Salas vidusskolas meitenes viesojās Somijā
ILZE BIČEVSKA

Salas vidusskolas audzēkņi un skolotāji kopš 2017. gada septembra piedalās «Erasmus+» «Boost Learning through Innovative Positive Practice» (BLIPP) projektā. Latvijas pārstāvju sadarbības partneri ir Somijas, Portugāles un Spānijas pedagogi un skolēni. Projekta laikā katras valsts skolotāju (vai skolotāju un skolēnu grupas) dodas ciemos pie partneriem, lai iepazītu konkrētas lietas: citu valstu kultūrvēsturisko mantojumu, tūrisma objektus, gastronomiju, kulināriju un ēšanas paradumus, dabu, kā arī, protams, ielūkotos citu valstu izglītības iestādēs un iepazītos ar tur notiekošo. 
    Pagājušā gada maijā pro­jekta partneri – skolotāju un skolēnu grupa no So­mijas, Spānijas un Por­tu­gā­les – viesojās Salā. Bija iepazī­šanās ar vidusskolu, eks­kur­sija uz Rīgu, kopīgs koncerts kultūras namā, bērni ti­ka izmitināti pie vietējiem iedzīvotājiem, un Salas vi­dus­­skolas audzēkņi, uzņemot ārvalstu ciemiņus savās mā­jās, stiprināja angļu valodas prasmju praktiskās ie­maņas, kā arī mācījās viesmīlību. 
     Nupat janvārī aizvadīta kār­tējā projekta aktivitāte, kas šajā reizē notika Somijā, Kaujahoki pilsētā. Pagājušā gada martā šajā pilsētā jau viesojās projekta pedagogu grupa. Bet par to, kā gājis janvārī šai Salas vidusskolas pārstāvju grupai, BD stāsta 7. klases audzinātāja Edīte Kakarāne, kā arī īsi ar iespaidiem padalās dažas no brau­ciena dalībniecēm no skolēnu vidus.
      – Kā katrā no šiem projek­ta braucieniem, tā arī šajā:  no vienas dalībvalsts var doties divi skolotāji un seši skolēni. Valstis mainās, līdz katrs laika gaitā ir pavieso­jies pie katra, un katrā projekta aktivitātes reizē ir sava tēma. Šajā reizē tā bija daba. Interesanti bija tas, ka somi šajā braucienā pieprasīja veidot grupu tikai no meitenēm. Nācās tā darīt. Bet kopumā projekta mērķa grupa ir 15 līdz 17 gadus veci audzēkņi, – stāsta Edīte Kakarāne. Tātad janvārī Somiju lūkot kopā ar skolotājām Edīti Kakarāni un projekta koordinatori, pedagoģi un skolas Eiropas kluba va­dītāju Inesi Sausku devās 7. kla­ses meitenes Railija Ie­va Kačanova, Undīne Marija Voi­no, Daniela Krasovska un 8. klases audzēknes Adriāna Tur­laja, Evelīna Taškāne un Kristīne Kozuliņa. 
     – Dažai no audzēknēm šis bija pirmais lidojums, un sākumā tas bērniem likās biedējoši, bet atpakaļceļā meitenes jau bija «ekspertes», – smejas skolotāja. Vi­ņa slavē savas audzēknes, sa­kot, ka tās ir meitenes, uz kurām var paļauties gan ikdienā, gan ceļojumā. Da­lība šajā projektā nepienākas katram. Kā skaidro skolotāja E. Kakarāne, mājās sē­dētājs un rūcējs uz ārzemēm ne­tiek. Skolēnam, kurš vēlas iepazīt citu valstu pieredzi, jābūt sabiedriski aktīvam, jāprot angļu valoda, jābūt sekmīgam, jābūt skolas Eiropas kluba dalībniekam. 
    – Viņas dejo, mācās mū­zikas skolā, dzied korī, pieda­lās mācību olimpiādēs. Kad, piemēram, mums da­lībnieku starpkultūru vakarā, kas tradicionāli notiek katrā rei­zē, vajadzēja ātri sagatavot kādu priekšnesumu, meitenes brīdi apspriedās, izmēģināja un uz balsīm no­dziedāja dziesmu «Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas». Jā, latviešus dziedāšanā grūti pārspēt! – stāsta skolotāja. 
     Vizītes laikā Latvijas pārstā­ves apskatīja Kaujahoki sko­lu, ielūkojās Vāsas pilsētas ikdienā, piedalījās sporta dienā un aplūkoja vietējo dabas parku. 
– Par skolu un tās maksimāli labiekārtoto un relaksēto mācību vidi jau agrāk stāstīja mūsu skolotāji, kuri tur bija pagājušā gada pavasarī. Skola patiesi ir moderni iekārtota, viens korpuss tikai ne­sen – 2013. gadā – bū­vēts, un celtniecība vēl turpinās. Blakus ēkās atrodas pamatskola un vidusskola, katrai no tām ir sava direktore, bet kopumā skolā ir ap 400 audzēkņu. Savukārt pilsētā – ap 14 000 iedzīvotāju. Paši somi šādu mūsu mē­rogiem itin  prāvu pilsētu pieticīgi dēvē par lielu ciematu. Acīs iekrita šīs pilsētas ne­parasti platās ielas un lielie pagalmi. Sniegs pilsētā bija baltin balts. Nekādas smiltis vai sāls! It kā nieks, bet interesanti un patīkami, – stāsta E. Kakarāne. 
