Skolēni apskata izstādi un klausās stāstījumu par Satversmes tiesu
ILZE BIČEVSKA

 
 Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā (JGB) notika ceļojošās domrakstu un zīmējumu izstādes «Mana Satversme» atklāšana. Uz šo pasākumu bija ieradies Satversmes tiesas padomnieks Kristaps Tamužs, uzaicināti Jēkabpils 3. vidusskolas un Krustpils pamatskolas audzēkņi, bet pasākumu vadīja JGB vecākā bibliotekāre Anta Klints. 
         Aizvadītais bija ne vien valsts simtgades gads, bet tika atzīmēta arī Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas 96. gadadiena. Tāpēc jau aizpagājušā – 2017. – gada septembrī Satversmes tiesa izsludināja skolēnu zīmējumu un domrakstu konkursu, kas veltīts mūsu valsts pamatlikumam – Satversmei. Kon­kurss noslēdzās pagājušajā gadā, un februārī bija tā noslēguma pasākums, kas notika Satversmes tiesā. Iesūtītos darbus pirms tam izvērtēja komisija, kurā strādāja visi Satversmes tiesas tiesneši. Vēlāk tika izveidota skolēnu darbu izstāde, tapis izstādes buklets, kurā publicēti desmit  skolēnu domraksti  un 53 atlasīti zīmējumi par tēmu, un nu šī izstāde ceļo pa lielākajām Lat­vijas reģionu bibliotēkām. 
          – Tā nupat pabija Preiļos, bet pēc apskates Jēkabpilī būs noslēdzošā ekspozīcija Kuldīgā. Kāpēc Satversmes tiesas darbinieki nolēma rīkot šādu zīmējumu un domrakstu izstādi? Mēs taču esam tie, kuri te sēž un katru dienu domā par Satversmi! Esam specifiska tiesa, kas spriež par to, vai kāda no likuma normām ir taisnīga vai nav. Savukārt skolās notiek bērnu izglītošana. It kā katram savs: mēs domājam par Satversmi, skolas domā par izglītošanu. Tomēr arī mums ir misija – sabiedrības izglītošana. Kā nekā no septiņiem Satver­smes tiesas tiesnešiem seši ir arī mācību spēki augstskolās. Tāpat mēs organizējam lekcijas un diskusijas mācību iestādēs, un allaž ir aizraujoši uzzināt skolas jauniešu skatījumu uz mūsu darbu, – stāsta Kristaps Tamužs. 
        Viņš uzsvēra paradoksu: Satversmes tiesas darbs būtībā ir  vērsts uz to, lai tai nebūtu darba, proti iet uz ideālu: lai likumi būtu taisnīgi, bet sabiedrība – izglītota šajā jomā. Tāpēc Satversmes tiesa regulāri gatavo savus gada pārskatus, informējot sabiedrību, veido un uzlabo ieteikumus, kā pareizāk sagatavot prasību, kas ie­sniedzama Satversmes tiesā. 
       – «Ja nebūtu Satversmes, nebūtu pamattiesību». Tā savā konkursa darbā rakstīja kāds skolēns. Savukārt zīmējums, kas konkursā guvis augstāko vērtējumu, Sa­tversmi attēlo kā zarojošu koku ar stiprām saknēm. Es pat sacītu, ka Satversme ir mūsu likumdošanas mugurkauls. Tā dzima laikā, kad Latvijas valstij bija grūti laiki, un arī patlaban valstī ir zināmas grūtības. Kā jau sacīju, reizēm skolēnu skatījums uz mūsu darbu mūs aizrauj un iepriecina. Kaut vai šis teikums kādā citā domrakstā: «Likumi ir kaut kas tāds, kas mūs ierobežo, bet Satver­smes tiesa stāv kā sargs, kas mūs aizsargā pret šiem ierobežojumiem.». Uzskatu, ka te netieši izteikta Satver-smes tiesas jēga un būtība, – sacīja K. Tamužs. 
     Padomnieks arī aicināja uz tikšanos atnākušos skolēnus uzdot jautājumus, un, kaut iesākumā likās, ka klausītājiem to nav, vēlāk izraisījās itin interesanta diskusija. 
     Klausītāji jautāja, kāda ir atšķirība starp likumu un likumdošanu. Kas no tā ir process, bet kas – galarezultāts? Kādi jautājumi ietilpst Satversmes tiesas kompetencē, un kādas sūdzības parasti cilvēki iesniedz? Cik no tām tiek atzītas par neesošām Satversmes tiesas kompetencē vai neatbilstošas? Vai iedzīvotāji laika gaitā kļuvuši zinošāki un vēršas tiesā ar pamatotām prasībām? Un vai skolēni Ēnu dienās varētu ēnot arī Satversmes tiesā? 
     – Satversmes tiesas  kompetencē noteikti nav sūdzību izskatīšana, piemēram, par kaimiņu, kas trokšņo. Bet par neatbilstībām normatīvajos aktos vai pašvaldību nolikumos gan. Mūsu tiesa ir jauna, un tās darbības pirmajos gados bijām pielaidīgāki un izskatījām jautājumus, ko patlaban vairs nedarītu, piemēram, ieslodzījuma vietās esošo pārmērīgi daudzās prasības. Patlaban, kad tiek saņemts iedzīvotāja iesniegums, vispirms tiek izvērtēts, vai tas atbilst visiem iesniegšanas kritērijiem. Te parasti atbirst puse no iesniegumiem. Tālāk šo jautājumu skata kolēģijā, kur savukārt noraidīti tiek pat 90% pieteikumu. Bet jāteic, ka sabiedrība kļūst arvien zinošāka un prot rakstīt iesniegumus pat bez kvalificētu juristu palīdzības. Mūsu mājaslapā katrs, kam radusies nepieciešamība rakstīt iesniegumu mums, var iepazīties ar metodiskajiem materiāliem, kas informē par jautājumiem, ar ku­riem var vērsties Satversmes tiesā.  Savukārt par iespēju paviesoties pie  mums Ēnu dienās atbilde, protams, ir pozitīva, vien būtu vēlams, lai skolēni, kuri šurp do­das, būtu motivēti un patiešām vēlētos iepazīties ar mūsu darbu. Mēs Ēnu die­nās stāstām par sevi, rādām savu darbu un ciemiņus arī uzcienājam ar picu. Par iespēju šogad ēnot Satvers­mes tiesā, kā arī, protams, par citiem jautājumiem aicinu interesēties portālā www. satv.tie­sa.gov.lv, – skaidroja Satver­smes tiesas padomnieks Kristaps Tamužs. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru