Rekonstrukcija esot plānota nesaimnieciski, jo trase skars labiekārtotu teritoriju
INESE ZONE

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs, bijušais Jēkabpils domes deputāts (KPV LV) Kaspars Ģirģens savā «Facebook» profilā publicējis informāciju, kurā vērš uzmanību uz to, ka, īstenojot SIA «Jēkabpils siltums» uzsākto trašu rekonstrukcijas projektu, kas paredz ieguldīt zemē gaisa siltumtrasi no Tvaika ielas katlumājas, tiks skarta nupat labiekārtotā jaunā tieslietu nama teritorija. K. Ģirģens šajā faktā saskata valsts un pašvaldības finanšu izšķērdēšanu. Viņš par šo faktu lūdzis skaidrojumu Jēkabpils domei un, nebūdams mierā ar domes vadības atbildi, vērsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. – Plānošana ir liela māksla, un, tikai gudri plānojot, darbi var veiksmīgi noritēt, it īpaši, kas saistīts ar ceļu un dažādu apakšzemes komunikāciju remontdarbiem, bet ne šoreiz.
Šoreiz īpašu uzmanību izpelnījās SIA «Jēkabpils siltums», kurš plāno veikt siltumtīklu rekonstrukciju Jēkabpilī. Iepazīstoties ar rekonstruējamo siltumtrašu plānojumu, var secināt, ka rekonstrukciju plānots veikt arī Jēkabpils jaunā tieslietu administratīvā centra apvidū, kurā piegulošo ielu se­guma izbūves darbi salīdzinoši nesen veikti jau šobrīd ekspluatācijā nodotā centra būvniecības projekta ietvaros. Tiks bojāts jaunais, nesen ieklātais ielu segums, attiecīgi nepamatoti tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi.
Personīgi pieprasīju Jēkabpils pilsētas pašvaldībai skaidrojumu par to, kādā veidā un secībā tiek plānoti siltumtīklu rekonstrukcijas darbi Jēkabpilī, un lūdzu sniegt vērtējumu, vai plānoto siltumtrašu rekonstrukcijas darbu gadījumā nav saskatāma nesaimnieciska un neracionāla rīcība, kas rezultējas ar valsts/paš­valdības līdzekļu izšķērdēšanu.
Lai gan SIA «Jēkabpils siltums» ir Jēkabpils pilsētas paš­valdības kapitālsabiedrība, tā paskaidro, ka siltum­enerģijas maģistrālie pārvades tīkli atrodas SIA «Jē-kabpils siltums» īpašumā un rekonstrukcijas darbus plā-no un veic SIA «Jēkabpils siltums». Jēkabpils pilsētas pašvaldība pieprasīto vērtējumu par saimniecisku rīcību nevar sniegt, jo neesot zināmas reālās projekta izmaksas un to atbilstība projektam un noslēgtajam līgumam.
Ņemot vērā, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldība norobežojas no fakta, ka projekta aprēķiniem jābūt zināmiem jau pirms tā uzsākšanas, esmu vērsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar lūgumu savas kompetences ietvaros uz­sākt pārbaudi par Jēkabpils pilsētas pašvaldības rīcību, neiesaistoties pietiekamā SIA «Jēkabpils siltums» uz­raudzībā, tādā veidā radot risku nesaimnieciskai rīcībai, – informē Kaspars Ģir­ģens.
BD sazinājās ar SIA «Jēkabpils siltums» valdes priekšsēdētāju Aleksandru Karpenko. Viņš skaidro, ka rakšanas darbi tiešām skars tieslietu nama teritoriju. 
