Skatāma  vērienīga  gleznu izstāde
Juris Šteinbergs

Galerijā «Mans's» līdz jūnijam skatāma gleznotājas Laimas Eglītes personālizstāde «Kamēr saule vēl nenoriet».
     Laima Eglīte kā  personība veidojās dumpīgajos sešdesmitajos. Tālaika  pa­audze dzīvoja līdzi notikumiem Prāgas pavasarī un Vudstokā,  iepazina Kokto, Prustu, Kafku,  Marselu Mar­so, Džimu Morisonu, Džoānu Baezu. Tāpat kā visur pasaulē, arī Latvijā jaunie mākslinieki gavilējoši, nopietni, izmisīgi, ironiski, traģiski manifestēja humāno, individuālo, atšķirīgo. Varbūt tāpēc no tiem laikiem  L.  Eglītes gleznu centrā ir cilvēks. Vēl Jaņa Ro­zentāla Rīgas mākslas vidusskolā 60. gadu sākumā māksliniece iesaistījās  Ro­berta Ligera vadītajā pantomīmas ansamblī, brīžiem pat   apsverot domu savu nā­kotni saistīt ar skatuvi.  Tomēr Laima palika pie glezniecības, bet pantomīmas tēma parādās viņas figurālajos darbos, kuros pozai un žestam atvēlēta noteicošā loma. 
    Par L. Eglītes daiļradi žurnāls «Studija» raksta: «70. gados tapušajās kompozīcijās dominē līnijas kaligrāfija, ļaujot runāt par  «japānisko periodu» mākslinieces daiļradē. Taču jau ar 1980. gadu viņas rokraksts mainās: līnijas dominanti nomaina    gaismēnu mīkstināts apjomu modelējums, lokālās krāsas – niansēti pustoņi, līdz 80. gadu otrajā pusē pēkšņi uzliesmo mākslinieces interese par triepiena dinamiku, un līdzšinējo noskaņas liriskumu aizstāj trauksme un sasprindzinājums. Kopš 2000. gada Laima Eglīte formas eksperimentus reizēm mēdz risināt lielformāta abstrakcijās, pievēršoties telpas, atmosfēriskuma un materialitātes problēmām, turpretī viņas figurālajos darbos arvien biežāk parādās dekoratīvi elementi. Šo rokraksta daudzveidību pati māksliniece saista ar dzīves intensitātes izmaiņām dažādos daiļrades periodos.» 
    Paralēli glezniecībai Laima Eglīte periodiski strādājusi arī bērnu grāmatu grafikā un multiplikācijā, radot izcilus darbus šajās mākslas jomās, tostarp Latvijā pirmo zīmēto mult­filmu «Kabata»  (1983, režisore Roze Stiebra). 
    Izstādē galerijā «Mans's» skatāmas vairāk nekā simts L. Eglītes gleznas.  Lielāko­ties tie ir pēdējos piecos gados tapušie darbi, bet ir arī gleznas no šī gadsimta pirmā gadu desmita, kā arī pagājušā gadsimta 80. un 90. gados tapušie. 
    Galerijas «Mans's» vadītājs Uldis Čamans pastāstīja, ka ar mākslinieci galerija sadarbojas jau sen. L. Eg­lītes darbi bijuši skatāmi gandrīz katrā ikgadējā Lie­lajā vasaras izstādē, bet tik vērienīga viņas darbu kolekcija  vienuviet redzama otro reizi  galerijas 29 gadu pa­stāvēšanas laikā. 
    – Ekspozīciju iekārtojām jau pirms vairāk nekā mēneša, bet ārkārtas situācijas dēļ  to nepopularizējām. Tagad esam priecīgi, ka sakarā ar noteikumu mīkstināšanu atkal varam  mākslas cienītājus aicināt uz galeriju  iepazīt un baudīt  ie­vērojamas latviešu glezniecības pārstāves Laimas Eglītes daiļradi, – saka U. Čamans.

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru