Salas novada lietu Satversmes tiesā sāks skatīt martā
ILZE BIČEVSKA

      Sāktas Satversmes tiesas (ST) sēdes, kurās tiek izskatītas  deviņpadsmit pašreizējo novadu pašvaldību prasības. Vietvaras apstrīdējušas spēkā esošo Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, norādot uz tā neatbilstību LR Satversmei un   Eiropas  vietējo pašvaldību hartai. 
     ST vairākas prasības apvienoja kopīgā lietā, un kā pirmā izskatīšanas noslēgumam tuvojas apvienotā Limbažu un Ikšķiles novadu lieta. Tajā notikušas piecas tiesas sēdes (13., 20., 21. un 26. janvārī un 10. februārī), un 12. martā ST pasludinās nolēmumu. 
     27. janvārī beidzās lietas, kas tika ierosināta pēc Salas novada domes pieteikuma par Salas un Sēlpils pagasta pievienošanu Jēkabpils novadam, sagatavošanas termiņš (prasību Satversmes tiesā pašvaldība iesniedza 2020. gada 27. augustā), un 23. martā paredzēta rīcības sēde šajā lietā. Jāpiebilst, ka Salas novada prasība apvienota ar piecu citu pašvaldību – Carnikavas, Iecavas, Mazsalacas un Kandavas - novadu domes prasībām.
     Salas novada pašvaldība prasības pieteikumā norādījusi, ka Salas un Sēlpils pagasts ir iekļauts Jēkabpils novadā, pienācīgi  neizvērtējot  iespēju  tos iekļaut Sēlijas  novadā. Pieņemot apstrīdētās  normas,  Saeima  esot  pārkāpusi  labas  likumdošanas  un  pašvaldības principu, tāpat nav ievērojusi subsidiaritātes principu un nav pienācīgi veikusi konsultācijas ar pašvaldību un tās iedzīvotājiem. Salas novada pašvaldība uzskata, ka aizskartas tās tiesības un apstrīdētās likuma normas neatbilst Satversmes 1. un 101. pantam, Hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. 
           Salas novada domes un vēl piecu pašvaldību intereses šajā tiesā aizstāv advokātu biroja “Šķiņķis un Pētersons” advokāts Matīss Šķiņķis. Birojs specializējies tieši Satversmes tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un administratīvajā procesā. Par līdzšinējo Satversmes tiesas gaitu un pašvaldību (t.sk. Salas novada domes) izredzēm šajā tiesas procesā jautāju advokātam Matīsam Šķiņķim. 
      -Kad Salas novada pašvaldība var cerēt uz savas lietas izskatīšanas sākšanu un rezultātu? 
      -Šajā apvienotajā lietā jau ir noteikts rīcības sēdes datums. Rīcības sēdē ST lemj par to, kurā datumā konkrēto lietu skatīs, kā arī par to, kādā veidā – mutvārdos vai rakstveidā – tā tiks skatīta. Salas novada gadījumā rīcības sēde noteikta 23. martā, un šis datums nolikts uz laiku pēc tam, kad pirmajā apvienotajā lietā jau būs pasludināts nolēmums. Patlaban, lūkojoties uz ST rīcību, varam izdarīt secinājumus, ka tiesa pašvaldību pieteikumus apvieno, sistematizē pēc noteiktiem kritērijiem. Pirmās - Limbažu un Ikšķiles – pašvaldību lietas rezultatīvā un motīvu daļa būs saistoša arī pašai Satversmes tiesai, un šīs lietas rezultāts pa lielam izšķirs arī pārējo likteni, jo te jau būs atbildēts uz svarīgākajiem juridiskajiem jautājumiem, jo pirmajā lietā šie lielākie juridiskie jautājumi arī ir ietverti. Ikšķiles piemērs ir tāds “vidējais aritmētiskais” no visām citām pašvaldību prasībām ST, jo šo pašvaldību kā vairumu no prasītājiem vēlas pievienot citai, šajā gadījumā Ogrei. Savukārt Limbažiem sava specifika – šim novadam daļu teritorijas reformas gaitā vēlas noņemt. 
