Sausā vasara devusi labu graudu kvalitāti, bet apcirpusi ražas apjomu
ILZE BIČEVSKA

Par spīti pavasara un vasaras sausumam, kas liek šaubīties par labām un izcilām graudu ražām, ir sākusies labības pļauja. BD interesējās, kā zemniekiem tajā veicas, un kāds priekšstats rodas par šā gada ražas apjomu?
 
Graudu kvalitāte laba, ražība – krietni zemāka
    – Kulšana patlaban veicas lieliski, jo graudi ir sausi. Protams, tādas ražības, kādu vēlējāmies, nav, bet graudu kvalitāte ir laba. Patlaban iekuļam ap 4,5 t/ha. Piemēram, ziemas kviešu ‘Edvin’ šķirnei iekūlums ir pie 5t/ha, bet ‘Skagen’ – ap 3t/ha, kaut varētu būt pat 7t/ha. Kopumā varētu būt tā, ka puse ražas apjoma šogad būs zudusi. Miežu lauki izskatās, ka būs labi, rudzu – normāli. Visvairāk cietuši vasaras kvieši, jā, arī vēlajiem ziemas kviešiem aukstais un slapjais rudens neļāva sacerot, – stāsta Salas novada zemnieku saimniecības «Senči» īpašnieks Juris Balodītis. 
    Par sausuma radīto zaudējumu segšanu viņš neizteicās, norādot, ka patlaban galvenais darbs ir nokult to, kas izaudzis. Saimniecībā nokultie graudi ir ideāli sausi, karstais laiks ļauj ietaupīt uz kaltēšanas izdevumiem. Patlaban jau no­vākta trešdaļa labības, vēl čet­ras dienas, un ziemāju kulšana būšot galā.  
Runājot par graudu ie­pirkuma cenām, J. Balodītis atzīst, ka biržas fiksētās cenas liek atdot labību vidēji par 25 eiro/t zemāk, nekā patlaban tiek maksāts. Bet šī saimniecība šogad biržā tirgos tikai trešdaļu savas ražas. Pārējais tiks uzglabāts un tirgots vēlāk. 
   – Tirgus cenas un svārstības un pašreizējo stāvokli tajā esmu pētījis maz, bet vienā graudu audzētāju saietā dzirdēju, ka šogad zemākas ražas ir Krievijā un Ukrainā, bet ASV esot iesēts mazāk kviešu, kas acīmredzot radījis pašreizējo cenu kāpumu labības tirgū, – teic J. Balodītis.
 
Visvairāk no sausuma cietušas lopbarības pupas
    Viesītes zemnieks, saimniecības «Oši» īpašnieks Valdis Piekuss, sazvanīts priecājās, ka arī presei interesējot, kā patlaban klājas zemniekiem. 
– Audzējam ziemas un vasaras kviešus, miežus, au­zas un lopbarības pupas. Mums lielākā daļa labības jau būs nokulta. Vasarāju raža ir nekāda. Tāds iztikas minimums. Ziemāji ir labāki: iekūlums – līdz 3 t/ha. Toties lopbarības pupas, kas ir mitrumu mīlošs augs, jau kalst nost, kaut reāli tām vēl vajadzētu savus divus mēnešus augt, – stāsta V. Piekuss. 
    Jautāts par pieteikšanos dabas apstākļu radīto zaudējumu kompensācijām, viņš sacīja, ka uz pagājušā rudens lietavu nodarīto zaudējumu kompensāciju esot pieteicies. 
    – Protams, labības au­dzētājiem savas problēmas, bet es paskatos arī uz ci­tiem, kuri darbojas lauksaim­niecībā, un mani uz­trauc, kā galā tiks lopkopji: ar labību ir kā ir, siens tika sa­vākts, bet toties atāla ne­būs nekāda. Tas jau skaidrs. Varbūt kukurūzas raža pa­glābs un varēs sagādāt vajadzīgo barības daudzumu, – spriež zemnieks. 
    Runājot par graudu sausumu šajā karstajā laikā, V. Piekuss teic, ka, viņaprāt, tik ideāli viss nav, jo vasarāju laukos patlaban 90% labības ir gatava, bet kādi 10% tikai piengatavībā. Tas dēļ sausuma pavasarī, kā dēļ graudi sadīga nevienmērīgi – pat turpat ar viena mēneša intervālu. 
    – Pavasarī iekalta, Jāņos bei­dzot lija, un nesadīgušie grau­di sadīga. Nu tie vēl nav gatavi, un to dēļ visu kūlumu vienā kaudzē bērt nevar. Ja tā, tad gluži no kaltēšanas izbēgt nevarēsim, – saka V. Piekuss. 
  Arī viņš daļu ražas pārdos biržā un teic, ka cena nav slikta. 
      – Ja cenu fiksē, riskē un vari zaudēt, ja nefiksē, arī vari zaudēt. Faktiski lauksaimniecībā ir cikliskums: veiksmīgs gads ir ik pa četriem gadiem, – teic Viesītes puses zemnieks.
 
Par kopējiem ražas rādītājiem spriedīs, kad viss būs nokults
    Krustpils novada Kūku pagasta SIA «Mārtiņmuiža» īpašnieks Mārtiņš Laz­dāns sarunai ar BD atvēlēja dažas minūtes laika, kaut tieši to­brīd kūla graudus. 
    – Patlaban finišējam ar ziemas kviešu kulšanu. Tiem ir laba kvalitāte, pat ļoti laba: visi pārtikas graudi – ekstra klases. Protams, ražas apjoms varētu būt labāks. Vidēji iekuļam 4t/ha, kaut varētu būt visas 6t/ha. Kāda patlaban kviešu cena? Ap 200 eiro/t. Daļu graudu tirgosim ar biržas starpniecību, daļu uzglabāsim un laidīsim tirgū vēlāk. Mums ir kalte, esmu «Latraps» biedrs. Patlaban, protams, graudi nav jākaltē, bet pirmo šā gada kūlumu nedaudz nācās pažāvēt, – stāsta M. Lazdāns. 
     Viņa saimniecībā, kurā apsaimnieko 700 ha lielas platības, audzē ziemas kviešus, auzas, miežus un rapsi. Saimnieks stāsta, ka ziemas rapsis praktiski iznīka, bet vasaras rapša potenciālā raža izskatoties cerīgāk. Arī M. Lazdāns teic, ka mieži šogad sadīga nevienmērīgi, kas pieļauj iespēju, ka par spīti karstajam laikam tos vajadzēs nedaudz pakaltēt.
    – Nākamās kulšanas rindā auzu un miežu platības. Ejam straujā tempā, strādājot ar diviem kombainiem. Vakar, piemēram, kūlām līdz vienpadsmitiem vakarā, un dienā novācām 60 ha. Ja pieturēsies šāds laiks, tad labības pļauja manā saimniecībā varētu beigties drīz. Bet par kopējiem ražas rādītājiem varēs vislabāk spriest tikai tad, kad nokults būs viss, – teic M. Lazdāns. 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. zinātājs
    zinātājs
    pirms 3 mēnešiem

    Zināms, ka neviens neatzīsies labā ražā, ja var saņemt pabalstu par dabas katastrofu.

    Atbildēt
  2. īpaši stulbs
    īpaši stulbs
    pirms 3 mēnešiem

    Ja maizei pazemināsies cena, tad ticēšu.

    Atbildēt

Pievienot komentāru