    Ar aktivitātēm sniegā saistījās arī viena no projekta pasākumu dienām: somi lat­viešus aicināja slēpot ar distanču un kalnu slēpēm, kā arī paslidot. Netālu no Kaujahoki skolas atrodas Sotkas kalns, kurā ir gan slēpju bāze, gan pacēlāji. E. Kakarāne stāsta, ka somu skolēni latviešu viesēm laipni palīdzējuši gan pielāgot slēpes, gan mācījuši braukt no kalna. 
    – Pēc stundas mūsējās jau brauca kā lielās! Dažas pat iemēģināja snovborda dē­ļus. Mēs, skolotājas, savukārt slēpojām pa distanču trasi un mācījāmies arī slidot. Somiem šādas ziemas ak­tivitātes ir obligātas un ierastas. Tā patiesi ir laba lieta! Un, protams, jāpiemin skais­tās ziemīgās dabas ainavas, kas mūs priecēja katru dienu! – iespaidos dalās E. Kakarāne.
    Viņa stāsta par sajūsmu un jautrību, ko milzīgais zili baltā sniega apjoms visapkārt bija radījis abu dienvidu tautu pārstāvjiem – spāņiem un portugāļiem, no kuriem lielākā daļa sniegu redzēja pirmo reizi. Diena noslēdzās ar rotaļām un desiņu cepšanu parkā pie draudzības uguns­kura.
    Citā dienā savulaik zviedru dibinātajā Somijas pilsētā Vāsā projekta dalībnieki varēja palūkoties uz Baltijas jūru, to, kāda jūra un krasts izskatās no Somijas puses: neskaitāmas saliņas, līcīši, priedītes. Baltijas jūra tajā vietā  drīzāk esot atgādinājusi ezeru, nevis jūras malu. 
    – It kā viena jūra, taču Lat­vijā tā ir tāda, bet So­mijā, redz, pavisam citādāka! Iegriezāmies arī Vāsas novadpētniecības muzejā, kur par šīm dabas īpatnībām uzzinājām vēl sīkāk. Kaut vai viena interesanta ni­anse: šajā apgabalā ūdens ūdensvadā ir izcili labs un garšīgs, jo tas izfiltrēts caur daudziem dabīgajiem filtriem – iežu slāņiem. Tāpat muzejā noklausījāmies stāstu par floru un faunu šajā apgabalā, – stāsta E. Ka­ka­rāne. Projekta dalībnieki aplūkoja arī Kaujahoki luterāņu baznīcu, kas ir liela celtne, nozīmīga ne tikai kā dievnams, bet arī kā aktīvas sabiedriskās dzīves norises vieta. 
    Savukārt Salas vidusskolas pārstāvji uz Somiju pārējiem projekta dalībniekiem aizveda savu stāstu par Bal­tijas jūru, kā arī par ezeriem un upēm, sevišķi – par Daugavu. Latvijas dabas skaistumu citu valstu pārstāvjiem palīdzēja izprast līdzi paņemtās fotoentuziasta Gata Baloža aerofoto re­produkcijas. Cienastam salānieši līdzi ņēma «Donas» maizi, kaņepju aizdaru, sieru un šprotes. Latvieši īpaši reklamēja mūsu melno – rudzu maizi, ko citviet tā nepazīst.
Meitenes – brauciena dalībnieces – satikām pagājušajā nedēļā uz īsu brīdi, ko vi­ņas varēja atvēlēt, pirms sākās Sēlijas un kaimiņu no­vadu skolu koru un citu mu­zikālo apvienību sadziedāšanās, kas 8. februārī notika Sa­las kultūras namā un kurā kā jau kora dalībnieces piedalījās arī viņas.  
     Uz jautājumu, kādi ir skolnieču galvenie iespaidi no šā Somijas brauciena, meitenes atbildēja, ka pirmkārt paticis tas, ka somi ir draudzīgi, tāpat patikusi daba un āra aktivitāšu diena. Patikusi Kaujahoki sko­las mierīgā mācību at­mosfēra. Latvietes izbrīnīja fakts, ka šajā skolā stundas atsevišķās dienās sākas da-žādos laikos: vienu rītu jau astoņos, bet citu – tikai desmitos, jo somu skolēniem ir izvēles stundas. Tajā  pašā ­laikā bērni nāk šurp arī laikā, kad stundu nav, un labprāt pavada laiku skolā. Mūsu meitenes esot samulsinājis fakts, ka, ienākot skolā, audzēkņi ar skolotāju ne­sasveicinās, bet pa skolas tel­pām staigā zeķēs, jo apa­vi tiek atstāti jau pie ārdurvīm.  Tāpat izbrīnījis, kā so­mi spēlē futbolu uz sniega, daudzus ēdienus ēd kopā ar pie­nu, bet zupā krējuma vietā pievieno sviestu. 
    Maijā gaidāma nākamā projekta aktivitāte, kad Salas vidusskolas skolotāji dosies uz Portugāli, bet viss projekts noslēgsies šā gada rudenī. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru