Sēlijas novadu apvienības sēdē runā par aktuālajiem jautājumiem
ILZE BIČEVSKA

Salas novada domes priekšsēdētājas Irēnas Sproģes viedoklis par iespējamo reģionālo reformu 
 
    15. janvārī Salas kultūras namā notika kārtējā Sēlijas novadu apvienības sēde, kurā tika izskatīti pieci jautājumi. Pirmais no tiem – par gatavošanos Sēlijas novadu apvienības Tautas mākslas svētkiem «Sēlija rotā», kas šogad notiks 29. jūnijā Jēkabpils novada Ābeļu pagastā. Plānots, ka tajos piedalīsies ap 1 000 dalībnieku no Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novada, kā arī kori no Jēkabpils pilsētas. 
 
Spriež par skolu sadarbību, ievēl jaunu apvienības vadītāju 
 
    Otrais darba kārtības jautājums bija par Sēlijas no­vadu skolu sadarbības projektu. Jēkabpils novada Izglītības un kultūras pārvaldes vadītāja Anda Ķiploka un Salas vidusskolas direktore Sanita Madalāne Sēlijas novadu apvienības biedriem prezentēja izglītības iestāžu dažādu sadarbības formu iniciatīvu. Projektā plānots skolām savstarpēji tikties, dalīties pieredzē, rīkot konkursus un olimpiādes, radošās darbnīcas, seminārus un dažādus pasākumus. Līdz­dar­boties piekritušas visas Sēlijas novada skolas. Sēlijas novadu apvienības biedri šo iniciatīvu piekrita atbalstīt. 
    Vēl tika runāts par nākamo Nacionālā attīstības plā­nu un gaidāmo teritoriālo reformu valstī. Sēlijas novadu apvienība nolēmusi paust savu kopējo viedokli šajos jautājumos gan dažādās diskusijās, gan diskusijās ar Latvijas Pašvaldību savienību un valsts atbil­dī­ga­jām iestādēm. 
    Runājot par Sēlijas novadu apvienības dalību «Rīgas svētkos 2019» ar tirdziņu «Ražots Sēlijā» un kultūras programmu, sarunas dalībnieki nolēma, ka jau februārī jāsāk norišu plānošana un gatavošanās dalībai, apzinot potenciālos uzņēmējus, kas vēlētos piedalīties tirdziņā, tāpat amatierkolektīvus un māksliniekus, kas piedalītos kultūras programmā. Tradi­cionāli Rīgas svētki notiek augustā. Iepriekšējā gadā apvienības pārstāvji šajā galvaspilsētas pasākumā guva labu ievērību.
    Sanāksmē notika arī Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētāja un viņa vietnieka pārvēlēšana.  Pēdējos divus gadus Sēlijas novadu apvienību vadīja Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe, pārvēlēšana notiek ik pēc diviem gadiem. Par jauno novadu apvienības vadītāju  vienbalsīgi ievēlēts Neretas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis, par priekšsēdētāja vietnieku (arī vienbalsīgi) – Ilūkstes novada pašvaldības vadītājs Stefans Rāzna.
 
Reformas ieviesēji sarīda laukus un pilsētas
 
   BD jautāja līdzšinējai Sēlijas novadu apvienības vadītājai, Salas novada domes priekšsēdētājai Irē­nai Sproģei par to, kādā vei­dā novadu apvienība no­lēmusi aizstāvēt kopējo viedokli jautājumā par plānoto teritoriālo reformu. 
    – Patlaban ir sagatavots mūsu tēžu uzmetums, tālāk to lasīs un papildinās arī pārējie apvienības sastāvā esošo pašvaldību pārstāvji. Bet pamata doma, kas šajā rezolūcijā būs ietverta, ir tāda, ka mēs neredzam šīs reformas ekonomisko pa­matojumu. Nav skaidru un argumentētu faktu, kas to pierādītu. Tajā pašā laikā pat sabiedrībā zināmi un izglītoti cilvēki runā par tās nepieciešamību, pat lāgā neizprotot, kāda ir atšķirība starp administratīvi teritoriālo un reģionālo reformu, kur pirmā attiecas uz novadu pašvaldībām, bet otrā veido otrā līmeņa pašvaldības. Tā, piemēram, janvārī Bauskā bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LRTK) organizētā diskusija jautājumā par reformu, un šajā diskusijā, kur piedalījās ne tikai saaicinātie pašvaldību vadītāji, bet arī reģionu uzņēmēji, varēja just, ka tiek piekopts visnotaļ izteikts populisms. Pirmkārt, ir dīvaini redzēt, ka pasākuma rīkotāju pārstāvis – LRTK valdes priekšsēdētājs Jānis En­dziņš – pats ir visai vāji informēts šajā jautājumā, savukārt uzņēmējiem ir iepotēta doma, ka tieši novadu pašvaldības ir vainīgas pie tā, ka reģionos slikti attīstās uzņēmējdarbība. Tāpat kā savulaik kolhozu un padomju saimniecību vadītājus apsaukāja par sarkanajiem baroniem, tā mums, pašreizējiem novadu vadītājiem, dota palama «ķeizariņi», – stāsta Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe.
 
 
Mīti par mazo pašvaldību neliederību
 
   Viņa uzskaitīja vairākus mītus, kas apzināti tiek iesakņoti sabiedrības apziņā. Viens no tiem ir apgalvojums, ka mazās pašvaldības ir tās trūkumcietējas, kuras nemitīgi tiek balstītas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. 
    – Reāli naudu no tā saņem  visi – arī lielās pilsētas. Otrkārt, pilsētu un no­vadu modelis «9+21» ne­strādās valsts labā, bet pret, jo šāda modeļa ieviešanas rezultātā valsts teritorijas iztukšojas, notiek depopulācija. Kā labā un kādam nolūkam Latvijas teritorijas tiek atbrīvotas, varam tikai minēt. Vēl mīts ir apvainojums, kas tiek mests mazo novadu pašvaldību virzienā,  ka mums esot pārāk augsti administratīvie izdevumi. Tā nav taisnība! Valsts kontroles pārbaude, kas, piemēram, bija mūsu pašvaldībā, nekādus pārkāpumus šajā jomā neatrada. Jā, gadā, kad renovējām mums piederošo ēku, kurā patlaban atrodas pašvaldības administrācija, tad šie celtniecības izdevumi budžeta attiecīgajā sadaļā radīja lielu ciparu, un togad Salas novada pašvaldībai bija augstākais administrācijas izdevumu rādītājs visā Latvijā. Ja neiedziļinās detaļās un interpretē, tad arī top aplams priekšstats.  Mīts ir arī t.s lielās pilsētas. Ja gribam būt godīgi, tad arī šis saraksts būtu jāpārskata. Jēkabpils un Valmiera patlaban neizpilda iedzīvotāju skaita kritēriju, lai varētu pretendēt uz tiesībām atrasties lielo pilsētu sarakstā. Tur var būt tikai tās pilsētas, kur iedzīvotāju skaits ir 25 000. Un vēl es gribētu pasacīt par to, kā vietumis tiek izlietota kaut vai, piemēram, LEADER projektu nauda. Mazā pašvaldība, piemēram, re­montē ceļus, bet lielajā tā reizēm tiek izlietota ne tik stratēģiski svarīgiem mērķiem. Tāpat nav tiesa, ka mazie novadi neprot startēt projektu konkursos un iegūt tajos naudu.  Runājot par naudas ieguldījumu, es arī vēlos pieminēt atsevišķu lielo pilsētu politiku kredītu ņemšanā: piemēram, Jel­gavas kredītu iespējas jau ir izsmeltas. Kā šo situāciju uzlabot? Vienkārši – pievienojot sev apkārtējos novadus, kas nav rīkojušies tik vērienīgi, bet apdomīgāk. Tādu pašu attīstības scenāriju, iespējams, vēlētos piedzīvot arī Jē­kabpils. Vai Rīga un Pierīga, kur ārvalstu investori attīsta savu uzņēmējdarbību, tā veicinot iedzīvotāju pieplūdi, bet galvaspilsēta ar šo iedzīvotāju pieplūdumu nupat jau ir aizrijusies un nespēj nodrošināt vajadzīgajā apjomā vietas skolās. Es jau pieminētajā janvāra diskusijā Bauskā jautāju vienam no uzņēmējiem, kā viņš atbalstīs savus darbiniekus, kuri vadā savus bērnus lielus attālumus uz mākslas un mūzikas skolu vai sporta nodarbībām? Viņš manu jautājumu pat nesaprata. Mums laukos, mazajās pašvaldībās, interešu izglītības iespējas ir skolā uz vietas vai arī pašvaldība gādā par skolēnu aizvešanu uz vajadzīgo nodarbību. Kāds vecāks man stāstīja, ka viņš tikai tāpēc vien dzīvojot mazā ciematā, ka bērniem tur viss nodrošināts uz vietas. Lai iedzīvotāju blīvums nekoncentrētos tikai galvaspilsētā vai dažās lielajās pilsētās, ir jābūt valstiskai politikai, valstiskām nostādnēm, kas veicinātu investīciju ieplūdi arī attālākos reģionos, piemēram, ar vērā ņemamām nodokļu atlaidēm uzņēmējdarbībai un citiem atvieglojumiem. Bet gādāt par to nav pašvaldības kompetence. Latvijā griežam nost, apvienojam, racionālus priekšlikumus pat nemeklējam. Biju Somijā, kur, viesojoties vienā nelielā pašvaldībā, uzzināju par to, kā tur tika lemts par nelielas pilsētas un lauku teritorijas ap­vienošanu. Tam  bija divi reāli argumenti: domes ēka atradās pilsētā, un pilsētai, kas vēlējās paplašināties, savā līdzšinējā teritorijā vairs nebija vietas. Un, par spīti idejas visnotaļ racionālajam pamatojumam, diskusijas starp valsti, vietvaru un iedzīvotājiem šajā jautājumā bija ilgušas veselus septiņus gadus! Tā laikam izpaužas mūsu tik daudz pieminētā demokrātija. Bet ministrs Kaspars Ger­hards uz mani sadusmojās, kad es viņam pajautāju, kādu viņš redz vīziju par to, kā, piemēram, Jēkabpils pilsēta, nākotnē apvienojusies, attīstīs Salas novadu. Atbildi tā arī nesaņēmu. Jāpiezīmē, ka šis cilvēks ministra amatos bijis vairākkārt, un viņš ir to amatpersonu vidū, kam mums jāpateicas par to, ka savulaik tika ieviesta OIK, kam no mūsu kabatām jau atdoti divi miljardi eiro. Un tāds atkal raujas pie varas. Es saku, ka tas, ka Sēlijas novadu pašvaldības sadarbojoties pa šiem gadiem ir daudz ko panākušas, ir ļoti laba lieta. Mēs savu viedokli kopīgi aizstāvēsim arī turpmāk, – teic Irēna Sproģe.
 
