Salas novada pašvaldība neatbalstīs administratīvi teritoriālo reformu
Sagatavoja I. Bičevska

Salas novada pašvaldība 25. jūlija domes sēdē  pieņēma lēmumu, kas saucas «Par administratīvi teritoriālo reformu». Publicējam tā pilnu tekstu.
 
     Saeima 2019. gada 21. martā, ņemot vērā nepieciešamību turpināt administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk – ATR), nolēmusi turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. 
2019. gada 21. marta Saeimas paziņojumā norādīts, ka Ministru kabinets pēc konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu sagatavošanas un konsultācijām ar pašvaldībām saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantu izstrādā un līdz 2019. gada 1. decembrim ie­­sniedz Saeimai, atbilstoši Saeimas lēmumā norādītajiem punktiem, sagatavotu likumprojektu. Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce savās intervijās vairākkārt ir norādījis, ka, veicot ATR, tiks ņemts vērā tās skarto novadu iedzīvotāju viedoklis un attieksme pret gaidāmo reformu. 
      Saeima 1996. gada 22. februārī pieņēma likumu «Par 1985. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu», ar kuru apstiprināta un pieņemta 1985. gada 15. oktobrī Strasbūrā parakstītā Eiropas vietējo pašvaldību harta (turpmāk – Harta), kuras preambulā noteikts, ka «Eiropas Pa­domes dalībvalstis, kas parakstījušas šo Hartu, [..] uzskatot, ka pilsoņu tiesības piedalīties valsts lietu pārvaldīšanā pieder pie demokrātijas principiem, kas kopīgi visām Eiropas Padomes dalībvalstīm; [..]». Hartas 5. pantā noteikts, ka «Vie­tējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.» 
     Savukārt Latvijas Re­publikas Satversmes 101. pants nosaka, ka «ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā [..]».
    Iecerētās Administratīvi teritoriālās reformas galvenie mērķi ir valsts attīstības un iedzīvotāju labklājības nodrošināšana. Salas no­vads kā atsevišķa administratīvi teritoriālā vienība tika izveidots 2009. gadā. Pēc vidējā iedzīvotāju skaita Latvijas pašvaldības ir vidējas gan ES (9. vieta), gan OECD mērogā (mazākas vietējās pašvaldības ir Čehijā, Slovākijā, Francijā, Ungārijā, Austrijā, Igaunijā, Polijā, Spānijā, Vācijā, Itālija u.c.), bet pēc vidējās teritorijas ir vēl augstāk ( 5. vieta). 
     Līdz šim valstī praktiski nebija reģionālās politikas, visa valsts ES tika pasniegta kā viens attīstības reģions, un rezultātā attīstījās tikai Rīga un Pierīga, kas ir sasniegusi ES attīstības vidējo līmeni, bet reģionu attīstība pārsvarā ir sasniegusi ap 50% no ES attīstības vidējā līmeņa. Visvairāk novadu attīstību iespaido Rīgas tuvums un iepriekšējā saimniekošanas sistēmā izveidotā infrastruktūra. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie dati nepierāda, ka lielajos novados attīstība notiek straujāk, kas ir iecerētās reformas pamatarguments visas valsts attīstībai. Piemēram: Sējas novada attīstības ko­eficients ir +0,677 (2 185 iedzīvotāji), Daugavpils novads – 1,100 (21 301 iedzīvotājs ), Salas novads – 0,333 (3 741 iedzīvotājs), Jēkabpils pilsēta – 1,112 (22 412 iedzīvotāji). 
    Administratīvos izdevumus salīdzināt nav iespējams, jo pašvaldības šajos izdevumos iekļauj atšķirīgus izdevumus. To atzinusi arī Valsts kontrole. VARAM sarunā ar pašvaldību nevarēja atbildēt par iecerēto administratīvo izdevumu samazināšanu, jo nav aprēķinu. Lauku novados pastiprināsies nomales efekts un sāksies jauns iedzīvotāju migrācijas vilnis no laukiem. 
