Sēlijas novada aizstāvji protestē pie Jēkabpils robežas
ILZE BIČEVSKA

Šodien Saeimā otrajā lasījumā paredzēts skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu. Tas paredz līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 40 līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā.   
     Vairākās Latvijas vietās – Strenčos, Ventspils novadā, Kandavas, Auces un Ilūkstes novadā, kā arī galvaspilsētā un citviet - notika protesta akcijas pret administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Neatpalika arī  potenciālā Sēlijas novada pārstāvji, kas pulcējās šai protesta akcijai Jēkabpils pievārtē. Sēlijas ļaudis pauda protestu pret to, ka Saeimas ATR komisija noraidīja šā novada izveidi, turklāt ar prasīto centru Viesītē.  Par Sēlijas aizstāvju protesta formu bija izvēlēts traktortehnikas brauciens maršrutā no Jēkabpils robežas (Neretas un Dolomīta ielas krustojums jeb aplis pie Lūša) līdz aplim Brīvības un Neretas ielu krustojumā (aplis pie Sidraba ābeles). Akcija bija plānota laikā no pulksten 8.00 līdz 10.30, bija doma šajā posmā vairākkārtīgi pārvietoties turp un atpakaļ,  un uz atsevišķām tehnikas vienībām būtu izlikti protestējoši plakāti un lozungi. 
     Pēc pārrunām Jēkabpils domē, kas notika dienu iepriekš - 4. martā, rīkotājiem nācās mainīt savu taktiku un maršrutu, jo Jēkabpils pašvaldība atļauju pārvietoties pilsētas teritorijā nedeva. 
     Ceturtdienas rītā protesta akcijas dalībnieki, kas bija atdzinuši uz šo pasākumu aptuveni četrdesmit tehnikas vienības, pārsvarā traktorus ar un bez piekabēm, pa kādam kravas auto, mikroautobusu un vairākus vieglos auto, sapulcējās pie Jēkabpils robežzīmes. Sabraukušie protestētāji rīkoja sapulci, lai izlemtu par tālāko pasākuma taktiku. Notiekošo vēroja valsts policijas, kā arī Salas un Viesītes novada domes pārstāvji. Vēlāk uz akcijas brauciena sākumu ieradās arī Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, tāpat tuvumā bija redzami arī Jēkabpils novada domes deputāte Anita Lemaka un Jēkabpils pilsētas domes deputāte Līga Kļaviņa.    
     Jautājām klātesošajiem zemniekiem, kāpēc viņi nolēmuši piedalīties šajā akcijā, un uzrunātie uzsvēra, ka šo lēmumu pieņēmuši nevis kāda pierunāti vai piespiesti, bet paša pārliecības dēļ. 
      -Kāpēc te esmu es? Jo vēlos, lai būtu Sēlijas novads. Pirmkārt es to vēlos kā sēlis, un tas, vai mums būs sava administratīvi teritoriālā vienība, daudz ko nosaka ne tikai kultūrvēsturiskā, bet arī ekonomiskā ziņā. Vai tad zemgalieši, latgaļi, kurzemnieki nav lepni par sevi? Savukārt ekonomiskais aspekts: jo dziļāka province attiecībā pret centru, jo sliktākas izredzes, - viedokli BD pauda Viesītes novada zemnieku saimniecības „Oši” īpašnieks Valdis Piekuss.
Runājot par mazajiem novadiem, ATR nepieciešamību tās virzītāji pamato arī ar tādu faktoru, ka mazie novadi bremzē uzņēmējdarbību savā teritorijā, nespējot piesaistīt investorus un citādi nodrošinot labu vidi uzņēmējdarbības attīstībai.
     -Es par šo lietu sacītu tā – gan jā, gan nē. Ja novads mazs, kā, piemēram, patlaban Viesīte, varbūt arī ir grūtāk piesaistīt lielas investīcijas, bet, esot Sēlijas novadā, jau izredzes būtu pavisam citas. Savukārt, paliekot kā nomale „lielajam centram” mēs varam palikt nesadzirdēti arī pie visām investīciju piesaistēm. Latvija ir demokrātiska valsts, un mums ir tiesības izteikt savu viedokli! Mēs kā zemnieki faktiski esam vistuvāk savam novadam, jo gan dzīvojam, gan strādājam tieši tā teritorijā, nevis, piemēram, dzīvojam lauku teritorijā un strādājam pilsētā, - norādīja V. Piekuss. 
    Sēlpils novada zemnieki Kaspars, Andris un Armands pēc īsās sapulces, kurā tika runāts par izmaiņām šīs protesta akcijas gaitā, sacīja, ka Jēkabpils laikam baidās no Sēlijas zemniekiem, ja reiz, balstoties uz juridiskiem argumentiem, nelaiž tehnikas kolonnu iebraukt pilsētā. – Mums ir svarīgi, kādā novadā būsim, un kur būs tā centrs, - stingri sacīja viens no viņiem. 
     Tā kā Jēkabpilī iebraukt nedrīkstēja, protesta akcijas kolonna devās braucienā pa Salas novada teritoriju, Ošānu virzienā, jo piekrišana no Salas novada pašvaldības puses tam bija dota. 
     Stāvēdams šosejas malā, notiekošo vēroja arī Jēkabpils pilsētas mērs Aivars Kraps. Viņam jautājām, kādi bija iemesli, kuru dēļ protestētāji nesaņēma atļauju iebraukt pilsētas teritorijā.
      -Manuprāt, viss kārtībā. Patlaban tehnika dodas tajā virzienā, kur tā ikdienā strādā, - piezīmēja A. Kraps, noskatoties, kā traktoru kolonna sāk braucienu uz Ošānu pusi. - Nav korekti, ka citas pašvaldības vadība dod atļauju un apstiprina protesta brauciena shēmu pa blakus esošas pašvaldības teritoriju. Mums visiem jābūt likumpaklausīgiem! Kas šīs akcijas pieteikšanā bija nepareizs? No demokrātijas viedokļa viss kārtībā, bet atļauja bija jāprasa vismaz desmit dienas iepriekš. Turklāt šis pasākums nebija pareizi nodēvēts: tas nav „publisks pasākums”, tas ir pikets vai demonstrācija, kas, ja pareizi atceros, bija jāpieteic 45 dienas iepriekš vai vismaz 10 dienas iepriekš. Te visi termiņi jau bija nokavēti. Jēkabpils pašvaldība šādu pasākumu rīkošanai noteikusi savu kārtību, un pirms tiem notiek komisijas sēdes, kurās piedalās arī likumsargu, VAS „Latvijas valsts ceļi” utml.  pārstāvji. Ja pasākumā, kas notiek pašvaldības teritorijā, atgadās kas nelāgs, tad pašvaldībai vienmēr jāuzņemas sava atbildības daļa. Būtībā Jēkabpils domes izpilddirektors šo iesniegumu varēja pat nepieņemt izskatīšanai, jo tas jau bija nokavēts. Taču viņš to darīja.
     Uz jautājumu, vai atbilde būtu cita, ja minētie termiņi būtu ievēroti, A. Kraps atturējās atbildēt, sakot, ka tā ir izpilddirektora kompetence. 
      Apkārtējie novadi uz Jēkabpili skatās greizi, jo netic, ka šis jaunais administratīvais centrs gādās arī par nomalēm, kā arī pārmet Jēkabpils pilsētas pašvaldībai iekšējās nesaskaņas, korupcijas ēnu, skandalozitāti un lielu kredītu nastu. 
     -Par nelikumībām vajadzīgi fakti un pierādījumi. Tālāk: ja mēs procentuāli (pret konkrēto pašvaldību budžetiem) salīdzinātu Viesītes un Jēkabpils kredītus, tad, manuprāt, situācija būtu līdzīga. Novadu ļaudis ik dienu lieto mūsu infrastruktūru, no kā mēs iegūstam maz. Piemērs ir Ogre un jau agrāk izveidotais Ogres novads, kur pašvaldība secinājusi, ka novada centrs šajā situācijā ir vairāk zaudējis nekā ieguvis, jo savesti kārtībā tikpat kā visi ceļi uz pagastu centriem, kas, protams, prasījis līdzekļus. Vēl viens pārmetums un neticība ir gaidāmo vēlēšanu sakarā. Proti – vēlētāji no pilsētas sabalsos savus deputātus.       Tā ir demokrātija, tā ir konkurence, un galu galā neviens neliedz potenciālajiem Jēkabpils novada deputātiem runāt ar vēlētājiem arī Jēkabpilī, - sacīja Aivars Kraps. 
       Jautājām, vai un kā šis Jēkabpils domes deputātu sastāvs ir veicis pārrunas ar apkārtējiem novadiem. Pirms domes apvērsuma pārmetumus par apkārtējo novadu ignorēšanu saņēma Raivja Ragaiņa vadītā dome. Uz to A. Kraps sacīja, ka sarunas ir notikušas 2019. gada nogalē. 
     -Jēkabpils ilgi atlika sava viedokļa paušanu ATR sakarā, gaidot, kad novadi formulēs savējo. Mēs neesam pret Sēliju, bet, manuprāt, tai tomēr būtu vajadzējis izvēlēties veidot novadu ar centru Jēkabpilī. Tas variants visdrīzāk Saeimas ATR komisijā būtu pieņemts, - uzskata Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Kraps. 
      Protesta akcija noslēdzās pat nedaudz ātrāk, nekā bija paredzēts. Stāsta tās kurators Māris Lācis, kurš sevi pieteica kā bioloģiskās saimniecības Elkšņu pagastā pārstāvis, Viesītes un Sēlijas novada patriots. Jāpiebilst, ka viņš ir arī pašreizējais Viesītes novada domes deputāts, kurš šajā akcijā piedalījās kā privātpersona.
     -Tā kā mūs politisku iemeslu dēļ Jēkabpilī neielaida, tad miermīlīgi un nepārkāpjot likumus un noteikumus, izbraucām apli līdz Ošānu pagriezienam, tur pariņķojām un akciju beidzām. Esmu patīkami pārsteigts par lielo zemnieku un uzņēmēju atsaucību, un, kā jau sacīju visiem protesta brauciena noslēgumā, tiksimies Rīgā, - sacīja Māris Lācis.
     Pēc akcijas noslēguma, rindā pa trīs un vairāk, traktori tika redzēti izbraucam arī iepriekš plānoto maršrutu līdz Jēkabpils vides objektam „Sidraba ābele” un ceļa aplim Brīvības un Neretas ielas krustojumā. M. Lācis sacīja, ka tā jau ir katra braucēja lieta, vai viņš uz pilsētu vēlas doties ar auto vai ar traktoru. Lozungu pie traktoriem nebija, vienīgi pie atsevišķiem bija piestiprināts sarkanbaltsarkanais valsts karogs.
 
