Speciālisti brīdina, ka Daugavas ledus vēl ir nedrošs
Inese Zone

— Sākoties salam, plašsaziņas līdzekļos bija pieejama informācija par citu pašvaldību noteiktajiem aizliegumiem atrasties uz ledus pilsētas ūdenskrātuvēs. Vis­aktīvāk to dara Rīga un Jūrmala. Tas arī saprotams, jo tur ir lielas ļaužu masas, jūra un Daugava. Taču arī Jē­kabpili šķērso Daugava un ziemā plaši apmeklēta ir Ra­džu ūdenskrātuve.
    Ne šogad, ne arī citus ga­dus pilsētas pašvaldība n­e­pievērš uzmanību periodam, kad atrasties uz pirmā ledus vēl ir bīstami. Tāpat ne katru gadu tiek ziņots, ka le­dus jau gana drošs, un pavasarī brīdinājumi izskan ar novēlošanos. Jēkabpilī gan nav pašvaldības policijas, kas varētu kontrolēt aizliegumu izpildi, varbūt tāpēc tie arī netiek akcentēti. Tie daži pašvaldības sabiedriskās kārtības inspektori jau katram pārgalvim klāt neizstāvēs, un visi brīdinājumus neņem vērā. Tomēr kāda da­ļa sa­biedrības noteikti ie­klau­sītos, un vecāki varbūt vairāk pieskatītu, ko dara vi­ņu atvases, ja izskanētu oficiāli aizliegumi nekāpt uz ledus, tam sekotu informācija par ledus biezumu, drošu­mu un aizliegumu atcelšana un pa­vasarī atkal tiktu at­gādināts par piesardzību un atjaunoti aizliegumi. Bija taču kaut kāda Jēkabpilij un novadiem kopīga civilās aizsardzības nodaļa vai dienests. Vai tad ledus pārbaude nebūtu viņu uzdevums?  —  tāds ir kādas jēkabpilietes vie­doklis, kura zvanīja uz BD re­dakciju.
    Jēkabpils domes izpilddirektors Dainis Līcis skaidro, ka atbilstošās situācijās arī esot informēts par bīstamību un noteikti aizliegumi. 
 — Ja Daugava būtu aizsa­lusi tā, ka to varētu šķērsot bez problēmām, tiktu veikti urbumi, lai noteiktu le­dus segas biezumu, un informēti iedzīvotāji. Šogad le­dus sega ir nelīdzena, tos jau nevar nosaukt par vižņiem, tie ir īsti torosi, un ie­ša­na pa Daugavas ledu vienkārši nav iespējama. Tāpēc arī nekāda informācija sa­bied­rībai netika sniegta. Ra­džu ūdenskrātuvē ledus ir vis­maz 15 centimetrus biezs, un tur uztraukumam par dro­šību nav pamata. Taču, ja ir viedoklis, ka bērni var mē­ģināt iet uz Daugavas ledus, tā apdraudot savu drošību, varam tam pievērst uzmanību. Daugavā situācija dažādās vietās var būt atšķirīga, un tur nekad nevar būt drošs, — sacīja D. Līcis. Viņš informēja, ka tad, ja iešana pār Daugavu ir iespējama vai arī ir bažas par ledus drošību pavasarī, pašvaldība uzdod Krustpils novada civilās aizsardzības speciālistiem, kas apkalpo arī Jēkabpili un ci­tus novadus, veikt pārbaudes urbumus, lai noskaidrotu ledus drošumu, un par to tiek informēta sabiedrība.
 
Krustpils novada civilās aizsardzības speciālists Ed­gars Līcis BD skaidroja, ka die­­nests ir veicis kontrolurbu­mus Krustpils novada stāvo­šā ūdens tilpnēs — ezeros — un pārliecinājies, ka ledus se­ga tur pietiekami bieza, lai nebūtu pamata noteikt aizlie­gumus. Tā kā stāvoša ūdens tilpnēs visur ledus sega veidojas vienādā biezumā, tas attiecināms arī uz citu pašvaldību teritorijā eso­šajiem ezeriem. 
 
   — Mēs nerekomendējam iet uz ledus, vienkārši izplatīsim šo informāciju, un cilvēki tad varēs paši izdarīt secinājumus. Papildus atgādināsim arī par drošības pasākumiem, kas jāievēro. Dau­ga­vas ledu neesam pārbaudījuši, jo no Jēkabpils pašvaldības nav saņemts ierosinājums to darīt. Šobrīd tas arī ne­būtu iespējams, jo paši neesam gatavi kāpt uz Dau­gavas ledus, tas ir bīstami, — sacīja E. Līcis.  
    Kā liecina Krustpils novada pašvaldības Vides un civilās aizsardzības dienesta snieg­tā informācija, šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ziema iestājās ļoti vēlu, taču neilgu laiku vižņu iešana Dau­gavā tika novērota de­cem­bra vidū, kad ūdens lī­me­nis bija 3,6 m, kas raksturojams kā vidēji augsts ziemas periodam. Pēc tam at­kal bija vērojams salīdzinoši silts laiks, kas izveidojušos le­dus segu ūdenskrātuvēs, to­starp Daugavā, izkausēja. Nākamā vižņu iešana sākās 17. janvārī un turpinājās četras dienas, Daugavai aizsalstot pie augsta līmeņa (5,0 m), taču tūlīt pēc tam ūdens līmenis sāka pazemināties un šobrīd tas ir 4,4 m. 
Kā informē dienests, ne­skatoties uz salu, vietām Dau­gavā tāpat novērojami vaļēja ūdens lāsumi, kurus izskalojusi salīdzinoši spēcīgā straume, tāpēc atrasties uz ledus Daugavā vēl nepavisam nav droši. Šādos ap­stā­kļos patiesais ledus biezums vēl nav nosakāms tieši tā neviendabīgās struktūras dēļ, kas raksturīgs upju aizsalšanas periodos pie lielākām caurplūstošā ūdens ma­sām. Speciālisti ieteic kārtīgi padomāt un novērtēt situāciju, pirms iet uz aizsalušām upēm.
   Par pārējām ūdenskrātuvēm (ezeri un dīķi) ziņots, ka tās aizsalušas ar vairāk nekā 10 cm biezu ledus kārtu. Ta­ču, lai arī šāds ledus biezums būtu uzskatāms par drošu cilvēkam, pārvietojoties kā­jām, tomēr personiskā piesardzība noteikti jāievēro, jo uz šīm ūdenskrātuvēm var būt vietas, kas ir aizsalušas maz vai pat nav aizsalušas vis­pār. Minēts, ka šādas vietas novērojamas pie upju vai strautu ietekām un iztekām ūdenskrātuvē.
Informācijā secināts, ka par pavasara prognozēm le­dus iešanai vēl runāt ir pār­agri, jo tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: cik ilgi pie­turēsies sals, kāda būs snie­ga sega, ledus biezums, silta laika iestāšanās, kā arī vēl citi faktori.
    Tiek ziņots, ka februāra beigās vai marta sākumā (pirms ledus iešanas) tiks sa­saukta pašvaldību apvienotā civilās aizsardzības komisija, lai apzinātu tā brīža situāciju Daugavā, materiāli tehniskos resursus un lemtu par nepieciešamajiem organizatoriskajiem pasākumiem.
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. līkais vecis
    līkais vecis
    pirms 10 gadiem

    Es pat ar ķūzīti rokā tur nestaigātu.

    Atbildēt

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!