Saules un maza bērna pasaules dzīves telpa
AIJA VALDMANE

Ceļš uz Raiņa memoriālo muzeju «Tadenava» ir līkumots un mežiem ie­skauts. Par Tadenavu liecina trīs norādes zīmes: viena – ceļā uz Dunavu, otra – Dunavā, trešā – Rubeņos.
 
    Raiņa bērnības vieta Ta-denava ir «viņa saules un mīlas filozofijas šūpulis». Un, kaut arī Rainis savas dzīves laikā šajā vietā vairs neatgriezās (te viņš nodzīvoja līdz trīsarpus gadiem), tomēr tā bija viņa saules un maza bērna pasaules uztveres apdvesta dzīves telpa.
Muzeju atjaunoja valsts akciju sabiedrība «Valsts nekustamie īpašumi» sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību. Projekta gaitā veikta gan muzeja ēku, gan  vēsturisko priekšmetu restaurācija un jaunu ekspozīciju izveide.
   Komplekss tika pabeigts 2016. gada jūlijā. Savu roku pielika arī «Latvijas valsts meži», iztīrot dīķi un izveidojot lapeni. Tur atrodas soliņi un galdiņi kā atpūtas vieta. 
    Tadenavas pusmuiža 19. gadsimta 60. gados piederēja Raiņa tēvam Krišjānim Pliekšānam, un dzīvojamā māja un šķūnis joprojām ir saglabājušies savā dabiskajā vidē. Citu autentisku lietu trūkums noteica jaunās ekspozīcijas saturu.
 
Apmeklētāju sezona turpinās līdz oktobra beigām
    Tadenava ir mazapdzīvota vieta Sēlijā, bet tagad šis muzejs kļuvis par kultūras centru. Kompleksa pagalmā mūs sagaidīja muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Ag­nese Timofejeva. Vēl te strādā muzeja pedagoģe Lelde Uzkure un Aina Timofejeva, kas palīdz muzeja darbā.
    Kompleksu veido četras ēkas, bet piektā ir klubs, kas pieder Jēkabpils novada pašvaldībai un kas tāpat lieliski iekļaujas kopainā.
Agnese Timofejeva stāsta, ka apmeklētāju sezona sākas 1. maijā un turpinās līdz 31. oktobrim. Viņa pati te sāka darboties jau 2015. gadā. 
– Šobrīd man ir ideāls darba grafiks, – stāsta Ag­nese. – Vasaras pavadu šeit, bet ziemā nodarbojos ar pētniecisko darbu Rīgā. Apmeklētāju esot daudz. 
 
 Ierodas arī ārzemnieki
    Lai apskatītu kompleksu, uz šejieni brauc cilvēki gan pa vienam, gan ģimenēm, gan pa grupām. Daudziem piekļuvi  sarežģī navigācijas sistēmas, jo tās norāda īsākos ceļus, bet tie ved cauri mežiem. Labākais tomēr ir garākais ceļš. Jā, ceļi ir ļoti putekļaini, bet pašvaldība no Satiksmes ministrijas saņēmusi atbildi, ka tuvākajā laikā nekas netiek plānots, lai mainītu ceļa pārklājuma daļu. Izstrādājot jau­nu ceļa programmu, iespējas tikšot izvērtētas.
 – Aizvadītajā – 2017. – gadā kopumā šo muzeju apmeklēja 2970 cilvēku, – stāsta Agnese. 
     Pārsvarā tie bija vietējie, no Latvijas. Viņi vairāk interesējās par Raiņa daiļradi un sasaisti ar muzeju kā kultūrvēsturisku objektu. Šogad bijuši tūristi arī no ārzemēm. To skaits tikai audzis: bija no Baltijas valstīm, Vācijas, Somijas, Anglijas, Polijas, un tieši augustā. Ārzem­niekus vairāk interesē apkārtne. Piemēram, vācieši bija sajūsmā par sakopto vidi – izpļautajām ceļmalām, privātmāju pagalmiem, puķu dārziem u. tml. Šogad no maija līdz šim laikam bijuši 1080 cilvēku. Citi iegriežas garāmbraucot, pa ceļam. Ieejai jāpērk biļetes, bet var arī ziedot, ja kāds vēlas.
    7. augustā Tadenavā bija arī kādas starptautiskas konferences noslēguma pasākums, kuru pārstāvēja  dalībnieki no 14 dažādām valstīm. 
 
Caur Tadenavu ved velomaršruts   
    Caur Tadenavu ved velomaršruta pieturas punkti. Tas piemērots aktīviem braucējiem, kam interesē Raiņa bērnības takas. Ga­rums ir apmēram 28 kilometri, kas veicami vienā dienā, un aptuvenais laiks – piecas stundas, iekļaujot dažādu objektu apskati. Velomaršruta pieturas punkti parasti ir Raiņa muzejs,  Dronku kalns, Dronku veln­akmens, Červonkas luterāņu baznīca, Červonkas kapi, Kaldabruņas (Vāverānu) pilskalns, Pļavas muzejs u.c.
   – Arī Dzejas dienas pie mums pulcē diezgan lielu apmeklētāju loku. Oktobra sākumā paredzēta Putnu diena. Tā gan vairāk domāta bērniem, bet var piedalīties arī pieaugušie. Šādas dienas bija arī agrāk, jo Raiņa literārajā mantojumā ir daudz dzejoļu par putniem. Tad dodamies pārgājienos uz Eglo­nas dabas taku, kas ir dabas lieguma zona, un klausāmies putnu balsīs, mēģinām tās pazīt, – stāsta Agnese.
 
Māla grīda atgādina senatni
   Ejam aplūkot četrus kompleksa objektus. Iero­doties Tadenavā, apmeklētāji vispirms iegriežas 20. gs. pirmajā pusē celtajā kādreizējā dzīvojamajā mājā «Dāboliņi», kas padomju gados pārpirkta muzeja vajadzībām, un šobrīd tajā izvietota kase un suvenīru stendi, kā arī telpas darbiniekiem. Tad ieejam šķūnī, kur šobrīd atrodas Jēkabpils Mākslas skolas Zasas filiāles audzēkņu izstāde – dažādi pasaku tēli. Ēkas grīda ir no māla, tā atgādina senatni un ir kā tās liecība. Vecais šķūnis ir atjaunots, un tajā iekārtota konferenču un izstāžu telpa.
     Restaurējot ēkas, tās nemēģināja pilnībā atjaunot 19. gadsimta veidolā, bet saglabātas gadsimtu laikā veiktās pārmaiņas gan ēku arhitektūras detaļās, gan telpu plānojumā. Ņemot vērā, ka fotogrāfiju un dokumentāru liecību par Tadenavu bija maz, ir grūti precīzi pa­teikt, kā tolaik – 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā – te izskatījās. Kā senākā ir saglabājusies 1912. gadā uzņemtā pusmuižas dzīvojamās ēkas fotogrāfija.
   Muzeja ekspozīcijas šajā dzīvojamajā mājā vairāk orientētas uz bērniem. Tās interaktīvā veidā stāsta gan par Pliekšānu ģimeni, sniedz ieskatu mazā Žaniņa bērnības ainās un vēlāk – jau ar Raiņa vārdu tapušajos darbos. K. Pliekšāns bija tas, kas te rēķināja, rakstīja un pētīja saimniecības grāmatas, plānoja saimniekošanu, lai nodrošinātu saviem bērniem nā­kotni. 
 
Muzeja ceļvedis ir saule
   Dzīvojamajā ēkā atrodas septiņas telpas. Vienu no tām darbam izmanto Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un pasniedzēji. Tā būtu kā pedagoģisko nodarbību telpa. Citā atrodas vienīgais vēsturiskais priekšmets, kas atvests no Kal-dabruņas – barokālas formas kristāmtrauks, kas ir veidots 17. gadsimta beigās Augšzemē.
   Muzeja ceļvedis ir saule. Par to vēsta uzraksts vienā telpā: «Saule, kas rit visu cauru dienu pa debesjumu, būs jūsu ceļvedis Tadenavā».
Muzejs ir pieejams arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ekspozīcija veidota no koka saulainos toņos. Šajā muzejā Raini iepazīst caur dažādām spēlēm.   
 
Saule, Laima, Daugava
    Pliekšānu ģimene Ta­denavā dzīvoja no 1863. līdz 1869. gadam. Tad viņu ceļš veda uz Randeni, Jasmuižu, Berķeneli, Vasi-ļovu un jau daudz tālāk. Vienā Tadenavas muzeja telpā atrodas kāds vecs šūpulītis, kas ir ieguvis jaunu elpu. Pie šūpuļa rakstīts: «Saule, Laima, Dau­gava, Mana bērnu aukle bija». Rainis pats gan ir dzimis kaimiņu «Varslavānos».
    Atjaunotie Raiņa un Aspazijas muzeji ir saņēmuši augstu sabiedrības un profesionālo žūriju novērtējumu. Ir bijusi gan Latvijas televīzijas balva, gan konkursa «Latvijas  Būvniecības gada balva 2016», tāpat arī «Latvijas Arhitektūras gada balva 2017» un daudzas citas. Nozīmīgas ir šajā gadā saņemtās balvas, un tās ir: Raiņa un Aspazijas muzejam nominācija «Euro­pen Mu­seum of the YeAR Award 2018», bet Raiņa muzejam «Tadenava» – «THEA» balva par izciliem sasniegumiem.  
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. GedertsPiebriedis
    GedertsPiebriedis
    pirms 3 nedēļām

    Vai Agnesei vīrs ar vis vasar tur pa Tadenav dzīvojas?

    Atbildēt
  2. īpaši stulbs
    īpaši stulbs
    pirms 3 nedēļām

    Lieka naudas izšķērdēšana. Manuprāt, Raiņa muzeju no Tadenavas vajadzētu pārvest uz Likteņdārzu. Jaunie jau nemaz nezina, kas ir Rainis un uz Tadenavu nemaz netaisās, bet Likteņdārzā uzreiz kritīs acīs. Agnesei arī būtu labāk - tuvāk pie mājām.

    Atbildēt
  3. viilusies
    viilusies
    pirms 3 nedēļām

    Orienteets uz beerniem :)) smiekli naak...kad mazie tur izbauda piedaavaatas iespeejas, tad Agnese ir klaat un staigaa nopakal aizraadidama...tas bojaa teelu par so muzeju...nemot veeraa, ka tik taals cels jaameero lidz turienei, darbiniecem nevajag sabojat tur pavadiito laiku! fui!

    Atbildēt
  4. Agnese
    Agnese
    pirms 1 nedēļas

    Iespējams, ka šajā gadījumā tie bija bērni, kuri nemāk saprātīgi uzvesties un vecāki, kuriem visatļautība ir normāla lieta, tad arī var ko aizrādīt.

Pievienot komentāru