D. Gagunova foto

iesaki šo rakstu:

Komentāri (54)

  1. Viesis
    Viesis
    pirms 4 gadiem

    Ko ta Kļaviņa tur dara. Kopš kura laika ir zemniece.

    Atbildēt
  2. Pietapiņš
    Pietapiņš
    pirms 4 gadiem

    Ir tāda Latvijā zemnieku kategorija - "dīvāna zemnieki", ta kā viss štokos.

  3. Rose
    Rose
    pirms 3 gadiem

    Sveiks draugs Kā tev klājas šodien????? Es vēlos pateikties labu ziņu uzņēmumam par manas aizdevuma summas USD 50000 saņemšanu šodien, tāpēc, ja vēlaties pieteikties steidzamai aizdevuma saņemšanai, lūdzu, sazinieties ar WhatsApp viņi šodien vietnē goodloancompany01@gmail.com vai arī jūs varat tos WhatsApp saņemt pa tālruni +2348141252381, kā arī mēs piedāvājam jebkura veida aizdevumu * Komerciālie aizdevumi. * Personīgie aizdevumi .. * Biznesa aizdevumi .. * Investīciju aizdevumi. * Attīstības aizdevumi. * Iegādes aizdevumi. * Būvniecības aizdevumi. * Biznesa aizdevumi un vēl daudz vairāk:

    Atbildēt

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!