Ārkārtas situācija pierobežā
SARMĪTE RUTKA

Tieši nedēļu pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī «Brīvā Daugava» viesojās pierobežas pilsētā Aknīstē, lai noskaidrotu, kā šejienieši raugās uz nevienam neierastajiem apstākļiem.
    No pirmā acu uzmetiena pilsētas ikdienā nekas nav mainījies, vēl jo vairāk tādēļ, ka ir skolēnu brīvlaiks: kādā privātmājas pagalmā atvesta malka, citviet saimnieki rušinās siltumnīcā, pie autoservisiem daudz mašīnu un daži vīri apspriež sava spēkrata vainas, šur tur pa kādam puikam uz velosipēda un pa kādam pircējam, kas dodas uz pārtikas veikalu. Tomēr tas ir tikai ārējais iespaids. Katram satiktajam aknīstietim tomēr bija savas bažas. Turklāt šejieniešu ikdiena ir cieši saistīta ar blakusesošo Lietuvu – gan iepirkties, gan izklaidēties nereti viņi brauc uz tuvākajām kaimiņvalsts pilsētām (starp citu, tāpat kā daudzi jēkabpilieši), bet, kā zināms, gan Latvija, gan Lietuva savas robežas ir slēgusi visam, izņemot kravas transportu.
    Linda, kura pašlaik atrodas dekrēta atvaļinājumā, teic, ka Aknīstē dzīve kopumā rit kā ritējusi. Vienīgi slimnīcā saīsināts pieņemšanas laiks, piemēram, laboratorijā: – Papildu piesardzības pasākumi ir vajadzīgi, un tie stingri jāievēro. Ja tā būs, tad arī  ātrāk varēs atcelt ār­kārtas situāciju. Satraukums cilvēkos drīzāk ir par nezināmo – kā viss attīstīsies, kas notiks, ko nolems valdība. Man mamma strādā skolā, tādēļ viņai pašlaik svarīgākais ir, kā nodrošināt attālināto mācīšanos bērniem.
   No Gārsenes pagasta uz Aknīsti pie ārstiem atbraukusi pensionāre Veronika. Viņa uzskata, ka ažiotāža ap jauno kaiti sacelta pārāk liela: – Esmu pensionāre, manā dzīvē nekas nemainās, bet žēl to strādājošo, kuri ļoti daudzi noteikti cietīs no šīs situācijas. Pasākumus varbūt varēja ne tik plašus. Nezinu arī, vai visas skolas vajadzēja slēgt, kaut vai te, nomalē, Aknīstē.
    Aknīstes novada domes priekšsēdētāja Vija DZENE  atzīst, ka ārkārtas situācija ir izaicinājums lielākajai daļai aknīstiešu: – Paš­valdība, protams, turpina darbu, turklāt pirmdienās un trešdienās rīta pusē pieņemsim iedzīvotājus arī klātienē. Aknīstes novada So­ciālā dienesta darbinieki klientus apkalpos klātienē trešdienās. Savukārt Asares un Gārsenes pagastā Sociālā dienesta darbinieki klientus apkalpos tikai attālināti pa tel. 65237758 vai 22001754. Ir jau liela neziņa, kā organizēt darbu tālāk, kā būs skolā ar attālināto mācīšanos? Bija ierosinājums novada domes sēdi rīkot attālināti, bet tehnika ir tehnika. Manuprāt, klātienē jautājumus izspriest var labāk. Ļoti gribētos, lai šī situācija ātrāk beidzas, tomēr neviens to nezina, kā tas būs. Arī Aknīstē ir at-braucēji, kam jābūt pašizolācijā. Ļoti ceru, ka viņi to apzinīgi ievēro.
    Pensionāre Agnese gan domā, ka situācija var ievilkties: – Tagad tik daudzi atbrauc no ārzemēm, un vēl jau atbrauks, tādēļ visādi var būt ar saslimšanu. Manu dzīvi pašlaik šis viss daudz neietekmē, izeju tikai līdz veikalam. 
     Bērni no Rīgas šurp ne­brauks, jo znots arī atrodas pašizolācijā pēc ārzemju komandējuma. Domāju, kā mazbērni tiks galā ar attālināto mācīšanos. Par vienu no viņiem nešaubos, bet kā abi pārējie? Tur tomēr vajag raksturu, lai, vieni paši mā­jās būdami, cītīgi mācītos.
    Kafejnīcas «Kalniņā» saimnieki no aptaujātajiem, šķiet, ārkārtas situācijas ietekmi izjūt vissmagāk, jo viņiem ir līgums ar pašvaldību par bērnu ēdināšanu Aknīstes vidusskolā un pirms­skolas izglītības iestādē: – Skolā nekāda ēdināšana nenotiek, dārziņā šonedēļ barojām divus mazu­ļus... Visi produkti sagādāti mē­nesim uz priekšu, par visu jāsamaksā, bet darba nav. Skolas ēdnīcas darbinieki ir bezalgas atvaļinājumā. Uz kafejnīcu pilsētas centrā cilvēki pusdienās vēl nāk, bet vakaros te ir tukšs – laukos tomēr ir citādi atpūtas ieradumi  nekā pilsētās, uz kafejnīcu te nāk retais. Visi pasākumi atcelti. Lūk, ar šādu situāciju arī mēģinām sadzīvot. Ja maijā atgriezīsimies normālajā dzīvē, tad jau būs viss kārtībā. Bet, ja nē, tad būs slikti. Daudziem te, laukos, nešķiet, ka ir tik traki un bija nepieciešami tik lieli ierobežojošie pasākumi. Varbūt lielāku uzmanību bija jāpievērš «ārzemniekiem» ar stingrāku kontroli pēc atgriešanās, jo citādāk ierobežot šīs slimības izplatīšanos tiešām nevar, tomēr varbūt arī varēja kaut kā skatīties pēc tā izplatības teritorijas? Un nekur neder šī panika ar zāļu un pārtikas produktu izpirkšanu. Nu nedrīkst atbildīgās personas publiski ieteikt lietot vienas vai otras zāles profilakses nolūkos vai stāstīt, ka drīz var nebūt itāļu makaronu, jo krava iestrēgusi uz robežas! Tas taču tikai rosina iedzīvotājus uz paniku – skriet un izpirkt šīs zāles vai makaronus! 
     Veikalniece Gita teic, ka viņai ir bailīgi – gan par vīrusa izplatīšanos, gan par to, kā vispār attīstīsies situācija: – Šeit jau ir vieta, kur visvairāk cilvēki apgrozās. Tomēr jāteic, ka pircēji ir apzinīgi – nedrūzmējas un ievēro visus noteiktos drošības pasākumus. Arī mēs raugāmies, lai tā būtu, lai visas virsmas pastāvīgi tiktu dezinficētas utt. Pircēju skaits nav ievērojami mainījies, vienīgi pirmajā ārkārtas situācijas izsludināšanas dienā pieauga pirkumu apjoms. Cilvēki, kā jau visur, vairāk pirka putraimus un miltus, bet pēcpusdienā – sāli. Tagad jau viss atgriezies ierastajā ritmā, tikai vēl kavējas tādu produktu piegādes, kurus iepriekš izpirka. Un arī tur nav zināms, kur kāda krava uz robežas aizķērusies. Tomēr visvairāk biedē neziņa, vai šī situācija neievilksies. Man mājās studente mācās attālināti. Pagaidām jau nekas. Kā pati teic, studijas pidžamā. Kā būs, kad internetā mācīties sāks visu vecumu bērni, nezinu. Vai tas «neuzkārsies»? Galve­nais, lai visiem laba veselība un šis viss lai ātrāk beidzas! 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. eh, šie bažīgie laiki.
    eh, šie bažīgie laiki.
    pirms 2 nedēļām

    Bažas, da bažas. Vienas bažas, kur tik vien griezies. Jau izbesījis tas vārds. Kur jau viss tik bažīgs rādās? Nez kas to visu bažīgo taisa, ja ne cilvēki paši?

    Atbildēt
  2. žļurben žļarbenis
    žļurben žļarbenis
    pirms 2 nedēļām

    Kas tur ārkārtējs? Kā dzīvoja, tā dzīvo visi.

    Atbildēt

Pievienot komentāru