Sola palielināt ģimeņu atbalstu un paplašināt kultūras pakalpojumu klāstu reģionos
INESE ZONE

Šajā numurā piedāvājam iepazīties ar Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brī­vībai/LNNK» (NA) atbildēm uz BD jautājumiem par viņu nostāju valstij aktuālos jautājumos.
 
– Kādu redzat turpmāko attīstību izglītībā un veselības aizsardzībā –  nozares pakalpojumu kvalitātes un darbinieku atalgojuma jomā?
    – Izglītībā jāturpina skolu tīkla un izglītības satura reformas. Izglītības darbiniekiem jābūt iespējai saņemt adekvātu atalgojumu par kvalitatīvi realizētu apmācību.
    Veselības jomā aktuālākie darbi: visu līmeņu ārst­niecības personāla atlīdzības pieaugums publiskajā sektorā; plānoto divu pakalpojumu grozu pārskatīšana at­bilstoši valsts budžeta iespējām; nekavējoša e-veselības paplašināšana, iekļaujot sistēmā «Nosūtī­jumus» un no 2020. gada visu veselības aprūpes pa­kalpojumu sniedzēju darbību reģistrēšanu, nodrošinot visaptverošu pacientu kartīšu darbību.
 – Ko piedāvājat sociālo problēmu jomā: pensionāri prasa lielākas pensijas, kā atbalstīsiet ģimenes un uzlabosiet demogrāfisko situāciju, kā plānojat atbalstīt maznodrošinātos, risināt sociāli atstumto personu problēmas, veicināt reemigrāciju?
   – Iemaksas pensiju kapitālā valstij ir jāveic vismaz no pilna bērna kopšanas un vecāku pabalsta kopsummas, bet ideālā gadījumā no vidējām sociālajām iemaksām pēdējā gada laikā pirms bērna piedzimšanas. Ir jābūt nodrošinātai iespējai vecākam, kurš izaudzinājis trīs bērnus, doties priekšlaicīgā pensijā trīs gadus ātrāk, nezaudējot pensijas apmēru.
     Ģimenes valsts pabalsta apmēram ir jābūt noteiktam pēc ģimenē faktiski aprūpējamo bērnu skaita, kuri ir vecuma grupā līdz pat vidusskolas vai arodskolas pabeigšanai. Šī universālā pabalsta apmēram ir jābūt līdzsvarā ar ienākuma no-dokļa atvieglojumu. Bēr-nam, pabeidzot mācības vidusskolā, arodskolā ir citi atbalsta veidi kuplām ģimenēm, piemēram, valsts apmaksāta augstākā izglītība, izpildot noteiktus sekmju kritērijus, izveidojot īpašas sociālās budžeta vietas augstskolās. Bērna kopšanas pabalsts līdz bērna 1,5 ga-diem jāpalielina līdz minimālajam ienākuma līmenim par divām personām mājsaimniecībā. Vecāku pa-balsts tiek izmaksāts arī bērna kopšanas laikā, tam mainoties atkarībā no vecāku slodzes, saglabājot pienācīgu apmēru pat tad, ja abi vecāki strādā uz pilnu slodzi, bet pie pusslodzes katram vecākam pabalsts paliek nemainīgs. Vecāku pabalsta apmērs par bērna kopšanas periodu līdz bērna 1,5 gada vecumam jāpalielina līdz 50% no vidējām sociālajām iemaksām. 
    Jautājums par reemigrāciju, pirmkārt, ir jāsāk ar tiem, kas dzīvo Latvijā un vēlas turpināt šeit dzīvot. NA ir panākusi, ka darbojas pirmā mājokļa programma, kas nodrošina labākas iespējas jaunajām ģimenēm iegādāties mājokli Latvijā. Rosinām normas Darba likumā, kas aizsargātu latviešu jauniešus no diskriminācijas nepamatotu krievu valodas prasmes prasību dēļ. Otr­kārt, ar tiem latviešiem, kas ir aizbraukuši no Latvijas, ir jāuztur saikne un jāveicina latviskas izglītības un kultūras pieejamība ārzemēs. Pirmajā lasījumā Saeimā apstiprināts Riharda Kola vadībā izstrādātais Dias­poras likums. Pamatlieta būtu ekonomikas koncentrēšanās uz augstākas pievienotās vērtības sektoriem, kas dos iespēju būtiski palielināt atalgojuma līmeni; otra –  ar aktīvu pašvaldību atbalstu veidot savu saimniecību reģionos.
   Pēc Demogrāfisko lietu centra iniciatīvas jau uzsācis darbu reģionālo koordinatoru un reemigrācijas projektu vadītāju novados projekts, kur ar personīgu kontaktu un atbildību –  izzinot vēlmes un nodrošinot vajadzības, tiek veicināta ģimeņu pilnvērtīga atgriešanās.
– Kāds ir jūsu piedāvājums uzņēmējdarbības atbalstam un jaunu darbavietu radīšanai, lai mazinātu iedzīvotāju aizbraukšanu uz lielpilsētām un ārzemēm?
    – Uzņēmējdarbības a­t-balstam: turpināt mazināt birokrātiskos šķēršļus sa-biedrības saziņā ar VID u.c. institūcijām; negodīgas konkurences izskaušana, gan nostiprinot Konkurences uzraudzības padomi, gan sadarbībā ar jomu asociācijām; atrisināt enerģētikas izmaksu līmeņu atšķirības ar kaimiņvalstīm gan OIK segmentā, gan pārvades un sadales daļā; inovāciju fonda izveidošana, kas veicinātu gan pakalpojumu, gan augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju attīstību.
     Lai mazinātu darbaspēka aizplūšanu: NA nodrošinās iedzīvotāju mobilitātes veicināšanu, izstrādājot motivējošu regulējumu gan īres tirgus, gan transporta sektoros, veicinot darbaspēka pārvietošanos uz attīstības centriem un darbavietām Latvijā; NA turpinās caur neapliekamā minimuma sliekšņa pakāpenisku palielināšanu sekmēt arī mazo un vidējo algu saņēmēju neto ienākumu pieaugumu.
– Kādu redzat novadu un lielo pilsētu attīstības modeli, vai atbalstāt teritoriālo reformu, veidojot lielākas pašvaldības?
     – 2009. gadā uzsāktā reģionālā reforma joprojām nav pabeigta, iesāktās reģionālās reformas īstenošana ir nepieciešama. Ir būtiski pielāgot jeb optimizēt valsts un pašvaldību institūcijas. Pašvaldību reforma sniegtu iespēju samazināt administratīvos aparātus (pašvaldību administrācija būtu samazināma vismaz par 6–10%), nesamērīgo deputātu skaitu, tādējādi nodrošinot kvalitatīvāku ierēdņu darbu un efektīvāku pašvaldību bu­džeta izlietojumu. Lielākas pašvaldības spēs piesaistīt arī kvalitatīvāku un profesionālāku darbaspēku un speciālistus, tāpat būs iespēja raudzīties plašāk uz kopējo teritorijas, resursu un infrastruktūras attīstību nākotnē.
– Kā panākt situācijas uzlabošanos vietējo ceļu jomā? Kur šim mērķim rast papildu līdzekļus?
   – Jāatjauno autoceļu fonds, autoceļu lietošanas nodoklī iekasēto naudu nedrīkst pārdalīt citām budžeta vajadzībām. Pa-pildu līdzekļi rodami pašvaldību reformas rezultātā, kur daļu no administratīvajām izmaksām varētu novirzīt ceļiem.
– Kāds ir jūsu skatījums uz valsts kultūrpolitiku, aizsardzības jomu un ārpolitiku?
    – Nacionālā kultūra un latviešu valoda ir pamatnācijas un Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanas ga-rants. Turpmākajos gados paplašināsim kultūras pakalpojuma pieejamību un daudzveidību, īpašu uzmanību veltot bērnu, jauniešu un senioru auditorijām. Atbalstīsim kultūras tradīciju nostiprināšanu un kvalitatīvu kultūras pakalpojumu klāstu Latvijas reģionos, paplašinot atbalsta programmas kultūrvēsturisko novadu identitātes saglabāšanai.
Visu minēto jomu pamatā mēs vienmēr liksim latviskumu un tā aizsardzību vai atbalstu. Latviskums: nacionālās identitātes stiprināšana caur kultūru; latviešu valodas lomas stiprināšana un valstiskā audzināšana, lai latviešu tauta pastāvētu savā garā. Drošība: latviešu tautas aizstāvība pret ārējiem izaicinājumiem; valsts aizsardzības spēju stiprināšana militārajā jomā un iekšlietās; informatīvās telpas aizstāvība pret Kremļa uzbrukumiem; pro­krievisko spēku neielaišana valdībā; prorietumnieciskas ģeopolitiskās orientācijas saglabāšana; Latvijas dalība NATO ir un būs NA prioritāte. Latvijā jāveido moderna daļēji obligātā nacionālā militārā dienesta sistēma, kurā ik gadu deviņu mēnešu laikā tiktu apmācīti līdz trim tūkstošiem jauniešu. Ie­saistīšanās dienestā, pirmkārt, jānodrošina uz brīvprātības pamata, to veicinot ar samaksu par dienestu un priekšrocībām pēc dienesta iziešanas. Jāpanāk pastāvīga NATO karavīru klātbūtne Latvijā. Ārpolitikā veidosim plašākus sadarbības formātus ekonomiskajos, sociālajos un drošības jautājumos ar Višegradas valstīm un Melnās jūras reģiona valstīm.
– Ar ko ievēlēšanas gadījumā esat gatavi veidot koalīciju, kādas ir sarkanās līnijas, ko šajā procesā nepārkāpsiet, ja tādas ir?
    – Mūsu «sarkanā līnija» ir «Saskaņa» un «Latvijas Krievu savienība», ar kurām mēs nepieļaujam nekādu sadarbību. Lai novērstu šo partiju atrašanos Latvijas valdībā, esam gatavi sadarboties ar citām partijām.
 
Uzziņai
    Nacionālo apvienību izveidoja pirms 10. Saeimas vēlēšanām, apvienojot partijas «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» un «Visu Latvijai». 10. Saeimā apvienībai bija 8 vietas, 11. Saeimā  –  17, bet 12. Saeimā  – 16 vietas, saglabājot ceturtās lielākās politiskās partijas statusu. 11. Saeimā partija veidoja koalīciju ar citām partijām, tā izkļūstot ārā no opozīcijas. Apvienību ilgstoši vadīja divi līdzpriekšsēdētāji – Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš, bet kopš 2017. gada 9. decembra tai ir viens priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Tagadējā Māra Kučinska valdībā NA ir trīs ministri: kultūras ministre Dace Melbārde, tieslietu ministrs Dzintars Ras­načs un vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, bet NA deputāte Ināra Mūrniece ieņem Sa­eimas priekšsēdētājas amatu. Eiropas Parlamentā NA pārstāvēta ar deputātu Robertu Zīli, ko NA 13. Saeimas vēlēšanās izvirzījusi par premjerministra kandidātu. Viņš pats vēlēšanās gan nekandidē. Šajās Saeimas vēlēšanās vairs nekandidē ilggadējais partijas Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš un deputāts Einārs Cilinskis, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. 
    Lielākais pēdējo gadu skandāls, ko saista ar NA, ir necaurskatāmā maksātnespējas administrācijas sistēma, kas tiek saistīta ar Nacionālās apvienības interesēm – tās biedru un lielāko ziedotāju vidū ir vairāki esošie un bijušie administratori, kuru darbības godīgums ticis apšaubīts, un dažiem, kā Mārim Sprūdam, izvirzītas apsūdzības. 
 
 
Tautas balss
Natālija Čirica, atgriezusies Jēkabpilī no Anglijas:
     – Varu teikt, ka pirmais laiks, kamēr iejūties, ir ļoti grūts. Tā galvenā problēma, kas rada psiholoģisku diskomfortu, ir atalgojums. Diemžēl algas salīdzinājumā ar ārzemēm ir krietni mazākas. Arī stabilitātes trūkst. Šeit tev trīs mēnešus var būt darbs, un tad tevi pēkšņi var atlaist. Ārzemēs tas tomēr nav tik vienkārši. Lai to izdarītu, zināms process ir jā­iziet, un tu vari būt drošs, ka tev būs darbs. Pagāja kāds gads, kamēr iejutos, bet tagad viss kārtībā. Vīrs gan nevarēja pierast pie šejienes atalgojuma, teica: kā tad es ar tādu algu ģimeni uzturēšu? Un tā viņš joprojām strādā ārpus Latvijas. Algas un stabilitātes trūkums ir tas faktors,  kas kavē cilvēkus atgriezties. Ja te varētu nopelnīt to pašu ko tur, daudzi brauktu atpakaļ. Anglijā arī sociālās garantijas ir lielākas: bērnu pabalsti, bezmaksas medikamenti un citas. Dzīvokli Jēkabpilī savulaik kā jaunā ģimene saņēmām no pašvaldības, tas nebija dzīvošanai derīgs, bet mēs to saremontējām, un mums bija, kur atgriezties. Atbalsts ar mitekli vai citādi varētu noderēt, taču galvenais būtu algas. Teikt, ka tagad vidējā alga ir ap 1000 eiro un vairāk, nav godīgi. Pareizāk būtu analizēt algas pa nozarēm, cik liels ir vidējais atalgojums katrā. Vēl būtiski būtu veidot kādas atbalsta grupas bērniem, lai viņi var apgūt latviešu valodu un iekļauties izglītības sistēmā. Ja bērns ārzemēs ir gājis bērnudārzā, viņš latviski tikpat kā nerunā. Mums dēls divus gadus gāja bērnudārzā Latvijā un apguva latviešu valodu. Ja viņš ārzemēs būtu uzsācis skolas gaitas, viņam te sākt mācīties valodas barjeras dēļ būtu grūti. 
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. bezkaunīgais sivēns
    bezkaunīgais sivēns
    pirms 1 mēneša

    Labi, ticēšu, vēl tikai pajautāšu Kristīnei, vai tā būs.

    Atbildēt

Pievienot komentāru