Statistika izgaismo pagātni
Jānis Apīnis

Daži mazzināmi fakti Jēkabpils katoļu draudzes vēsturē  
   
Turpinot Jēkabpils Romas katoļu draudzes vēstures izpēti, ir apkopots un analizēts draudzes locekļu skaits dažādos laikos, kā arī no metriku grāmatām izrakstītas ziņas par visiem šajā baznīcā kristītajiem, sākot no tagadējās draudzes dibināšanas 1835. gadā līdz 1909. gadam. 
    1836. gada 9. oktobrī Viļņas bīskaps Klongevičs vēstulē Rīgas  un Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes ģe­nerālgubernatoram M. I. fon Pālenam raksturo situāciju, kādā atrodas Jēkabpils un apkaimes katoļi, kuriem joprojām tobrīd nav sava dievnama. Viņš norāda, ka Jēkabpilī katoļu «skaitās no 400–500 dvēseļu; apkārtnē, kas tālu plešas, var uzskatīt, ka  latīņu rituāla ļaužu dažādos miestos, sētās, apmetnēs un krogos – līdz 2000. Turklāt Jēkabpils ir kā viduspunkts pie Daugavas, kur daudzi ierodas ar kuģiem no Rīgas un dodas atpakaļ, iet pie grēksūdzes un ap­meklē dievkalpojumus. (..) visā teritorijā  126 verstis no Jēkabpils līdz Rīgai nav katoļu baznīcas,  līdz Skaist­kalnei no Jēkabpils skaitās 105 verstis, līdz Ilūkstei 70, Dvietei 63 un līdz Bebrenei – 50». (Nosauktajās vietās ir katoļu baznīcas. – Aut.). 
     Par draudzes lielumu var spriest, salīdzinot tās locekļu skaitu ar pilsētas iedzīvotāju skaitu. Pieejamie dati rāda, ka  Jēkabpilī 1852. ga­dā bija 9 450 iedzīvotāju, 1863. gadā – 5469, 1881. gadā – 8 069, 1897. gadā – 9 979, 1914. gadā – 13 500. Par to, cik liela  ir draudze 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā, 1914. gadā Krakovā izdotajā pētījumā «Działaność XX Misyo-narzy w Jakobsztacie» (Misi­onāru darbība Jēkabpilī) raksta poļu vēsturnieks Jans Mareks Gižickis (Smora):  Jēkabpils draudzē 1862. gadā  bijuši 2 069 katoļi, desmit gadus vēlāk – 2 594. Vēlākos gados katoļticīgo skaits sāk samazināties – tā 1878. gadā draudzē ir vairs tikai 1 326, 1880. gadā – 1 715  locekļi, vēlāk vēl ma­­zāk: 1888. gadā – 1 434, bet 1912. gadā gandrīz tikpat – 1 437 katoļticīgie.
     Tomēr vislabāk draudzes skaitlisko lielumu raksturo baznīcas grāmatās (metrikās) veiktie kristīto, laulāto un mirušo reģistri. Šajā rakstā nav dots pilns pārskats, bet ieskatam tikai atsevišķu gadu dati. 1835. gadā, kad ir nodibināta draudze, bet vēl nav sava dievnama, ir nokristīti 34 jaundzimušie. Nākamajos gados kristīto skaits nedaudz pieaug, 1840. gadā sasniedzot 51. Tālāk līdz pat 60. gadu vidum kristīto skaits svārstās no 30 līdz 48, bet sāk samazināties 60. gadu  otrajā pusē, iespējams, saistībā ar tā sauktā poļu dumpja ap­spiešanu 1863. gadā. Jē­kabpils draudzē tobrīd ir procentuāli liels poļu skaits, un daļa no viņiem pilsētu un apkaimes muižas varētu būt pametuši. Taču straujš  kristīto skaita pieaugums redzams gadsimtu mijā un 20. gadsimta sākumā – saistībā ar valsts ekonomisko uz­plaukumu, dzelzceļa saimniecības attīstību Krustpilī un apkaimē  būtiski  palielinās arī Jēkabpils iedzīvotāju skaits. Metriku ieraksti liecina, ka kristīto bērnu vecāki ir iebraucēji arī no citām guberņām –  Vitebskas, Viļņas, Kauņas, Minskas, Var­šavas u.c. Viņi ir atraduši šeit darbu – uz dzelzceļa, vietējos rūpniecības uzņēmumos,  apkaimes muižās. 
