Stipras draudzes mūža darbs – savas baznīcas atjaunošana
ILZE BIČEVSKA

Biržu Svētās Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā šo­vasar liels notikums: paveikts līdz šim vērienīgākais darbs dievnama atjaunošanā. Sadar­bībā ar Rīgas Māk­slas un mediju tehnikumu (agrāko Rīgas Amatniecības vidusskolu) izgatavoti un uzstādīti soli baznīcēniem, izveidots altāris un balkona margas, uzstādīta ārzemju latviešu draudzes dāvinātā altārglezna «Kristus augšāmcelšanās», tapis kristāmtrauks un altāra svečturis. Paveiktais ir divdesmit tehnikuma audzēkņu – stila mēbeļu un metālmākslas priekšmetu modelētāju – diplomdarbs. Tā vadītājs – tehnikuma Koka un metāla mākslas nodaļas vadītājs Arvīds Verze.
 
 
Atdodot dzīvei agrākajos gados brutāli nīcināto 
    Ar draudzes priekšnieku Normundu Liģeri tiekamies tobrīd tukšajā un klusajā baznīcā. Viņš šajā jūlija dienā izbrīvējis nedaudz laika sarunai, piezīmējot, ka pēdējā laikā viņam nācies baznīcā vien dzīvoties, jo va­jadzējis pārraudzīt te notiekošos darbus. Ar Mākslas un mediju tehnikuma pārstāvjiem bija panākta vienošanās, ka glītākas kopainas vārdā dievnama grīda tiks izklāta konkrētā melnbaltu flīžu rakstā, un te draudzes priekšniekam bijis daudz darāmā, pieskatot flīžu licēju darbu. – Objektīvi grīdas ieklāšanu apgrūtināja pa-domju laikā nekvalitatīvi ie­lietais betons, kas bija jālabo, lai būtu līdzens. Subjek-tīvi – brīžiem nācās būt skarbam, jo ar tiem meistariem reizēm tā ir, kā ir, – noteic Normunds. 
    Biržu baznīca padomju gados bija pārveidota par vatelīna cehu, tās telpās notika ražošana, un blakus dievnamam, turklāt uz Pir­mā pasaules kara zaldātu apbedījumiem, tika uzcelts betona «klucis» – vēl viena ražotnes telpa, un tās abas caur agrākā altāra aizmugures sienā izveidotām durvīm bija savā starpā savienotas. Šim nolūkam tika izlauzta daļa altāra aizmugures sienas, kas sākotnēji bija ar izvirzījumu, tādējādi pašam altārim atrodoties tā iekšpusē. Patlaban šīs nišas gan vairs nav un nebūs, jo agrākās situācijas atjaunošana baznīcas rekonstrukcijas darbus būtu sadārdzinājusi vēl vairāk. 
     – Brutāla rīcība! Pa­dom­ju gados luterāņu baznīcas Latvijā piedzīvoja īpaši brutālus iznīcināšanas pasākumus. Bet, ja vēlamies būt taisnīgi, tad jāteic, ka bieži vien paši vietējie bija tie, ar kuru rokām šie vandalisma darbi tika paveikti. Vēl jau ir Biržos cilvēki, kuri atceras, tieši kuri bija tie ļaudis, kas izlauza, sazāģēja un sadedzināja malkā baznīcas solus un pat altāri. Bet varēja jau visu savākt un noglabāt kādā šķūnī… – stāsta Normunds Liģeris.
    Viņš draudzes priekšnieka amatā ir kopš 2011. ga­da. Pirms Normunda šos pienākumus pildīja vietējā iedzīvotāja, pensionētā Bir­žu pamatskolas skolotāja Anna Piļicka. Kā stāsta N. Li­ģeris, jau būdama smagi slima, viņa savas dzīves pē­dējos gadus pilnībā veltījusi baznīcai: tās glābšanai atdevusi praktiski visu savu pensiju, dievnamā uzturējusies ļoti bieži, tikpat kā dzīvojusi tajā un sirsnīgi lūgusi Dievu, lai tas viņai ļauj izdarīt iecerēto, pirms aizsauc pie sevis. Baznīcai dots Svētās Annas vārds, kas zināmā mērā ir gan par godu aktīvajai agrākajai draudzes priekšniecei, gan sasaucas ar Bībeles stāstu par Svēto Annu.