– Mūsu uzstādījums bija likvidēt gaisa trasi un izvest trasi ārpus privātas, tas ir, no SIA «Ošukalns» teritorijas. Cerējām, ka varēsim trasi izbūvēt gar Bebru ielas malu «Ošukalna» teritorijas pusē, bet, veicot saskaņojumus, tika precizēts, ka tur jau ir ļoti daudz komunikāciju un dažu atrašanos blakus pat nepieļauj būvniecības normatīvie akti. Tā ka nebija citas iespējas, kā vien virzīt trasi pa Bebru ielas malu gar glābšanas dienesta ēkām un pāriet uz otru ielas pusi, un virzīt to pa tieslietu nama teritoriju. Tur tiks daļēji skarta jau ierīkotā zāliena un bruģa josla.  Abiem projektiem – tieslietu nama un mūsu – ir dažādi norises laiki un dažādi finansējuma avoti, un vienlaikus ar teritorijas labiekārtošanu mums nebija iespējams tur kaut ko darīt.  Būtu loģiski, ja trasi varētu ieguldīt zemē, pirms tika veikts šīs teritorijas labiekārtojums, taču mūsu trašu rekonstrukcijas projekta īstenošana ir ievērojami ievilkusies un to vienkārši nevarējām paspēt izdarīt. Mums jau pagājušajā ziemā bija jānoslēdz trases rekonstrukcijas iepirkums, bet, lai to izdarītu, pretī ir jābūt darbu finansējumam. Re­konstrukcijas projekta izmaksas ir aptuveni 1,5 miljoni, un 40% no tiem sedz ES fondu finansējums, bet 60 mums kā uzņēmumam jāņem kā aizdevums. Un bankas bija ļoti piesardzīgas attiecībā uz «Jē­kabpils siltuma» kreditēšanu, jo mums bija zaudējumi pērnā gada kurināmā iz­maksu pieauguma dēļ.  Tā­pēc iepirkuma procedūru varēja uzsākt tikai maijā, un tur arī bija dažādas problēmas un sarežģījumi, kāpēc tā ievilkās, un tad jau tieslietu nams bija nodots ekspluatācijā. Pat pie visātrākās procesa virzības darbus reāli būtu varējuši uzsākt labi ja jūlija sākumā. Kas attiecas uz pārmetumiem par valsts un pašvaldības naudas šķērdēšanu, tad tādas faktiski nav, jo projektu mēs īstenojam par saviem līdzekļiem un ar ES atbalstu. Trases projekts ir saskaņots ar visām instancēm.  Darbi tieslietu nama labiekārtojuma zonā notiks šaurā joslā,  un pēc to beigšanas mēs zālienu un bruģi atjaunosim iepriekšējā stāvoklī. Tieslietu nama īpašnieki jau arī zaudējumus necietīs, jo atjaunošanu finansējam mēs. Aptuveni rēķinot, tie varētu būt kādi 5 000 eiro, kas mums šim nolūkam būs jātērē, – skaidro Aleksandrs Karpenko. Viņš apšauba, vai tiešām šīs summas dēļ bija jāatsakās no 1,5 miljonu vērta projekta, kas ļaus ietaupīt uz novērsto siltuma zudumu rēķina un nepalielināt iedzīvotāju maksājumus par siltumu vai tos pat samazināt? Tāpat apšaubāma, viņaprāt, būtu iespēja pārprojektēt trašu rekonstrukciju, virzot to aiz «De­po», jo tad būtu risks, ka atsaka šo projektu, bet finansēt visu 100%  uzņēmumam nebūtu reāli.
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. Uhu
    Uhu
    pirms 2 mēnešiem

    Vai šai pilsētai vispār ir saimnieks, jeb te katrs dara ko grib, kad grib un kā grib ??????? Jau tā ielu "dižā" rekonstrukcija, ar tām dīvainībām un kurai neredz galu jau ir apnikusi, kaut kāds haoss iestājies.

    Atbildēt
  2. Atvainojiet
    Atvainojiet
    pirms 2 mēnešiem

    Kas tie par siltumtīklu "saviem līdzekļiem"? No kurienes tie rodas? Vai tikai tie nenāk no jēkabpiliešu makiem?

    Atbildēt
  3. GedertsPiebriedis
    GedertsPiebriedis
    pirms 2 mēnešiem

    Tiesneš kāds laik dabus staigat pār kanālim pa kok laipam.

    Atbildēt

Pievienot komentāru