    Līdz šim Salas novada pašvaldība pilda likumos noteiktās funkcijas un arī spēj sagatavot un iesniegt dažādus projektus. Nav iz­protams VARAM negatīvais vērtējums par pašvaldību sadarbību, nodrošinot būvvaldes, izglītības pārvaldes, civilās aizsardzības u.c. komisiju darbu, tādā veidā ekonomiski izmantojot fi­nanšu līdzekļus. Mehāniska pašvaldību robežu maiņa nesekmēs valsts attīstību un iedzīvotāju labklājības celšanu. VARAM bija sagatavojusi dažādu datu apkopojumu, taču tie nepārliecina, ka iecerētā reforma sasniegs iecerēto mērķi. Pēc vairākām tikšanās reizēm ar VARAM ministru un darbiniekiem rodas iespaids, ka patiesie administratīvi teritoriālās reformas mērķi ir citi, nevis valsts attīstība un iedzīvotāju labklājības celšana.
     Salas novadā iedzīvotāji un biedrības aktīvi iesaistās viedokļa paušanā par dažādiem jautājumiem, kā, piemēram, par novada nosaukumu, veloceliņa izbūvi, uzņēmējdarbību. Pašvaldība saņem ieceru atbalstītāju un pretējā viedokļa paudēju parakstus. Par administratīvi teritoriālo reformu biedrība «Holista» ir iesniegusi 584 iedzīvotāju parakstus, kuri neatbalsta VARAM izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas variantu.
     Saskaņā ar aptauju da­tiem, iedzīvotāji vairāk uzticas mazajām pašvaldībām, kur lēmumi tiek pieņemti vistuvāk iedzīvotājiem. Lie­lajās pašvaldībās notiks varas centralizācija, kas mazinās iedzīvotāju ie­saistīšanos demokrātiskajos procesos, mazinās pārstāvniecību no mazajām apdzīvotajām vietām, kas rezultātā samazinās arī uzticēšanos ne vien pašvaldību, bet arī valsts iestādēm, atstājot ietekmi uz valsts drošību. 
    Latvijas zinātnieki: Dr. oec. Andris Miglavs, Dr. phys., Dr.oec. Māris Pūķis un Dr. geogr. Pēteris Šķiņķis izstrādājuši Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reformu kā alternatīvu piedāvājumu VARAM piedāvātajai administratīvi teritoriālajai reformai. Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības reforma paredz kompleksu teritoriju attīstības pārvaldības reformu, aicinot Latvijā īstenot visaptverošu teritoriju attīstības pārvaldības reformu, kura sastāv no trim savstarpēji saistītām daļām – pārvaldības struktūras reformas, finanšu pārvaldības reformas un teritoriālās organizācijas reformas.
    Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz 1985. gada 15. oktobrī Strasbūrā parakstīto Eiropas vietējo pašvaldību hartu, Latvijas Republikas Satver­smes 101. pantu, likuma «Par pašvaldībām» 12. pan­tu, 21. panta pirmās daļas 4. punktu, otro daļu, atklāti balsojot: «par» – 8 (Irēna Sproģe, Juris Balodītis, Jānis Bite, Sandra Kaņepa, Pēteris Krastiņš, Inga Pastare, Vija Pazuha, Ēvalds Stalidzāns), «pret» – nav, «atturas» – 1 (Egīls Rušiņš), Salas novada dome nolemj neatbalstīt VARAM izstrādāto pašvaldības administratīvi teritoriālās reformas modeli par 35 pašvaldību izveidošanu Lat-vijā. Nolemts atbalstīt Lat­vijas zinātnieku Dr.oec. A. Mig­lava,  Dr.phys., Dr.oec. M. Pūķa un Dr.geogr. P. Šķiņka izstrādāto Latvijas teritoriju attīstības pārvaldības reformu, kas paredz kompleksu teritoriju pārvaldes reformu.  
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. nuja
    nuja
    pirms 1 mēneša

    Tad jau reforma tiks atcelta.

    Atbildēt
  2. A
    A
    pirms 1 mēneša

    Nu kura siles cūka atbalstīs to, ka paliks bez strebjamā? Ko Sēlpilij deva iepriekšējā reforma? Sala sagrāba visu un Sēlpils pagastam nav pat sava budžeta. Tagad paši paliks par Jēkabpils guļamrajonu. Un kam vispār tas novadelis vajadzīgs? Iedzīvotājiem nu noteikti nē

    Atbildēt
  3. vietējais
    vietējais
    pirms 1 mēneša

    Pat katrai iestādei novadā ir savs budžets. Tev tā sile joprojām prātā un nevari pārdzīvot, ka tevi pašu vietējie izsvieda mēslainē,bet lopiskās manieres tev joprojām saglabājušās ha ha

Pievienot komentāru