Stallī «Druvas» audzē šķirnes zirgus un popularizē jāšanas sportu
INESE ZONE

Zirgu stallis «Druvas» Jēkabpils novada Leimaņu pagastā ir Ingas Kiopes sirdslieta. Šobrīd «Druvas» nodarbojas ar šķirnes zirgu audzēšanu, pieņem zirgus apmācībai iejādei,  palīdz saimniekiem meklēt tiem pircējus un, popularizējot jāšanas sportu, piedāvā treniņnodarbības bērniem un citiem interesentiem. Lauku dzīve Ingai nav sveša, jo vecāki ir piena lopkopības fermas īpašnieki, bet aizraušanās ar zirgiem un jāšanas sportu sākusies skolas gados.  
– Viss sākās jau no 3. klases. Uz zirgu stalli Zīlānos aizbraucām ekskursijā, un man viss tik ļoti iepatikās, ka sāku braukt uz treniņiem. Tad vecāki man nopirka zirgu, jo viņiem ir zemnieku saimniecība, un šķita izdevīgāk nopirkt man zirgu nekā vadāt mani uz treniņiem. Zīlānos trenējos pie Vitas Med­nes. Viņa man ļoti daudz iemācīja. Esmu pe­ri­odiski braukusi trenēties arī pie citiem treneriem. Pie­dalījos un joprojām ik pa laikam piedalos sacensībās. Sāku­mā ar pirmajiem zirgiem bija dažas problēmas, jo zirgkopībā ir savas zināšanas. Zirgs nav govs vai cits mājlops, ir atšķirība. Bet no savām kļūdām mācās. Es izmācījos par veterinārārsta asistenti, apguvu zirgu nagu kopšanu, un turpinu mācības pie kalēja, lai prastu zirgam pareizi apgriezt nagus un piestiprināt pakavu. Man ir arī dzīvnieku pārvadātāja sertifikāts, jo tāds ir nepieciešams, lai pārvadātu zirgus. Tagad jau otrajā kursā mācos par zootehniķi, – stāsta Inga. Vaicāta, kur mūsdienās var tikt pie zirga pakaviem, viņa stāsta, ka ir kalēji, kas tos darina, un var pasūtīt. Vienkārši jājot, pakavus gan nevajagot, bet, kad sāk nopietni strādāt, gatavoties sacensībām, trenēt zirgus lēkt pāri šķēršļiem, vajag ieskrūvēt radzes, lai zirgs neslīd uz zāles. Zirgiem esot nepieciešami arī osteopāti un masāžas, tāpēc uzturēt sporta zirgu mūsdienās nav lēti. Inga teic, ka 10 vai 15 eiro par treniņu cilvēkiem varbūt šķiet dārgi, bet teju viss aizejot zirgu uzturēšanai. 
– Vecāki pirmo zirgu nopirka pirms gadiem 12, tad nopirka vēl vienu, un to zirgu pārdevām. Tad bija iespēja par izdevīgu cenu nopirkt divas ķēves, kas bija la­bas un derīgas vaislai. Ieguvām kumeļus, un tā viss pamazām sākās. Sāku arī ņemt no citiem zirgus iejāt vai palīdzēju tos pārdot, dabūju par to savu uzcenojumu, un par to nau­du atkal pirku zirgus. At­nākot uz «Druvām», bija seši zirgi, bet pa šiem gadiem kopā ar privātajiem zirgiem jau ir 16, un katru gadu nāk klāt kumeļi. Privātie zirgi ir tie, kas nodoti turēšanai stallī, bet pieder citiem cilvēkiem, jo ne jau katram, kam ir zirgi un kas sporto, ir savs stallis. Tāpat arī, lai zirgu pārdotu, to vajag iejāt, vajag ievietot informāciju ar foto internetā un organizēt pārdošanu. Tas arī prasa laiku, – skaidro Inga Kiope. Vaicāta, vai ir tā, ka kāds no zirgiem kļūst sevišķi mīļš, Inga teic, ka tā bijusi pirmā ķēve, kas dāvājusi kumeliņu, bet kuru nācies pārdot, lai varētu sākt iekopt stalli.
– Bet viņa tagad ir labās mājās, es viņu bieži apciemoju, un viņa mani atpazīst. Ķēvīte palīdz bērniem apgūt jāšanas sportu. Zir­gam svarīgi, lai viņš tiktu pie labiem cilvēkiem, tad dzīvnieks ir apmierināts. Un viņa man ir atstājusi meitu, kas rakstura ziņā ļoti līdzīga mātei. 
 
Zirgus pērk amatieru sportam
Inga stāsta, ka pārdodamos zirgus reklamē staļļa «Facebook» lapā, esot arī ārzemju grupas internetā, kur var reklamēties. Tāpat lielās zirgaudzētavas par zināmu procentu no cenas palīdz organizēt zirgu pārdošanu. 
– Četrus zirgus vasarā pārdevām. Trīs no tiem atrada saimniekus Latvijā, bet viens – Somijā. Pircēji lielākoties ir jātnieki amatieri, kas vairāk izmanto zirgus izjādēm vai trenējas, bet nav saistīti ar lielo jāšanas sportu. Sporta zirgi ir ļoti dārgi – kādi 20 000 vai 30 000 eiro, bet amatieru zirgs vidēji maksā 5 000 vai 6 000 eiro. Nopietna līmeņa sportistu Latvijā ir diezgan maz. Tāpēc tieši hobija zirgi ir visvieglāk pārdodami. Amatieriem, kam nav sava staļļa, vajag iegādāties izjādei un treniņiem gatavu zirgu. Viņiem neder kumeļš vai neiejāts zirgs, – saka Inga Kiope.
Viņa stāsta, ka uz «Dru­vām» interesenti brauc trenēties no tuvējiem pagastiem, un arī no Jēkabpils. Ir tādi, kas sāk mācīties jāt no nulles, esot arī tādi, kas ir trenējušies citos staļļos, bet izvēlējušies «Druvas», jo saskata izaugsmes iespējas.
 – Mēs bieži organizējam braucienus uz sacensībām. Un mūsu audzēkņiem ir bijuši labi panākumi, jo diezgan lielā konkurencē ir iegūtas otrās un trešās vietas, – stāsta Inga.
 
Noder pašvaldības atbalsts
Īpašums ar ēku stallim ir pirkts, ņemot kredītu. Telpas prasīja un joprojām prasa pielāgošanas darbus. Inga stāsta, ka līdz šim ir nomainīti griesti, iekārtota barības un seglu telpa, atpūtas telpa un treniņlaukums.
– Tas ir izdarīts par sa­viem līdzekļiem, izmantojot to, ko var nopelnīt ar zirgiem un algu, jo es arī strādāju – braucu pie draudzenes uz viņas robotizēto govju fermu Murjāņos, Sējā. Vi­ņa audzē arī zirgus. Sa­vukārt staļļa jumta atjaunošanai līdzfinansējumu izdevās iegūt, piedaloties Jē­kabpils novada pašvaldības biznesa ideju konkursā «Atbalsts uzņēmējdarbībai Jēkabpils novadā 2020». Bija jāiesniedz pieteikums, un notika vērtēšana. Ko-pējās jumta izmaksas bija 3 975 eiro. 2 665 eiro jeb 80% bija pašvaldības at-balsts, bet 666 eiro – pašu finansējums. Pieteikuma sagatavošana konkursam šķita visai sarežģīta, jo es ko tādu darīju pirmo reizi. Otrreiz jau būtu vieglāk. Pozitīvi tas, ka pašvaldība sniedza atbalstu, rīkojot bezmaksas konsultācijas. Man bija konsultants, kas palīdzēja sagatavot pieteikumu. Jumts stallim bija ļoti vajadzīgs, jo daudzviet jau tecēja, un, ja neko nedarītu, nebūtu jēgas visiem tiem darbiem, kas jau veikti iekštelpās. Par saviem līdzekļiem vien noteikti tas tik ātri neizdotos, – saka Inga.
«Druvās» audzē tikai Latvijas sporta šķirnes zirgus, un I. Kiope ir arī Spor­ta šķirnes zirgu audzētāju federācijas biedre. Viņa stāsta, ka visi kumeļi tiek vērtēti, kā tie atbilst šķirnes prasībām. Tas nozīmē, ka ir jādomā par vaislas darbu, lai iegūtu labus šķirnei atbilstošus pēcnācējus, kā arī par pareizu kopšanu. Vērtēšana notiek divreiz – kumeļa vecumā un trīs gadu vecumā.  
 
Nākotnes sapnis ir uzcelt manēžu
Par nākotnes iecerēm Inga stāsta, ka ir sapnis kādreiz uzcelt slēgtu manēžu. Izmaksas ir lielas, bet manēža ļoti noderētu, lai zirgus var trenēt ziemā vai lietus laikā, un darbs nav atkarīgs no laika apstākļiem.
– Vasara ir tas periods, kad notiek visas aktivitātes – treniņi, iejāde, bet, kā sākas lietavas, zirgi stāv, un tas viņiem nav veselīgi. Tāpēc arī zirgus pārdodam vasarā, jo ir skaidrs, ka tad laiks lielākoties būs piemērots un varēs zirgus sagatavot, – saka Inga. Zirgus pārdošanai uz «Druvām» ved no Vi­ļānu puses, no Madonas, no Latgales. Esot tā: jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk pārdot. Rīgas pircēji negrib tālu braukt skatīties zirgus, īpaši, ja zirgs ir tikai viens. Viņi grib, lai ir izvēle. Tāpēc arī no tālākiem staļļiem dod zirgus pārdošanai, un trīs vai četrus zirgus pircēji jau ir gatavi braukt apskatīt. 
Lauksaimnieki nereti sūdzas par pārāk mazām subsīdijām, kas citās ES valstīs ir lielākas. Izrādās, ka zirgaudzētājiem tās pat ir mazākas nekā citās nozarēs. 
– Subsīdijas var saņemt par kumeļu, kad tas piedzimst, un jaunzirgu pēc vērtējuma saņemšanas, bet tad zirgam ir jāatbilst Latvijas sporta šķirnes vai Latvijas braucamā zirga šķirnes prasībām. Tas ir tas lielākais atbalsts, bet tā, ka maksātu katru gadu subsīdijas par katru dzīvnieku kā citās nozarēs, gan nav. Vēl par ķēvēm var saņemt subsīdiju katru gadu, ja tā ir prēmēta ķēve, kuras pēcnācējiem ir labi panākumi. Tāpēc arī zirgu audzēšana ir riskants pasākums. Tas nav kā ar piena lopiem, kur tev ir ikmēneša ienākumi. Te viss ir atkarīgs, kādu tu zirgu izaudzē un kā tev veicas to pārdot. Tāpēc staļļiem pārsvarā ir klāt jāšanas skola, zirgu tre­niņi, ar ko var pelnīt pārējo zirgu uzturēšanai, – stāsta Inga Kiope. 
Runājot par tālākas nākotnes plāniem, Inga piemin, ka ir doma atjaunot īpa­šumā esošo māju, kas tagad ir neapdzīvota, un tad varētu domāt par no­metņu rīkošanu bērniem. Tuvākie plāni ir nākamvasar rīkot sacensības. Tādas «Dru­vās» vēl nav bijušas. Sacensību laukumam jābūt noteikta izmēra, atbilstoši standartiem. Treniņsacen­sībām tas var būt mazāks, tāpēc sākšot ar tām. Turklāt šādas sacensības esot labi apmeklētas, jo bērniem, kas trenējas, ir svarīgi izmēģināt spēkus sacensībās. 
 
Viens projekts īstenots, ir doma par citiem
«Druvās» nācējus sagaida divas ziņkārīgas kazas. Inga stāsta, ka tās labi pa­līdz iejusties nupat atvestiem zirgiem. 
– Abas ir ļoti aktīvas. Sā­kumā bija viena kaziņa, bet tagad kazai ir draugs – āzītis, un ceram uz pieaugumu. Zirgi ir ļoti bailīgi, tramīgi dzīvnieki, kas no visa ātri satraucas. Tāpēc mierīgs zirgs ir ļoti vērtīgs. Kazas toties ir atraktīvas: te viņa paņem uz ragiem plēvi un skrien apkārt, te spaini uzmauc galvā. Un, ja te ir lopiņš, kas atraktīvi izrādās, tas palīdz nebaidīties, pierast pie trokšņiem, kustībām. Atvedam jaunus zirgus, skrien kaza pretī, attinusi siena ruļļa tīklu un uz­metusi uz ragiem. Zirgi sākumā sabīstas, bet redz, ka tas ir dzīvnieks, un pamazām nomierinās. Ir mums arī truši, jo ir doma izveidot apskates saimniecību. Pie­mēram, kad atbrauc ar bērniem – kamēr viens trenējas, otrs var ieiet kazu pabarot, trušus apskatīties. Tas vēl gan ir tikai nodoms, bet plāns ir, – iecerēs dalās Inga Kiope. Plānu, kā attīstīt «Druvas», Ingai ir netrūkst. Gu­vusi pirmo pieredzi paš­valdības projektu konkursā, viņa stāsta, ka ir doma izveidot biedrību, lai dažādu projektu konkursu iespējas varētu izmantot plašāk.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par materiāla «Stallī «Druvas» audzē šķirnes zirgus un popularizē jāšanas sportu» saturu atbild SIA «Brīvā Daugava»

 

 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. Žanis lustīgais
    Žanis lustīgais
    pirms 1 mēneša

    Kuram gan nepatīk pajāt.

    Atbildēt

Pievienot komentāru