 
Rakstā izmantota
 informācija 
no www.salasnovads.lv
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (9)

  1. faktiski
    faktiski
    pirms 5 gadiem

    Būs jau interesanti, kad apvienos novadus, kuri ir bezjēgā grābuši kredītus, būvējuši bezjēdzīgas būves, realizējuši bezjēdzīgus projektus iekuldamies smagos parādos uz 20-30 gadiem, ar novadiem, kuri ir dzīvojuši daudz maz par saviem līdzekļiem. Cik tas būs taisnīgi attiecībā uz iedzīvotājiem?

    Atbildēt
  2. Sala
    Sala
    pirms 5 gadiem

    Jā, šis interesanti, daudz dzirdēts par Salas pievienošanu Jēkabpilij. Salai faktiski parādsaistību nav , savukārt Jēkabpilij aizņēmumos plānoti 19milj. EUR. Skaidrs, ka Sala normāli eksistēt bez Jēkabpils nevarētu - tomēr liela daļa Salas iedzīvotāju strādā Jēkabilī, mācās skolās, izmanto medicīnas pakalpojumus utt. utt. Bet man uztrauc jautājums - vai šādas apvienošanas gadījumā Jēkabpils neapturētu attīstību salā veltot visus līdzekļus sev?! Ja nu kādam interesē, šeit var apskatīties pašvaldību datus: http://varam.gov.lv/lat/publ/pub_parsk/pasv_parsk/?doc=26062

  3. faktiski
    faktiski
    pirms 5 gadiem

    Es domāju tā. Kā attīstīsies Salas pagasts, arī pārējie apkārtnes daudzie pagasti, tas ir atkarīgs no tā, kāds tronī būs priekšnieks un deputāti. Ja viņi lems par labu pilsētai, tad tā arī būs. Ja priekšnieks būs adekvāts un taisnīgi deputāti, tad problēmu nebūs, attīstīsies visi vienmērīgi. Bet tā nekad nebūs, jo mēs neesam iemācījušies dalīties un dzīvot taisnīgi. Vienmēr atradīsies tāds, kam visu laiku vajag vairāk. Neiedziļināsimies jautājumā, kā būs, bet kā ir patreiz, piemēram, Krustpils novadā? Ir tāds Kūku pagasts, kam aiziet lauvas tiesa naudas tāpēc, ka iedzīvotāju ir vairāk. Bet pagastos, kur mazāk iedzīvotāju, tie tiek apdalīti kapitāli. Viņiem nevajag neko. Pat ceļi netiek iztīrīti, mašīnas pa grāvjiem dzīvo. Novadam ir tāds kredītu jūgs, ka tuvākā nākotnē tas vairs nebūs pavelkams. Varēs priekšnieks ar visiem saviem deputātiem vicot pa Sūnu šķēršļu joslu. Ko es ar visu šo gribu pateikt? Lai kā negrozītu, nebīdītu reformas, iedzīvotājiem labuma no tā nav bijis un nebūs. To pierāda fakts, ka jaunie ir izbraukuši, bērnu dzimstība katastrofāli pamazinās un laukiem faktiski tiek pielikts punkts. Jā, ir pagasti, kur bērni dzimst, bet tas nav rādītājs, ka viņi skolosies laukos, jo ja jaunajiem vecākiem laukos nav darba, viņi meklēs darbu pilsētās vai izbrauks no valsts. Lauki ir nolemti...

  4. he he
    he he
    pirms 5 gadiem

    Labi ir un būs tiem, kuri ēdīs no siles. Par to šaubu nav nevienam.

    Atbildēt
  5. starp citu
    starp citu
    pirms 5 gadiem

    Starp citu Salas novada uzņēmēji dod vairāk darba vietu jēkabpiliešiem nekā pilsētas uzņēmēji Salas novadā deklarētiem iedzīvotājiem . Novada uzņēmēji samaksā aptuveni 300 000 vairāk pilsētai par nodarbinātiem pilsētniekiem .Salas vidusskolas reitings ir labāks nekā ģimnāzijai.Reformas rezultātā novads saņēma internātskolu un bāreņu namu , bet pilsēta slimnīcu. Katram jātiek galā ar savām iestādēm.Tā kā neredzu kāpēc novadu jāpievieno pilsētai.Laucinieki savu naudu uztic bankām pilsētā un arī lielākos pirkumus tur veic.Veikali pat gaida,kad laucinieki saņems subsīdijas.Tātad atbalsta pilsētas uzņēmējus. Tas arī ir ļoti normāli un loģiski, ka dažādi specializēti veikali ir pilsētās,jo laukos vienkārši izputētu.Lauku veikalos pārsvarā nopērkama pārtika.Protams,ka nauda lielajā pašvaldībā pārsvarā paliks pilsētā un uz laukiem nonāks tikai pēc pārpalikuma principa tāpat kā uz pilsētu nomalēm tagad.To labi redzu Rīgā pie saviem radiem ,ka nomale ir paliek nomale.Valdībai vispirms ir jādomā par uzņēmēju atbalstu lauku reģionos nevis tukši solīt, ka katrā pašvaldībā pēc reformas atvērs uzņēmumu.Tukša muldēšana.Lai vispirms atver tos uzņēmumus un tad apvieno.Uz vēlēšanām jau sasolīja upes ķīseļa krastos,lai izpilda 500x3 solījumu vispirms. Kas tagad liedz zāļu cenas pazemināt,rindas pie dakteriem saīsināt,skolotāju algām naudu atrast,OIK afēru izbeigt, laukos ceļus noasfaltēt ,piemēram, uz Rubeņiem, no Aknīstes uz pierobežu? Pagaidām viss tiek darīts tā,lai lauki paliktu galīgi tukši,bet tie lauķi gan ir spītīga tauta- neaizvācas visi prom uz Īriju ne traks,pat sāk pa kādam atgriezties.Tā kā vispirms 7 reizes nomērīt un tika tad nogriezt.Starp citu reforma atkal maksās naudu arī iedzīvotājiem un ne mazu.

    Atbildēt
  6. eh!
    eh!
    pirms 5 gadiem

    Latvijas galvenais uzdevums ir attīstīt ekonomiku. Nebūs ekonomikas, nebūs attīstības. Eiropā dzīve kūsāt kūsā,\ dienu nakti, tauta strādā, tauta ir aktīva, viss notiek. Pie mums viss notiek kā pie sprāgonīšiem, kur katrs klusiņām velk uz savu pusi, staigā drūmi galvas nokāruši. Tāds smaidīgs, dzīvespriecīgs cilvēks nav redzēts.

    Atbildēt
  7. !
    !
    pirms 5 gadiem

    Sala ir tikai Jēkabpils guļamrajons. Dzīvo Salā - strādā Jēkabpilī. Slimnīcu izmanto Jēkabpilī, arī kultūras dzīve visa pilsētā. Visa Sēlpils pagasta nodokļu maksātāju nauda arī nogulst Salas ciematā. Sēlpils pagasts iztukšots, skolas nav, muzeja nav. Vienīgie ieguvēji Salas novada ierēdņi, kas saņem milzu algas.

    Atbildēt
  8. Sala
    Sala
    pirms 5 gadiem

    ! - par Sēlpils pagastu varu Tev piekrist, pēc novadu apvienošanas nekas daudz uzlabojies tur nav, ja nu vienīgi atjaunots Zvejnieklīcis (par kvalitāti citrreiz). Savukārt par Salas ierēdņu "milzu algām" - novada mājaslapā viss publicēts, visas algas - protams, "milzu algas" ir relatīvs jēdziens, bet neko pārdabisku tur neatradu...varbūt vari konkrēti norādīt kādai amata pozīcijai ir "milzīga" alga?

  9. vai-davai !
    vai-davai !
    pirms 5 gadiem

    Jā,jā Sēlpils pagasta vietā ir liels caurums palicis:)) Cik tev bleķo reformatori par tavu vaidēšanu ?

    Atbildēt

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!