Skaidro, kāpēc neesot pamata bažām par asfalta kvalitāti Bebros
INESE ZONE

Būvnieki demonstrē pašu veikto urbumu rezultātus
 
    Tūlīt pēc sižeta LTV  raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» par to, ka, veicot Bebru ielas mikrorajona rekonstrukciju, iespējams, uzklāta tikai asfalta virskārta, tā, iespējams, piesavinoties 170 000 eiro, Jēkabpils pašvaldība, kas ir darbu pasūtītājs, un to izpildītājs SIA «Ošukalns» izplatīja paziņojumus, kuros pauda, ka sižets ir bijis nekorekts un apgalvojumi nepamatoti. 
    Pašvaldība sadarbībā ar SIA «Ošukalns» arī bija veikusi urbumus blakus urbumiem, paraugu iegūšana no kuriem bija redzama TV raidījumā. Tad izurba tikai asfalta virskārtas paraugu – 4 cm biezumā un demonstrēja, ka apakšējo daļu var izgrebt ar karoti, tātad tā neesot nosacījumiem atbilstoša pamatkārta, kam jā­būt sešu centimetru biezumā. 21. martā pašvaldībā ti­ka rīkota preses konference, lai skaidrotu Jēkabpils paš­valdības viedokli un informētu par viņu rīcībā esošo informāciju saistībā ar LTV raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» demonstrēto sižetu.
 
Esot radīta aizdomu ēna
    Preses konferencē piedalījās Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, izpilddirektors Guntars Go­gulis,  SIA «Ošukalns» īpašnieks un Jēkabpils domes deputāts Aigars Nitišs, SIA «K–RDB», kas nodrošināja mikrorajona rekonstrukcijas  būvuzraudzību,  būvuzraugs Juris Birkavs un SIA «Ošu­kalns» ceļu būves nozares vadītājs Ivars Joelis.
   – Mēs vienmēr esam gatavi sadarboties ar žurnālistiem, bet tā bija nekorekti pasniegta informācija, kas rada ne tikai aizdomu ēnu, bet pieļauj iespējamību, ka notiek izlaupīšana, – sacīja Raivis Ragainis.
   Aigars Nitišs sacīja, ka «Aizliegtais paņēmiens»  ir labs raidījums, un viņš saprotot, ka žurnālistiem ir jāmeklē  nekārtības dažādās jomās, tās jāparāda un jā­cenšas novērst, bet šis sižets esot nekorekts. 
   – Man nedēļu iepriekš zvanīja trešdien un vaicāja, vai zinu, ka Bebru ielas mikrorajonā nav ieklāta viena asfalta kārta, un vaicāja, kāds ir mans viedoklis. Tei-cu, ka tas nevar būt. Tad man vaicāja, vai nav interešu konflikts faktā, ka esmu deputāts un veicu pašvaldības pasūtījumu. Skaidroju, ka nepiedalos balsojumā par šiem jautājumiem, bet piedalīties konkursos par būvniecības veikšanu ma­nam uzņēmumam ir tiesības. 
    Ar to saruna beidzās. Tad bija vēl viens zvans, kur man vaicāja, vai es nebūtu pretī, ja viņi asfalta urbumus veiktu kopā ar mani. Atbildēju, ka tas ir domes īpašums un ka es būtu laimīgs, ja varētu kopīgi to darīt. Zinu, ka viņi bija sazinājušies ar domi, un arī R. Ragainis viņus aicināja urbt kopīgi. Tas bija ceturt­dien, bet piektdien jau sāka demonstrēt raidījuma reklāmas rullīti. Atšķirībā no citu raidījumu pieteikumiem, kas bija jautājuma formā: vai tas tā varētu būt un kā tad ir jābūt, kam sekoja problēmas izdiskutēšana raidījumā, šis bija apgalvojums. Apgalvojums, ka asfaltam jābūt 10 cm biezumā, bet ir mazāk nekā puse. Turklāt nesaprotamu iemeslu dēļ vēl tika iesaistīta ģimene (Red. piez. – raidījumā tika minēts, ka A. Nitišs sponsorē dēla gaitas autosportā). Jautājums, kāds bija mērķis, kas jāsasniedz ar šo raidījumu? Es ļoti ceru, ka žurnālisti tika maldināti, un tas netika darīts apzināti. Taču četras dienas šis reklāmas rullītis grāva uzņēmuma, domes, būvuzraugu un Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB)  reputāciju. Sadarbībā ar pašvaldību būvuzrauga klātbūtnē paši veicām urbumus blakus raidījuma komandas veiktajiem, tikai ar paraugu ņemšanas nosacījumiem atbilstošu urbi un tehnoloģiju.  Paraugi ir te, preses konferencē, uz galda. Bet «Face­book» reklāmas rullītim ir  100 000 skatījumu. Pārlieci-nājos, ka citiem pieteikumiem ir bijis 10 reizes mazāk. Vai mērķis bija gūt reitingus? Rezultātā aizmuguriski ir veikts apdraudējums domes īpašumam,  kaut paš­valdība bija gatava sa­darboties. Man žēl, ka maldina žurnālistus. Nozare ir specifiska, un, lūk, kas no­tiek, kad pavirši skatās uz šiem jautājumiem, – tāds bija A. Nitiša viedoklis. 
 
