Rīko pārgājienu Igaunijas armijas Jēkabpils operācijas simtgades atcerei
INESE ZONE

2. jūnijā Jēkabpili apmeklēja igauņu domubiedru grupa, kas rīkoja jātnieku pārgājienu ekspedīciju, atminoties Igaunijas armijas Jēkabpils operācijas simtgadi.
    Igauņi ceļu sāka Veru (Võru) apriņķa Reuges (Rõuges) pagastā, apmēram 25 kilometrus no Latvijas robežas, un turpināja maršrutā Alūksne–Gulbene–Madona–Ļaudona–Jēkab­pils. Apmešanās vieta, kur varēja izmitināt arī zirgus, grupai bija brīvdienu mājas «Celmiņi» Krustpils novadā. Tā kā pārvietošanās ar zirgiem pilsētā būtu sarežģīta, Krustpilī un Jēkabpilī ceļotāji ieradās ar mūsdienīgiem satiksmes līdzekļiem. Taču pāri Daugavai no Krustpils uz Jēkabpili, tāpat kā igauņu armija pirms 100 ga­diem, cēlās ar laivu.
    Jēkabpilī ekspedīcijas dalībniekiem pievienojās arī Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Arti Hilpuss (Arti Hilpus). Jēkabpils do­mē, kur notika neformāla tikšanās, vēstnieku un grupas dalībniekus sagaidīja Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps. Viņš pateicās vēstures entuziastiem par iniciatīvu, kas saistīta arī Baltijas valstu kopīgo brīvības cīņu atceri.  Tā gan nebija oficiāla vēstnieka vizīte. Taču Arti Hilpuss sacīja, ka tāda noteikti sekos. 
Ekspedīcijas dalībnieki ir draugu kopa, ko aizrauj vēsture, lai gan ikdienas darbā daudzi ar to nav saistīti. Viņi stāstīja, ka šis pasākums bijusi iespēja sanākt kopā un uz savas ādas pa īstam izbaudīt, ko nozīmē būt «vēsturē iekšā». Piemēram, gluži fiziski izjust, kā tas ir 250 kilometrus pavadīt zirga mugurā. Tā bijusi jauna pieredze. Ekspedīcijas dalībnieki pateicās par sirsnīgo uz­ņem­šanu Jēkabpilī un Latvijā. Visur viņi tikuši laipni uzņemti. Cilvēki sveicinājuši un mājuši ceļa malās. Tāpat bijis patīkami dzirdēt sarunās, ka cilvēki Latvijā zina vēstures notikumus, arī  par Brīvības cīņām un igauņu dalību tajās. Viens no ekspedīcijas rīkotājiem Tomass Kiho (Toomas Ki­ho), kurš ir Igaunijas simtgades svinību rīcības komitejas vadītājs, stāsta, ka Igaunijā simtgades svinības atzīmēja arī ar mazām iniciatīvām, ko organizē cilvēki paši, neprasot un negaidot valsts atbalstu, un šī ekspedīcija ir viena no šādām iniciatīvām. 
Jēkabpilī un Krustpilī ekspedīcijas dalībnieki iepazinās ar  vēsturiskajām vietām, kas saistītas ar Brīvības cīņu notikumiem. 
     Jāatgādina, ka atbrīvošanas kaujās Latvijas teritorijā bija iesaistīti arī citu valstu spēki. Igaunijas armijas rindās 1919. gada pavasarī karoja arī dāņu brīvprātīgie. Igauņu ekspedīcijas dalībnieki bija sagatavojuši īsu vēsturisku informāciju par savu tautiešu lomu Latvijas atbrīvošanas cīņās. Tajā minēts, ka vienība, kurā ietilpst arī dāņu brīvprātīgo rota un Igaunijā noformētais 1. Valmieras pulks, kustību no Veru pievārtes uzsāka 1919. gada 27. maijā. Priekšgalā pārvietojās Igau­nijas 1. jātnieku pulks. Vie­nība atbrīvoja Alūksni, Vecgulbeni un Jaungulbeni, Cesvaini un Madonu, bet 5. jūnijā atbrīvoja Krustpilī, šķērsoja Daugavu un nonāca Jēkabpilī, bet 7. jūnijā varu nodeva Latvijas  vienībām. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru