Sola atjaunot cukura ražošanu,  kas būtu valsts uzņēmums
INESE ZONE

Publicējam «Rīcības partijas» kandidātu atbildes uz BD jautājumiem.
 
– Kādu redzat turpmāko attīstību izglītībā un veselības aizsardzībā – pakalpojumu kvalitātes un darbinieku atalgojuma jomā?
  – Saglabāt palikušās skolas reģionos. Nodrošināt transportu skolēniem visos skolu atrašanās virzienos, kopmītnes pamatskolēnu un vidusskolēnu plūsmā, bet pedagogiem nepieciešamības gadījumā – dienesta viesnīcas.
Pie pašreizējās veselības reformas modeļa tālu ne­tiks, jo ir bezdarbnieki, darbinieki, kuri saņem minimālo algu, un pensionāri, kuri paši nebūs spējīgi samaksāt medicīnas izmaksas. Jābūt obligātām veselības apdrošināšanas polisēm valsts uz-raudzībā. Jāatver no jauna nelielas slimnīcas – dienas stacionāri – reģionu centros, kuras savulaik likvidēja. Nevar koncentrēt visu lielajās pilsētās. Naudu var iegūt, samazinot tēriņus valsts pārvaldē un samazinot izdevums aizsardzībai līdz 1%, un tā palielināt atalgojumu. Tagad ir ne­efektīvs resursu izlietojums Veselības ministrijas daudzajiem ierēdņiem.
– Ko piedāvājat sociālo problēmu jomā: pensionāri prasa lielākas pensijas, kā atbalstīsiet ģimenes un uzlabosiet demogrāfisko situāciju, kā plānojat at­balstīt maznodrošinātos, risināt sociāli atstumto personu problēmas, veicināt reemigrāciju?
    – Pensijām jābūt līdzvērtīgām ar vidējo algu valstī. Ģimenes atbalstam jāpalielina bērnu pabalsti. Tā ir arī atbilde par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu.
Ja tiks izveidotas mazās slimnīcas-dienas stacionāri, tad būs vairāk darbavietu mazāk kvalificētam personālam un līdz ar to mazāk maznodrošināto, kuri pretendē uz pabalstiem. Skolu tīkla atjaunošanā attālums līdz skolai bērnam nedrīkst pārsniegt 20 km. Tur atkal būtu darbavietas skolu darbiniekiem.
Sociāli atstumtos – bezpajumtniekus – lielāko daļu nevar atdabūt normālā dzīvē, bet jādara tā, lai vairs tāda cilvēku kategorija nerastos. Mēs piedāvājam atcelt vienīgajam nekustamajam īpašumam nodokli, lai maznodrošinātos nevarētu izlikt uz ielas.
    Reemigrācija darbosies tikai tad, kad valstī attīstīsies ekonomika un reģionos izveidosies jaunas darbavietas ar normālu samaksu. Valstij jāpieder ražošanas uzņēmumiem, kas spēj celt valsts ekonomiku un adekvātu IKP, kuru savukārt nebalsta ārzemju lielo veikalu ķēdes. Tās maz dod ekonomikai, un tur ir mazas algas darbiniekiem. Jāattīsta nacionālie veikalu zīmoli bez ārzemju īpašnieku līdzdalības. Obligāti jāattīsta nacionālie ražošanas uzņēmumi. Līdz ar to vairosies lepnums tautā un būs labi atmaksātas darbavietas.
– Kāds ir jūsu piedāvājums uzņēmējdarbības atbalstam un jaunu darbavietu radīšanai, lai mazinātu iedzīvotāju aizbraukšanu uz lielpilsētām un ārzemēm?
   – Valsts līmenī jāatjauno ražošana ar nacionālo kapitālu. Jābūt valstij piederošām rūpnīcām – metalurģija, cukurfabrika, mašīnbūve. Valsts īpašumā jābūt lidsabiedrībai, dzelzceļam. Tam pa­matojums ir valsts bu­džets. Ekonomiku un tautsaimniecību tikai tā var saglābt. Ārzemju ražošanas importam jābūt atsevišķai nodevai, ko ieskaita budžetā. Jāsamazina PVN Latvijā ražotiem pārtikas produktiem no tagadējā uz 5%.
Jānosaka cenu griesti dažām preču grupām valsts līmenī. Jāsakārto nodokļu sistēma, sociālā joma, līdz ar to jāpaaugstina algas. Jābūt spēcīgai eksporta politikai, kas aizstāv konkurenci ārējos tirgos. Jābūt produktu kvalitātei. Jāsakārto dzīvojamā fonda jautājums reģionos un jāattīsta ražošana.
– Kādu redzat novadu un lielo pilsētu attīstības modeli, vai atbalstāt teritoriālo reformu, veidojot lielākas pašvaldības?
    – Tas atkarīgs no pilsētu vadības. Piemēram, Vents­pils ir sakārtota daudzās jomās, patīkama tūrismam. Savukārt Liepāja tikai eksistē, jo, nemākulīgi iztirgojot «Metalurgu», daudzi palika bez darba, daudzi veikali beidza darbību, trūkst laba pilsētas izskata. Tuvredzīga reģionu politika ir koncentrēt visu lielajās pilsētās. Līdz ar to reģioni iet bojā.
– Kā panākt situācijas uzlabošanos vietējo ceļu jomā? Kur šim mērķim rast papildu līdzekļus?
   – Jāatjauno ceļu fonds, stingri jākontrolē ceļu būves tehnoloģija, kuru bieži neievēro. Līdz ar to jauns asfalta segums pat gadu neiztur. Jānosaka asfalta ceļu seguma lietošanas temperatūras režīms smagajam transportam. Ceļi jābūvē, vadoties pēc tehnoloģijas, nevis zemākās cenas.
– Kāds ir jūsu skatījums uz valsts kultūrpolitiku, aizsardzības jomu un ārpolitiku?
   – Jāsaglabā esošais kultūras mantojums, un kultūrai lauku reģionos jābūt vairāk pieejamai. Jāpiesaista jaunieši kultūras pasākumiem, un vairāk jāveido kultūras pasākumi jauniešiem.  Jāatbalsta amatierteātri, mazāk jākomercializē kultūras pasākumi. Aizsardzības jomā daudz tērējam ieročiem, kuri kara apstākļos maz ietekmēs aizsardzību. Tādēļ mēs vēlamies samazināt izdevumus aizsardzībai no 2% uz 1%, ar ko pietiks Latvijas armijas uzturēšanai. Latvijas teritorijā nav vajadzības uzturēt svešus bruņotos spēkus. Tā vairāk ietaupīs līdzekļus sociālajai sfērai. Ārpolitikā mēs atteiksimies no sankcijām, kuras iedzen tautu nabadzībā. Sakārtosim ekonomiskās attiecības ar visām kaimiņvalstīm, kuras valsts kasē var ienest līdz 1,5 miljardiem eiro.
– Ar ko ievēlēšanas gadījumā esat gatavi veidot koalīciju, kādas ir sarkanās līnijas, ko šajā procesā nepārkāpsiet, ja tādas ir?
   – Sarkano līniju nebūs. Sadarbosimies ar visām partijām, kas strādā tautas labklājībai un tautsaimniecībai. Mūsu partija uzskata, ka sarkanās līnijas novelk tās partijas, kuras strādā savā, bet ne tautas labā. Mūsu partijas mērķis ir saliedēt tautu un celt valsts un tautas labklājību. 
 
Tautas balss
Vitauts Liepiņš, zemnieku saimniecības «Cie­lavas» īpašnieks:
     – Cukurfabrika ar jaunām tehnoloģijām nebūtu slikti, kāpēc gan nē. Jau līdz šim ir bijušas runas par jaunas cukurfabrikas izveidošanu Zemgales reģionā. Tāpat arī bija idejas par modernu kartupeļu pārstrādes ražotni, kur izmantotu pilnīgi visu kartupeli, pat mizas bioenerģijai.  Taču tam nav jābūt valsts uzņēmumam. Drīzāk gan privātai iniciatīvai. Valsts izveidota cukurfabrika situāciju ekonomikā būtiski neizmainīs. Taču visi priekšvēlēšanu solījumi nav jāuztver ļoti nopietni. Bieži vien partijas daudz ko sola, bet, kad tiek ievēlētas, stāsta, ka situācija valdībā ir tāda, ka citas partijas viņām traucē izpildīt savus solījumus. Ja jau runā par darbavietu nodrošināšanu un ekonomiku, tad būtu vienreiz jābeidz bezdarbnieku bizness. Ar to es domāju neskaitāmos kursus bezdarbniekiem par valsts naudu. Cilvēks atsēž laiku kursos, lai varētu turpināt saņemt bezdarbnieka pabalstu, bet strādāt pat nedomā. Nu tagad beidzot ir informācija par ES naudu, kas tiek atvēlēta strādājošo pārkvalifikācijai. Iespēja celt kvalifikāciju tiem, kuri jau strādā, ir ar jēgu, tas ir nepieciešams. Bet bezdarbnieku kursi ir bizness to rīkotājiem un dalībniekiem, kas nedod rezultātu. Cik tad ir to, kuri pēc šiem kursiem atrod darbu un strādā?   
 
Uzziņai
   «Rīcības partija» dibināta 2003. gadā pirms referenduma par Latvijas iestāšanos ES ar nosaukumu «Eiroskeptiķi». Organizācijas redzamākie pārstāvji bija mākslinieks Juris Dimiters, Normunds Grostiņš, publicists Jānis Kučinskis un Viktors Dinēvičs. Tagad politiskais spēks pārdēvēts par «Rīcības partiju».  Līdz šim panākumus ES parlamenta, Rīgas domes un Saeimas vēlēšanās partija nav guvusi. 
    Ar pirmo kārtas numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā kandidē partijas priekšsēdētājs Igors Meļņikovs, kurš bija 10. un 11. Saeimas deputāts no «Saskaņas». 
Iepazīstoties ar «Rīcības partijas» kandidātu sarakstu, redzams, ka 11 kandidāti strādā apsardzes uzņēmumos un vēl vairāki ir saistīti ar apsardzi vai miesassarga darbu. Visvairāk apsargu ir no uzņēmuma «COPs».  Tajā strādājošie kuplā skaitā balotējas Kurzemes vēlēšanu apgabalā. 
2009. gadā toreizējā «Rīcības partijas» līdera Aleksandra Ruduša vārds izskanēja saistībā ar vērienīgu naudas atmazgāšanas lietu. Finanšu policijai radās aizdomas, ka daļa netīrās naudas varētu ieplūst partijas kasē. Rīcības partija šo informāciju noliedza.
   Rīcības partija nav nosaukusi Ministru prezidenta amata kandidātu.
 
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. ahahhhaah
    ahahhhaah
    pirms 8 mēnešiem

    Pirms vēlēšanā - mēs kopā, pēc vēlēšanām- katrs par sevi.

    Atbildēt
  2. jāņonkulis
    jāņonkulis
    pirms 8 mēnešiem

    muldoņa kas muldoņa, aizsardzībai 1%, tad nosauc tālāk cik % izglītībai, kultūrai,medicīnai un tā tālāk. tik tālu sarēķināt smadzeņu pietrūka.

    Atbildēt

Pievienot komentāru