Paraugiem nepieciešams cits urbis
   Ivars Joelis arī piebilda, ka viņam bijis liels pārsteigums, kad TV sižetā redzējis, kādā veidā neatbilstoši prasībām tiek ņemti asfalta paraugi, jo esot kaudze normatīvo dokumentu par to, kādā veidā tas ir jādara. I. Joelis demonstrēja video, kurā bija redzams, kā aptuveni 30  centimetru attālumā no urbumiem, kurus vei­ca žurnālisti, asfalta paraugus 16. martā ņem būvnieku pārstāvji. I. Joelis skaidroja, ka tas jādara ar pavisam cita veida urbi, kas ir stacionāri nostiprināms, lēnām un ar ūdeni dzesējot urbšanas galvu, lai asfalts nesakarst un nesadrūp. Iepriekš veikto urbumu vietas esot bijušas pārāk tuvu asfalta šuvei un ielas malai. Tādās vietās un pie lietus ūdeņu noteces vietām as­falts esot nedaudz plānāks, iesēdies un tur paraugus nevarot ņemt, tas jādara ielas braucamajā daļā. I. Jo­elis uzsvēra, ka sižetā redzamajā urbumā asfalta pa­raugs nav izurbts, bet iz­lauzts. Tas tādēļ, ka ar tādu urbi, kāds pielietots, nemaz nevarot iegūt paraugu. Nor­māli esot tad, ja viss pa­raugs tiek izcelts ar urbja uzgali un no tā izņemts, bet sižetā bijis redzams, ka nav ieurbts dziļāk par virskārtu, un virskārtas gabalu izlauž ar kādu instrumentu, nevis izceļ ar urbi. Tāpat I. Joelis pauda viedokli, ka apakškārtas izgrebšana ar karoti filmēta citā dienā, jo esot redzams, ka tad asfalts ir sauss, bet urbšanas brīdī bijis mitrs. Izgrebtais materiāls esot gruži, kas sakrājušies izgrebtajā caurumā. Demonstrētajā video bija redzams, kā būvnieki mēra izurbtos paraugus. Viens, kas bija tuvāk ielas malai, bija 9 cm biezs, bet otrā vietā ņemtais – 10 cm biezs, kā prasa norma. A. Nitišs skaidroja, ka, veicot oficiālu pārbaudi, nepietiek ar parauga mērīšanu ar metramēru. Gala rezultātu asfalta paraugiem nosaka laboratorijā, jo apakšējai kārtai pielipušo šķembu kārta ir nevienmērīga. Tā tiek mērīta, iegūti vidējie rādītāji un tad izrēķināts parauga biezums. Pieļaujamās atkāpes esot par kādiem pieciem milimetriem plānāka apakškārta un par plus mīnus pieciem milimetriem no normas atšķirīga augškārta. I. Jo­elis piebilda, ka urbumu vietas ir tūlīt jāaiztaisa, lai lietus ūdeņi un sals nebojātu asfaltu, bet «Aizliegtā paņēmiena» urbumi joprojām esot vaļā.  Lai klātesošie gūtu pārliecību, ka apakškārta ir ielieta, bez video tika demonstrēti fotomateriāli no celtniecības gaitas, kur redzama iela, kur vienā daļā ir abas kārtas, bet tālāk tikai apakškārta, kā arī attēli, kur asfalta paraugi tiek ņemti būvniecības laikā.
   – Sižetā tika minēts, ka BVKB savu darbu veic formāli. Pārbauda tikai papīrus. Birojs objektā bija septiņas reizes, un vēl tika veikta arī gala pārbaude. Tika rakstīti akti, uzņemti foto,  kur redzama virskārta un apakškārta. Bija arī aizrādījumi, un varējām strādāt tālāk tikai tad, kad novērsām kļūdas. Būvuzraugi par sava darba rezultātu atbild ar sertifikātiem. Būvuzraugs objektā ir katru dienu. Tāpat tiek veikta arī autoruzraudzība, kad darbus uzrauga projektētājs, un pārbauda arī pasūtītāja – domes – būvinženieris. Tāpat arī projekta vadītājs un būvdarbu vadītājs no būvnieka puses. Asfalta kvalitāte tiek pārbaudīta laboratorijā, un rūpnīcai jābūt sertificētai, – vēl skaidroja A. Nitišs. Viņš skaidroja, ka Bebru ielas darbu garantijas laiks ir pieci gadi. BD interesējās, vai darba procesā pārbaudes urbumi ir veikti arī stāvlaukumos un piebraucamajos ceļos, nevis tikai Dūmu, Atmodas un Kadiķu ielā? I. Joelis skaidroja, ka asfalts visur uzklāts vienādi un neesot jēgas visur urbt caurumus un bojāt to. Viņš rādīja pārbaužu aktus un kartes, kur bija redzams, ka urbumi veikti ielās. 
 
Dome vērsusies policijā par īpašuma bojāšanu
    Žurnālisti interesējās, vai dome vērsīsies tiesā, ja uzsver asfalta bojājumus, un vai to darīs SIA «Ošukalns», kurš runā par reputācijas graušanu?  Izpilddirektors Guntars Gogulis skaidroja, ka 16. martā pašvaldība ir vērsusies Valsts policijā, piesakot bojājumus.  Policija prasot precizēt pieteikumu, lai varētu rīkoties tālāk. Normatīvie akti pašvaldībai uzliekot pienākumu reaģēt, ja ir konstatēta mantas bo­jāšana, vienalga, kas to veicis. A. Nitišs sacīja, ka pa­gaidām gaidīs, kā attīstīsies situācija, bet neizslēdzot jebkādu reakciju, arī vēršanos ar apsūdzību. BD interesējās, ko A. Nitišs saprot ar izteikumu, ka žurnālisti ir maldināti, un kas, viņaprāt, ir maldinātājs? A. Nitišs skaidroja, ka sižetā būvniecības speciālists taču pieminējis konkurenci. 
    – Varam minēt, ko viņš ar to domāja.  Taču neviens sevi cienošs ceļu būves uz­ņēmums ar tādām metodēm un informāciju nevērsīsies raidījumā. Gribētu ce-rēt, ka tas nav ceļu būves uzņēmums, – atbildēja A. Nitišs. Uz jautājumu, kāpēc viņš raidījuma laikā nedemonstrēja 16. martā iegūtos paraugus, lai apgāztu apgal­vojumus par vienu asfalta kārtu, A. Nitišs sacīja, ka tie bijuši paņemti līdzi. Viņš mēģinājis rādīt fotogrāfijas, kas liecina, ka ir abas kārtas, bet tās neesot parādītas sižetā. Mērķis bijis viens – parādīt, ka ir tikai viena kārta. A. Nitišs gribējis vilkt ārā arī paraugus, bet savu darījis arī stress un uztraukums, jo neesot pieredzes ar tādiem raidījumiem.
 
Kapara kabeļi  pret alumīnija mainīti, lai ietaupītu
   Izskanēja arī jautājums par TV sižetā pieminēto kapara kabeļu nomaiņu pret alumīnija kabeļiem un čaulām, lai būvnieki un domes pārstāvji paskaidro, kas tad īsti ir izmantots.
    – Būvdarbu laikā uzņēmums «Energoterms», kas saistīts ar deputātu Nikolaju Anuškeviču, nāca ar iniciatīvu izmantot alumīnija kabeļus, mēs bijām pret to. Bet tāda pati iniciatīva nāca no domes puses, lai varētu ietaupīt (Red. piez. – Šie darbi notika iepriekšējā sasaukuma darbības laikā, kad domi vadīja Leonīds Salcevičs). Tika veiktas atbilstošas izmaiņas objekta dokumentācijā, un dome rezultātā ietaupīja 20 063 eiro. Problēma bija arī ar kabeļu čaulām. Bija plānotas 200 milimetru kabeļu čaulas, bet apakšuzņēmējs, nesaskaņojot to ar mums, ielika 160 milimetru čaulas. Mēs to nepieņēmām, apturējām darbus, likām tās caurules izrakt, bet viņi tās jau bija iepirkuši. Tad apakšuzņēmēji vērsās pie «Sadales tīkla» un saskaņoja ar viņiem citu kabeļu izmantošanu. Tā ir «Sadales tīkla» kompetence to izlemt. Tas tika saskaņots ar pašvaldību kā pasūtītāju un atbilstoši mainīta tāme. Darbi tādēļ tika kavēti trīs mēnešus, kas sarežģīja turpmāko darbu izpildi laikā, – skaidroja I. Joelis. Viņš piebilda, ka darba procesā objektos parasti rodoties neparedzēti izdevumi. Tādi bijuši arī Bebru ielas mikrorajonā, kur secināts, ka gar Kadiķu ielu būs jāuzstāda jauns žogs, jo veco nevar izmantot. Acīm­redzot pašvaldība gribējusi ietaupīt uz kabeļiem, lai būtu nauda žogam, un to arī uzstādījuši par ietaupīto naudu, – stāstīja I. Joelis. Viņš nevarēja nosaukt precīzu summu, cik ietaupīts uz čaulu rēķina, bet tā bijusi neliela. 
    Konferences noslēgumā R. Ragainis sacīja, ka pašvaldība pati nekontrolē būvdarbu izpildi, bet uzticas pro­fesionāļiem. Viņš brīdināja, ka to varot darīt tikai profesionāļi, kas par darbu kvalitāti atbild ar savu sertifikātu, nevis katrs, kurš to iedomājas darīt, bojājot īpašumu. Uz problēmu varot no­rādīt, bet ar tiesisku pieeju. 
 
Preses konferences video šeit: https://youtu.be/fmUqZG_7l5o
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (6)

  1. tā vot!
    tā vot!
    pirms 5 gadiem

    Raidījums Aizliegtais paņēmiens tomēr paliek pie sava viedokļa.

    Atbildēt
  2. nieki vien
    nieki vien
    pirms 5 gadiem

    Viņiem jau nav cita izeja kā turēties pie sava,bojārs locījās kā tārps uz āķa taisnodamies par savu nemākulīgo urbšanu. Ja jau šiem būtu taisnīga, tad arī miesnieki varētu aizvietot ķirurgus.

  3. lubraks
    lubraks
    pirms 5 gadiem

    Zagli vini tur visi !micijas nabagi tani televizija knabs lai vinus aiz pakalas panem

  4. vērotājs
    vērotājs
    pirms 5 gadiem

    Nesaprotu, kur Nitiša cienīgkungs fotobildē tik drūms un nelaimīgs? Tik smuki cilindri rokās, atbilst visiem rādītājiem, te tač būtu jāsmaida ar platu mutu, šekur pierādījumi, viss ir kārtībā. Bet vai tomēr nav, ko?

    Atbildēt
  5. nu jau
    nu jau
    pirms 5 gadiem

    Nitišs padarījis Jēkabpili par savu kabatas pilsētu, bet agri vai vēlu nāksies atbildēt.

    Atbildēt
  6. Juris
    Juris
    pirms 5 gadiem

    Jā, Nitišam nav ko list politikā ja grib lai nenomelno viņa uzņemumu, tas tā kā bija jāsaprot ;)

    Atbildēt

Pievienot komentāru