 
Baznīcas atjaunošanu sāk pamazītēm, pašu spēkiem
     – Kad no Salas pārnācu uz dzīvi šeit, iesaistījos draudzē un tās aktivitātēs. Tobrīd baznīcā vatelīna cehs gan vairs nedarbojās, bet dievnams bija ar steigu jāglābj: logu nebija, šīfera jumts – caurs, grīdās palikušas tranšejas, saraktas un sabetonētas ceha komunikācijām. Nebija arī elektrības. To mums no savas mājas pa­gaidu variantā pievilka Zigurds Stanka. Nu, jā – katrai ēkai svarīgākā lieta ir jumts, arī baznīcai. Jumtu salabojām, lai netek. Va­jadzēja vai ikkatru nedēļu kāpt augšā, meklējot tekošās vietas. Logus savukārt aizklājām ar plēvēm, lai baznīcā nesvilpo vējš. Pirmie dievnama glābšanas darbi sākās jau 2010. gadā. Viss notika pamazītēm un praktiski pašu spēkiem, – atceras Normunds Liģeris.
     Vienlaikus draudzes dzī­ve ritēja gana raiti: notika dievkalpojumi (sākumā Bir­žu klubā, agrākajās pasta tel­pās), ziemā tur baznīcēniem bija iesvētes mācības, vasarās – kristības, arī iesvētības pašiem un bērniem. Kā atceras Normunds, sākotnēji draudzē bija ap septiņiem locekļiem, un, ja ziedojumos varēja savākt desmit latus, tad tā jau bijusi liela sum­ma. Ko gan daudz varēja paprasīt no vecām sieviņām? Draudzes priekšnieks stāsta, ka atcēlis draudzes gada nodokli, lai katrs maksā pēc iespējām. Viņš sola, ka tagad Biržu baznīcas draudze, tā sakot, vairāk ies uz āru: paplašinās svētdienas skolu, dievkalpojumi plānoti katru svētdienu, būs Bībeles stundas, baznīca būs atvērta tūristiem, arī agrāk te notika un tagad vēl biežāk varētu notikt koncerti. 
    N. Liģeris slavē savējos, sakot, ka Biržos ir ļoti spēcīga draudze. Tā sastāv gan no vietējiem, gan arī šurp brauc dievlūdzēji no Kalna pagasta, Viesītes, Jēkabpils un Pļaviņām. Laika gaitā baznīcas atjaunošanā, telpu un apkārtnes sakopšanā draudze ieguldījusi daudz spēka un roku darba. Bet, protams, bez naudas, tikai ar labu gribu vien visu pa­veikt nevar.
    – Pirmo ES projektu uz-rakstījām vēl Annas laikā – viņa bija tā iniciatore, un par šā projekta naudu tika ierīkota svētdienas skolas telpa, ko norobežoja ar stiklotiem logiem, un zem baznīcas balkona izveidotajā telpā tika ierīkota arī maza apsildāmā krāsniņa, kas nu jau ļāva dievkalpojumus noturēt baznīcā, – atceras Normunds Liģeris.
    Nākamais ieguldījums bija laika zoba apskādētā torņa fasādes remonts, jo tornis bija sācis brukt: no sienām krita apmetuma gabali. Šie darbi paveikti daļēji par ES naudu, daļēji – par ziedojumiem. Tad drīz tika sagādāti galdi un krēsli, un dators svētdienas skolai. Nākamais posms – elektrības ievilkšana. N. Liģeris teic, ka tā neesot sanākusi dārga lieta – tobrīd tikai ap diviem tūkstošiem eiro. Tad jau kārta bija vienam no lielākajiem Biržu baznīcas atjaunošanas darbu posmiem – jumta remontam, kam izlietoti ap 17 000 eiro, un šai vajadzībai naudas vākšana notika 2014.–2015. gadā. 
    – Kā mēs vācam ziedojumus? Kā jau sacīju, pirmām kārtām ziedotāji ir paši birzieši, un īpaši liels atbalsts mums ir no agrākajiem Bir­žu iedzīvotājiem, kuri patlaban dzīvo ārzemēs. Tāpat aktīvi meklējam kontaktus ar potenciālajiem ziedotājiem, – stāsta N. Liģeris. Draudzē ir pensionāri, uzņēmēji, pa kādam lauksaimniekam. Draudzes priekšnieks šo gadu laikā ievērojis, ka čaklākie ziedotāji parasti esot tie, kuriem dzīvē nav tā lielākā rocība. Cilvēkam jau tā maz pie dvēseles, bet viņš ir gatavs tobrīd atdot vai pēdējo naudiņu, lai tikai baznīca top. 
 
Sakrālais interjers – patlaban lielākais ieguldījums dievnama atjaunošanā
   Ziedotāju devums likts pamatā arī šim jaunākajam ieguldījumam Biržu baznīcas atjaunošanas darbos. 
   – Vēl visu neesmu saskaitījis, bet varu sacīt, ka kopumā tā ir liela nauda. Jāuz­sver, ka Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņu un pasniedzēju grupa par savu darbu nepaņēma ne centu. Maksāt vajadzēja par koku un citiem materiāliem. Vācām ziedojumus (bija izlikti plakāti ar aicinājumiem), tajā skaitā Salas no­vada pašvaldība ziedoja 4 000 eiro, kompleksa «Mi­ķelāni» īpašnieki – 2 000 eiro. Ziedojumu traukos sa­krājās 70 eiro, SIA «Sēlijas mežs» ziedoja kokmateri­ālus – brusas utt. Darbi sākās aprīļa beigās un noslēdzās  vasaras pirmajā pusē. Teh­nikuma meistari un au­dzēkņi, kā jau profesionāļi, iekštelpu lietas skatīja kopumā, un tāpēc saņēmām ie­teikumus gan par to, ka vajag šo īpašo grīdas flīžu rakstu, gan norādi, ka interjerā labāk iekļausies nevis agrāk liktie stikla pakešu logi lūgšanu telpai, bet gan stiklojums ar koka apdarīti, – par paš­reizējā baznīcas sakrālā interjera un iekšskata tapšanu stāsta draudzes priekšnieks. 
   Viņš sarunā vairākkārt piemin atziņu, ka tad, ja ir savs mērķis, dzīve pati aizved pie īstajiem cilvēkiem, kuri spēj palīdzēt tā īstenošanā. Tā tas noticis, kad izveidojies kontakts ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņiem un pasniedzējiem, tā bijis arī agrāk, un uz veiksmi šajā darbā draudzes priekšnieks cer arī, lūkojoties nākotnē. Nor­munds Liģeris īpaši izceļ teh­nikuma kokapstrādes un metālapstrādes nodaļas vadītāja Arvīda Verzes ieguldījumu, sakot, ka viņš ir izcila personība.
 
 
Labu arhitektūru nav tik viegli nokaut
   – Biržu draudzes priekšnieks N. Liģeris kopā ar mācītāju Andi Lenšu mūs sameklēja pēc tam, kad bija paviesojušies Valles baznīcā, kuru savulaik piemeklēja līdzīgs liktenis – tajā padomju gados bija ierīkotas me­hāniskās darbnīcas un grīdas vietā… noliets asfalts. Pa­lūkojušies uz mūsu au­dzēkņu veikumu šajā dievnamā, birzieši atbrauca pie mums uz sarunām. Pēc tam klātienē ieradāmies Biržos un skatījāmies uz vietas, ko un kā varētu izdarīt. Tas viss sākās aptuveni pirms gada, – stāsta Arvīds Verze. 
    Viņu personīgi Biržu baznīcā uzrunājušas divas brīnišķīgās kolonnas dievnama priekšā, kur uz vienas no tām vēl salasāms arhitekta vārds. 