      -Vai ST arī nākamās lietas ārkārtas situācijā varētu skatīt “Zoom” tiešraidē vai tomēr mutvārdos?
      -Jā, Limbažu un Ikšķiles novadu lieta tika skatīta tiešraidē un piecu līdz šim notikušo sēžu ieraksti, ieskaitot 10. februāra debates, pieejami “Youtube” vietnē. Nākamās lietas ST varētu skatīt arī rakstveidā. Redziet, Satversmes tiesas sēde rakstveidā – tas ir šīs tiesas darba pamata veids, kādā tā lietas izskata parastajos apstākļos. Tieši mutvārdu tiesa ir izņēmuma gadījums, un ST lietas mutvārdos izskata tādos gadījumos, kad skatāmie jautājumi ir īpaši nozīmīgi sabiedrībai, valsts budžetam u.tml. Un šīs 19 pašvaldību lietas ir tieši tādas. Rakstveida tiesas procesā pusēm tiek dots laiks, lai katra no pusēm (pašvaldības un Saeima) varētu sniegt savu viedokli, un tad aptuveni pēc mēneša tiek pasludināts ST spriedums.
      -Plašsaziņas līdzekļos jau izskanējis viedoklis, ka gadījumā, ja ST lems par labu šīm “dumpīgajām” pašvaldībām, tad Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu varēs t.s. “izsviest miskastē”. Kā jūs domājat – tā varētu notikt? 
      - Par to, kāds varētu būt ST spriedums, es kā advokāts atturēšos prognozēt. Tajā pašā laikā varu sacīt, ka tik daudz kritiska vērtējuma no ekspertu puses, cik esmu dzirdējis šajā procesā, nav nācies dzirdēt citos ST procesos. Tomēr nevar droši prognozēt, ka ekspertu vērtējums ļaus Satversmes tiesai lemt par to, ka Saeimas darbs, sagatavojot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ir bijis nekvalitatīvs.  
      -Vai ir cerība, ka visu 19 pašvaldību apvienotās lietas ST tiks izskatītas līdz šā gada 5. jūnijam, kad paredzētas pašvaldību vēlēšanas? 
      -Domāju, ka lēmumi līdz 5. jūnijam būs pieņemti, jo Satversmes tiesa tiešām ir izdarījusi visu, lai lietas būtu sagatavotas un tiktu izskatītas maksimāli ātri. Piemēram Ikšķiles novada pašvaldības, ko pārstāvu es, un Limbažu novada, ko pārstāv Artis Stucka, lieta tika sagatavota skatīšanai tiesā ļoti ātri: jūlijā iesniegta prasība, un finišs plānots 12. martā. Salas novada prasību iesniedzām 4. augustā. 
      -Vai šāda veida prasības ST ir skatītas jau agrāk, vai šī deviņpadsmit pašvaldību tiesvedība ir nebijis gadījums? 
      -2008. gada novadu reformas laikā Satversmes tiesa skatīja 30 pašvaldību prasības, kurās bija apstrīdēta tā laika reforma. Tā ka šie vēsturiski nav pirmie šādi procesi. Taču te ir atšķirības. Pirmkārt, argumentu apjoms. Salīdzinot ar 2008. gadu, ir daudz lielāks pārkāpumu daudzums. Līdz reformai 2008. gadā ar pašvaldībām un iedzīvotājiem notika konsultācijas desmit gadu garumā. Šajā reizē reforma burtiski tika “dzīta cauri”. Otrkārt: 2008. gada reformas apstrīdētāju pieteikumus Satversmes tiesai sagatavoja viens vai pāris advokātu biroji, kas faktiski bija kā viens pieteikums. Šoreiz palīgu pašvaldībām bija vairāk, līdz ar to arī atšķīrās iesniedzēju argumenti, un līdz ar to ST darbs pie šo lietu izskatīšanas ir daudz sarežģītāks. Un šie daudzie argumenti radušies tāpēc, ka nav bijis kvalitatīvs likumdevēju darbs, sagatavojot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
     
     
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!