    Kā minēts iepriekš, Jēkabpils katoļu dievnams ilgu laiku bija vienīgais plašā apkaimē, un 19. gadsimtā  nav  precīzu draudzes robežu. Līdz ar to uz Jēkabpili dodas kristīt, laulāt vai reģistrēt mirušos arī iedzīvotāji no kaimiņu apriņķiem un pat citām guberņām. Īpaši tas attiecas uz Krustpili, kas atradās Daugavpils apriņķa Vitebskas  guberņā (Jēkabpils  bija Kurzemes guberņas Jaunjelgavas apriņķī). Draudžu robežas dažreiz tika fiksētas baznīcu vizitāciju protokolos. Ir  ziņas, ka 1761. gada vizitācijā par Krustpili runā kā ietilpstošu Līvānu draudzē. Tomēr realitāte ir cita –  bērnus kristīt vieglāk bija aizvest pāri upei uz Jēkabpili, un tas bieži arī tika darīts. Baznīcas grāmatu ierakstos šādos gadījumos ir norādīts, ka Krustpilī vai apkaimē dzīvojošie vecāki pieder Līvānu draudzei, bet nereti arī – ka Jēkabpils draudzei, kas gan neatbilst patiesībai. 
     Draudzes darbības pirmajā – 1835. – gadā 17 kristīto  bērnu vecāki dzīvo Jē­kabpilī,  5 –  pie Jēkabpils (vie­ta nav nosaukta), 5 – Krustpilī, 2 – Brodos, pa vienam – Janopoles, Salas un Danenfeldes  muižā,  Gos­tiņos (Glazmankā) un nenosauktā vietā Rīgas apriņķī.
Turpmāko gadu kristību, laulību un miršanas ierakstos redzams, ka pieaug reģistrēto skaits no Krust­pils, Brodiem, Janopoles, Dignājas, Ābeļu un Meņķ­muižas. No citām tuvākām apdzīvotām vietām nereti parādās Eķengrāve, Asare, Birži, Jaunjelgava, Laši, Ru­beņi, Sauka, Sunākste, Sēl­pils, Vārnava, Vīgante u.c. No Vidzemes guberņas – Koknese,  Stukmaņi, Odzie­na. Ienācēji no Latgales lielākā vairumā ir tikai pēc 1861. gada, kad iespējama pārvietošanās brīvība.
Metriku grāmatas rāda arī reģistrēto draudzes lo­cekļu kārtas jeb šķirisko piederību. Jēkabpilī bija  tipiska pilsētas draudze, un  19. gadsimtā tajā visvairāk ir sīkpilsoņu (amatnieki, sīktirgotāji, sīknamnieki, krodzinieki u.tml.). Ir  nedaudz augst­dzimušo, pa kādam zem­niekam vai rezerves karavīram.
    Līdz 20. gadsimtam valsts normatīvajos aktos un dokumentos faktiski netiek lietots tāds jēdziens kā tautība vai nacionalitāte. Pat 1897. gada  Pirmajā Vis­krievijas tautas skaitīšanā norāda tikai  dzimto valodu un konfesionālo piederību. Tāpēc, runājot par katoļu draudzes nacionālo sastāvu, nevar precīzi zināt tās locekļu tautību (atšķirībā no luterāņiem, katoļu draudzes neveidoja pēc nacionālā principa). Par to var netieši spriest tikai pēc vārdiem un uzvārdiem  un sociālās piederības. Metriku ieraksti rāda, ka Jēkabpils draudzē vairums  varētu būt poļi. Kristību reģistrā redzami tipiski poļu uzvārdi – Arcimovičs, Beinarovičs, Be­ļevičs, Bordovskis. Čerņav­skis, Čiževskis, Gavrilovičs, Grahoļskis, Kozlovskis, Lavri­novičs, Mazurs, Mihalovskis, Minakovskis, Minovičs, Noviks, Petrovskis, Raščev­skis, Ražinskis, Savickis, Sokolovskis, Stankevičs, Ušackis, Vasiļevskis, Zarke­vičs, Zeļenko, Zdanovičs, Žarkovskis u. c. Var pieļaut, ka daļa no šādu uzvārdu nesējiem bija arī latvieši.  Latvisku uzvārdu 19. gadsimta metriku grāmatās ir krietni mazāk: Ābeltiņš, Ancāns, Auzāns, Bērziņš, Bolužs, Brokāns, Čamans, Dzenis, Eriņš, Gercāns, Kalniņš, Kriumeņš, Līpiņš, Ruselis, Pauniņš, Skudra, Vilcāns, Vilnrags, Zeps, Znūtiņš, Ūzuliņš u. c. (Daļā uzvārdu redzamas sēliskajām izloksnēm raksturīgās iezīmes).
Situācija  visos iepriekš­minētajos aspektos diezgan ievērojami mainās 20. gadsimtā, kad draudzes  lielumu, baznīcas apmeklētāju skaitu un nacionālo sastāvu nosaka lielie vēstures notikumi – Pirmais pasaules karš, revolūcijas un neatkarīgas valsts izveide, padomju varas ienākšana un nostiprināšanās, Atmoda un  neatkarības atgūšana.
Draudzes vēstures pētījumi turpinās. Ja lasītāju rīcībā ir kādas fotogrāfijas, dokumenti par to,  vai arī varat pastāstīt savas atmiņas, lūgums ziņot šī raksta autoram: t. 28308513 vai rakstot uz e-pastu: apinis333@inbox.lv. 
 
Foto:
1) 1903. gada ugunsgrēkā izdega visa baznīcas iekšpuse. Tomēr pakāpeniski  draudze to atjaunoja. Arī šodien dievnamā redzami prezbitēriju atdalošā norobežojuma dzelzs kalumi, ko 1905. gadā izgatavoja Zīlānu dzelzceļa depo kalējs Ciukša.
2) Lielu ieguldījumu baznīcas atjaunošanā pēc postošā ugunsgrēka  sniedza dzelzeļu būves inženieris, augstdzimušais  Kazimirs Rževuskis (1845–1906). Viņu godinot, baznīcā ir uzstādīta piemiņas plāksne.
 
D. Kalniņas foto
 
 
 Raksts tapis «Latvijas valsts mežu» un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Zemgales  kultūras programmas projekta «Jēkabpils Romas katoļu baznīcas un draudzes vēstures izpētes pabeigšana un iegūto materiālu apkopošana pirms grāmatas manuskripta sagatavošanas» ietvaros.
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. rasa
    rasa
    pirms 1 gada

    Statistikas dati nav sausi skaitļi, tie objektīvi parāda situāciju, un ir daudzu nopietnu pētījumu pamats. Kārtējais Jāņa Apīņa raksts par Jēkabpils katoļu baznīcas vēsturi to apliecina. Lai iegūtu šos datus, autors izskatījis pirmavotus - baznīcu metrikas 3/4 gadsimta garumā. Tas ir milzīgs, bet ļoti vajadzīgs darbs. Novērtēsim to! Lai autoram spēks, izturība un veiksme, jo viņš ir konsekventi meklē informāciju pirmavotos un veic temata zinātnisku izpēti nevis kompilē agrāko gadu laikrakstos rakstīto.

    Atbildēt

Pievienot komentāru