    – Majestātiskas kolonnas ar visiem kapiteļiem! Redz, kā! Lai arī laika gaitā šai baznīcai daudz darīts pāri, tomēr īstu, kvalitatīvu arhitektūru un būvniecību nav tik viegli iznīdēt! Kopumā mūsu studenti un pasniedzēji pēdējos divdesmit gadus ir strādājuši jau 55 Latvijas dievnamos (Birži ir 55.), un mūsu topošajiem audzēkņiem šī iespēja – paveikt vienu lielu darbu no sākuma līdz beigām – ir patiesi laba prakse, kā arī liels gandarījums. Jāteic, ka arī draudzes padarītais, sa-gatavojot savu dievnamu tādā kārtībā, lai te varētu ierīkot arī sakrālo interjeru, ir milzīgs un, galvenais – kvalitatīvs. Mums sanāca labi sadarboties ne tikai šajā interjera mēbeļu darbā, bet arī brīdī, kad radās ideja par baznīcas grīdas flīzēšanu un tās raksta izvēli. Jāsaprot, ka, lai gūtu vajadzīgo efektu, nebūt nav vajadzīgas dārgas, ornamentētas flīzes. Labi pielietot var jebkurā celtniecības veikalā nopērkamās, tās attiecīgi piegriežot un sakombinējot. Jā, mēs esam tie, kuri pēta un labi pārzina seno laiku tehnoloģijas un interjerus, bet mo­dernā būvniecība it kā ir tā­lu no visa tā. Bet! Labi piedomājot, arī no ikdienišķa materiāla sanāk interesantas lietas. Sākumā grīdas licēji šo ieteikumu un iespēju tā kā ignorēja, bet tad tomēr vienojāmies, un nu katrs var pārliecināties, ka uz rakstaina grīdas seguma, nevis vienkārši tāpat izliktām flīzēm jaunais baznīcas iekārtojums izceļas pavisam citādi, – stāsta A. Verze. 
 
Amatnieku darbs paveikts rūpīgi, ar iedvesmu
    Galvenais, protams, ir skolas audzēkņu veikums, izgatavojot baznīcas solus, kanceli, pulti, altāri, kristāmtrauku, altāra metāla rotājumus un lielo metāla svečturi. 
     Kopā ar izvelkamajiem solu pagarinājumiem baznīcā nu ir 180 sēdvietas. Šādi it kā «nieciņi», kas patiesībā ir ļoti svarīgi, šeit ieviesti vairāki. Minētā pagarinājuma mala, atbīdīta atpakaļ solā, kļūst par lūgšanu sola dekoru. Tagad kopskatu kuplāk apmeklēta dievkalpojuma laikā nebojās no malas pienesti krēsli, kas tobrīd gan ir vajadzīgi funkcionāli, bet, visticamāk, šajā interjerā neiederēsies. Vēl: sola iekšpusē ierīkotais kāju atbalsts ir paceļams un nolaižams, sa­vukārt solu pēdējās rindas aizmugurē ir ierīkotas divrindu koka «kabatiņas», kur ērti salikt dziesmugrāmatas. A. Verze teic, ka, daudzas šādas idejas laika gaitā ir vai nu pašu izdomātas, vai no­skatītas citu baznīcu interjeros. Bet, protams, katrs diev­nams ir vienreizējs, un katrā gadījumā pieeja interjera radīšanā ir individuāla. Piemēram, te Biržos bija jāizdomā, kā labāk izveidot altāri, lai tas uz visas dievnama gala sienas fona neizskatītos pārāk mazs, jo, kā jau mi­nēts, agrākais sienas veidols ar nišu atjaunots netika. 
     – Baznīcās ir draudzes telpa un prezbitera (priesteru) telpa, kur draudzes telpa ir tā lielākā. Biržu baznīcā siena aiz altāra nu ir tikpat kā ārsiena, un prātīgi tika nolemts, ka to dažu iegūstamo metru dēļ naudu netērēs. Arī patlaban aiz altāra ir pietiekoši daudz vietas sakristejas ierīkošanai. Uz šo brīdi, tātad, atjaunota ir tikai draudzes telpa, bet desmit metrus augsto altāri mēs izdomājām projicēt pa visu gala sienu. Tāpēc izvēlējāmies konstrukciju, kas dekorē visu sienu. Biržu baznīcas jaunais altāra galds ir moderns, pagriežams pret tautu. Proti – patlaban gan katoļu, gan luterāņu baznīcās dievkalpojumus mēģina noturēt, atrodoties pretī baznīcēniem, ar domu – Jēzus ir starp mums. Tāpēc tāds risinājums, – stāsta pasniedzējs. 
