība daudz darījusi, lai nenonāktu divos sliktajos sarakstos. Neatslābsim arī turpmāk, uzraugot finanšu lietas. Iekšpolitikas jautājumos par panākumu uzskatām spēju noturēt stabilu valdību, lai arī piecām partijām, kas to veido, panākt savstarpējo vienošanos nav vienkārši. Koalīcija ir stabila, tāda pati, kā pirms pusgada. Tas kādus iepriecina, kādus – apbēdina, bet tā nu tas ir. Kā Ministru prezidentam man favorītu nav. Es skatos uz mērķi. Patlaban aktualitāte – administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Tās jautājumi izskatīti valdībā, nu kārta Saeimas skatījumam. Vai ATR sakarā vajag ņemt vērā iedzīvotāju viedokli? Jā un nē, un – cik lielā mērā. Jo iedzīvotāji ne vienmēr sa­redz kopskatu valstī. Refor­ma ir svarīga, jo svarīga ir vietvaras spēja sniegt iedzīvotājiem pamata pakalpojumus. Kas noteic vietvaras kapacitāti? Iedzīvotāju dzīves līmenis? Bezdarba līmenis? Varbūt tomēr iedzīvotāju skaits pašvaldības teritorijā, pat ja viņiem vidēji nav lielas algas. Ir jāpanāk, ka 119 pašvaldību vietā būtu ap 40, lai iedzīvotājiem visā valstī būtu līdzvērtīgākas izglītības, veselības aprūpes u.c. iespējas. Reforma un šis uzlabotais rezultāts bija iecerēts jau pirms daudziem gadiem, bet lietas bremzējās, – informācijā un pārdomās ar žurnālistiem dalījās premjers Krišjānis Kariņš. 
     Viņš arī uzsvēra, ka jādomā par mobilitāti, par to, kā skolēnus nogādāt uz mācību iestādēm attīstības centros. Protams, saglabājot sākumskolas klases tuvāk dzīvesvietai, bet tiem, kuri plāno iegūt vidējo izglītību, kā arī tālāk – augstāko, ir jāmācās labās skolās. 
      – Atkārtošu pašreizējās valdības darbus: pieņemti divi budžeti, iecelta jauna Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja (te aizkadrā notika gana smagas cīņas), «iedarbināta» ATR. Šā gada virziens – uz tiesiskuma un taisnīguma stiprināšanu. Uzkrītošas nekārtības pastāv tiesu jomā, kur prāvas nevar noslēgt pat 10–15 gadu garumā. Kā tas tā var būt demokrātiskā un tiesiskā valstī? Vai lietu neizskatīšanu veicina negodīgi advokāti? Kur ir robi likumos? Vēl jaunums finanšu jautājumā: 18. februārī nāks klajā Finanšu ministrijas piedāvājums nodokļu sistēmas uzlabošanā. Tā nebūs no­dok­ļu reforma, kas notika pirms diviem gadiem. Uzreiz jāteic – mēs neplānojam celt vispārējos nodokļus, kā, piemēram, PVN, bet gan pa-nākt, ka nodokļu sistēma kļūst taisnīgāka: lai mazāk būtu tādu uzņēmēju, kuriem dotas sociālā nodokļa atlaides. Vai atvieglotais nodokļu režīms sevi attaisno? Vai ir pareizi, ka no aptuveni 900 000 strādājošajiem valstī apmēram 200–300 tūkstoši neveic proporcionālas nodokļu iemaksas? Patlaban partijas šo jautājumu ir ap­spriedušas, bet idejas un vie­dokļi vēl nav izskanējuši, – stāsta Ministru prezidents.
     Vēlreiz atgriežoties pie ATR, premjers sacīja, ka re­forma vajadzīga arī investīciju veicināšanai. Patlaban lielas cerības tiekot liktas uz Latvijas Investīciju attīstības aģentūras jauno vadītāju  Kasparu Rožkalnu, kurš strādājis Ķīnā, prot ķīniešu valodu, viņam piemīt plašāks pasaules redzējums. 
    – Latvijai jāražo preces, par kurām pārējā pasaule būtu gatava dārgi maksāt. Tad mums būs lielas algas, – sacīja premjers.
 
Pilns teksts – 11. februāra "Brīvajā Daugavā". 
Ja vēlaties abonēt šī (vai jebkura cita BD numura, sākot no 2010. gada) numura elektronisko (pdf) versiju, rakstiet uz e-pastu: sarmite@bdaugava.lv
Piemēram: Vēlos saņemt "Brīvās Daugavas" 11. februāra numuru savā e-pastā: manspasts@inkaste.lv (jūsu e-pasta adrese).
Viena numura cena – 0,44 eiro, mēneša maksa – 3,80 eiro  (t. sk. PVN 21%) (būs jāveic pārskaitījums internetbankā). 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru