— Sākoties salam, plašsaziņas līdzekļos bija pieejama informācija par citu pašvaldību noteiktajiem aizliegumiem atrasties uz ledus pilsētas ūdenskrātuvēs. Visaktīvāk to dara Rīga un Jūrmala. Tas arī saprotams, jo tur ir lielas ļaužu masas, jūra un Daugava. Taču arī Jēkabpili šķērso Daugava un ziemā plaši apmeklēta ir Radžu ūdenskrātuve.
Ne šogad, ne arī citus gadus pilsētas pašvaldība nepievērš uzmanību periodam, kad atrasties uz pirmā ledus vēl ir bīstami. Tāpat ne katru gadu tiek ziņots, ka ledus jau gana drošs, un pavasarī brīdinājumi izskan ar novēlošanos. Jēkabpilī gan nav pašvaldības policijas, kas varētu kontrolēt aizliegumu izpildi, varbūt tāpēc tie arī netiek akcentēti. Tie daži pašvaldības sabiedriskās kārtības inspektori jau katram pārgalvim klāt neizstāvēs, un visi brīdinājumus neņem vērā. Tomēr kāda daļa sabiedrības noteikti ieklausītos, un vecāki varbūt vairāk pieskatītu, ko dara viņu atvases, ja izskanētu oficiāli aizliegumi nekāpt uz ledus, tam sekotu informācija par ledus biezumu, drošumu un aizliegumu atcelšana un pavasarī atkal tiktu atgādināts par piesardzību un atjaunoti aizliegumi. Bija taču kaut kāda Jēkabpilij un novadiem kopīga civilās aizsardzības nodaļa vai dienests. Vai tad ledus pārbaude nebūtu viņu uzdevums? — tāds ir kādas jēkabpilietes viedoklis, kura zvanīja uz BD redakciju.
Jēkabpils domes izpilddirektors Dainis Līcis skaidro, ka atbilstošās situācijās arī esot informēts par bīstamību un noteikti aizliegumi.
— Ja Daugava būtu aizsalusi tā, ka to varētu šķērsot bez problēmām, tiktu veikti urbumi, lai noteiktu ledus segas biezumu, un informēti iedzīvotāji. Šogad ledus sega ir nelīdzena, tos jau nevar nosaukt par vižņiem, tie ir īsti torosi, un iešana pa Daugavas ledu vienkārši nav iespējama. Tāpēc arī nekāda informācija sabiedrībai netika sniegta. Radžu ūdenskrātuvē ledus ir vismaz 15 centimetrus biezs, un tur uztraukumam par drošību nav pamata. Taču, ja ir viedoklis, ka bērni var mēģināt iet uz Daugavas ledus, tā apdraudot savu drošību, varam tam pievērst uzmanību. Daugavā situācija dažādās vietās var būt atšķirīga, un tur nekad nevar būt drošs, — sacīja D. Līcis. Viņš informēja, ka tad, ja iešana pār Daugavu ir iespējama vai arī ir bažas par ledus drošību pavasarī, pašvaldība uzdod Krustpils novada civilās aizsardzības speciālistiem, kas apkalpo arī Jēkabpili un citus novadus, veikt pārbaudes urbumus, lai noskaidrotu ledus drošumu, un par to tiek informēta sabiedrība.
Krustpils novada civilās aizsardzības speciālists Edgars Līcis BD skaidroja, ka dienests ir veicis kontrolurbumus Krustpils novada stāvošā ūdens tilpnēs — ezeros — un pārliecinājies, ka ledus sega tur pietiekami bieza, lai nebūtu pamata noteikt aizliegumus. Tā kā stāvoša ūdens tilpnēs visur ledus sega veidojas vienādā biezumā, tas attiecināms arī uz citu pašvaldību teritorijā esošajiem ezeriem.
— Mēs nerekomendējam iet uz ledus, vienkārši izplatīsim šo informāciju, un cilvēki tad varēs paši izdarīt secinājumus. Papildus atgādināsim arī par drošības pasākumiem, kas jāievēro. Daugavas ledu neesam pārbaudījuši, jo no Jēkabpils pašvaldības nav saņemts ierosinājums to darīt. Šobrīd tas arī nebūtu iespējams, jo paši neesam gatavi kāpt uz Daugavas ledus, tas ir bīstami, — sacīja E. Līcis.
Kā liecina Krustpils novada pašvaldības Vides un civilās aizsardzības dienesta sniegtā informācija, šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ziema iestājās ļoti vēlu, taču neilgu laiku vižņu iešana Daugavā tika novērota decembra vidū, kad ūdens līmenis bija 3,6 m, kas raksturojams kā vidēji augsts ziemas periodam. Pēc tam atkal bija vērojams salīdzinoši silts laiks, kas izveidojušos ledus segu ūdenskrātuvēs, tostarp Daugavā, izkausēja. Nākamā vižņu iešana sākās 17. janvārī un turpinājās četras dienas, Daugavai aizsalstot pie augsta līmeņa (5,0 m), taču tūlīt pēc tam ūdens līmenis sāka pazemināties un šobrīd tas ir 4,4 m.
Kā informē dienests, neskatoties uz salu, vietām Daugavā tāpat novērojami vaļēja ūdens lāsumi, kurus izskalojusi salīdzinoši spēcīgā straume, tāpēc atrasties uz ledus Daugavā vēl nepavisam nav droši. Šādos apstākļos patiesais ledus biezums vēl nav nosakāms tieši tā neviendabīgās struktūras dēļ, kas raksturīgs upju aizsalšanas periodos pie lielākām caurplūstošā ūdens masām. Speciālisti ieteic kārtīgi padomāt un novērtēt situāciju, pirms iet uz aizsalušām upēm.
Par pārējām ūdenskrātuvēm (ezeri un dīķi) ziņots, ka tās aizsalušas ar vairāk nekā 10 cm biezu ledus kārtu. Taču, lai arī šāds ledus biezums būtu uzskatāms par drošu cilvēkam, pārvietojoties kājām, tomēr personiskā piesardzība noteikti jāievēro, jo uz šīm ūdenskrātuvēm var būt vietas, kas ir aizsalušas maz vai pat nav aizsalušas vispār. Minēts, ka šādas vietas novērojamas pie upju vai strautu ietekām un iztekām ūdenskrātuvē.
Informācijā secināts, ka par pavasara prognozēm ledus iešanai vēl runāt ir pāragri, jo tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: cik ilgi pieturēsies sals, kāda būs sniega sega, ledus biezums, silta laika iestāšanās, kā arī vēl citi faktori.
Tiek ziņots, ka februāra beigās vai marta sākumā (pirms ledus iešanas) tiks sasaukta pašvaldību apvienotā civilās aizsardzības komisija, lai apzinātu tā brīža situāciju Daugavā, materiāli tehniskos resursus un lemtu par nepieciešamajiem organizatoriskajiem pasākumiem.
Komentāri (1)
Pievienot komentāru
UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!
līkais vecis
Es pat ar ķūzīti rokā tur nestaigātu.