Draudzes priekšnieks par interjera tapšanas dienām stāsta, ka skolas audzēkņi pie tā izgatavošanas čakli strādājuši visu pandēmijas laiku, ieslēgušies savas skolas galdniecībā. Savā ziņā epidemioloģiskie ierobežojumi nāca par labu tieši šim pasūtījumam, jo daļa diplomdarba veicēju atteikušies no piedāvājuma strādāt divās citās baznīcās un pievērsušies tikai Biržu baznīcas interjeram. Līdz ar to sākotnējo vienpadsmit audzēkņu vietā pie darba ķērās jau divdesmit. Tad gatavais darbs ar trim «fū­rēm» atvests uz Biržiem, un tālāk notikusi montāža pie­cu dienu garumā. N. Li­ģe­ris stāsta, ka pašu meistaru gandarījums par rezultātu esot ļoti liels, un patlaban lai­ku pa laikam puiši, kuri pie šā sakrālā interjera strādāja, atved šurp savas meite­nes, lai parādītu, kas izdarīts. 
 
Altāra glezna un baznīcas zvans saņemti dāvinājumā 
    Atsevišķs stāsts ir par Biržu svētās Annas evaņģēliski luteriskās baznīcas altāra gleznu. Tā ir latviešu diasporas no ASV draudzes dā­vinājums, ko noorganizējis latvietis Paulis Lazda, kura tēvs savulaik šajā draudzē kalpojis un kuram arī ārzemēs bija sava draudze. Gleznas «Kristus augšāmcelšanās» autors ir mākslinieks Augusts Annuss (ASV), tā tapusi pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Normunds Liģeris stāsta, ka otra šā paša autora glezna atrodas Aizkraukles baznīcā. 
   Vēl jāpiebilst, ka savulaik arī baznīcas zvans saņemts dāvinājumā no kādas draudzes Vācijā. Bija atvesti pat divi zvani, no kuriem lielāko paturēja Biržu baznīcai, bet mazāko atdāvinājuši  līdzīgā veidā daudzcietušajai Valles baznīcai. 
    – Bet altārglezna ir izmērā neliela, un līdz ar to bija jādomā ne vien par altāra vizuālu paplašināšanu, bet arī par laukuma, kurā jāatrodas gleznai, aizpildīšanu. Un te nāca talkā mūsu topošie metālkalēji, kuri izgatavoja menoru (svečturi), kas ļoti organiski aizpilda vietu zem altārgleznas, – stāsta Arvīds Verze. Ar priežu sveķiem karsējot apstrādātais svečturis tāds ir vienīgais Latvijā, tas ir ļoti smags, un, lai šo mākslas darbu uzceltu savā vietā, bijis vajadzīgs trīs vīru spēks. 
    Interjera veidotāji solu un altāra izgatavošanā iz­mantojuši liturģiskās krāsas. Kā stāsta A. Verze, baznīcās galvenokārt tiek izmantota zaļā, sarkanā, baltā un zelta krāsa. Biržu baznīcas iekštelpu pašreizējās krāsās dominē zaļā un baltā, bet A. Ver­ze teic, ka ir atstāta vieta tālākai baznīcas telpas un altāra noformēšanai, ko, atbilstoši gadalaikiem, pa­rasti veic draudze pati, piemēram, ar altārsegu un izšuvumu palīdzību. 
    – Krāsu salikumu izdomājām kopā ar audzēkņiem un to izvēlējāmies ar domu, lai kliedētu drūmo sajūtu, ko rada vidi degradējošais, baznīcai joprojām blakus esošais dzelzsbetona «klucis» – vecā vatelīna ražošanas ēka, kā arī lai dievnamā nebūtu tikai baltā krāsa vien, – stāsta Arvīds Verze. 
Runājot par šo ceha at­lieku, draudzes priekšsēdētājs Normunds Liģeris informē, ka sadarbībā ar vācu karavīru kapu sakopšanas veicējiem no Vācijas jau pa­nākta vienošanās, ka šī biedrība Biržu baznīcas draudzei dos līdzekļus monstra nojaukšanai. 
    – Vācieši sacīja, ka mūsu iesniegtā tāme – 15 000 eiro – viņiem nav tik liela summa, un tā mums ir ap­solīta. Būtu jau tikuši tālāk ar tās jaukšanu, ja ne pandēmijas laika ierobežojumi, kas visiem sabremzēja iecerētos darbus. Savulaik šajos kapos tika apbedīti ne jau tikai vācu, bet arī I pasaules kara krievu zaldāti. Vietējie nošautos krievus esot savākuši kādā tranšejā, kur tie bijuši samesti, un apbedījuši te. Bet padomju gados, kad cēla šo cehu, šī kopumā ap 219 karavīru atdusas vieta tika izbraukāta ar buldozeru, kauli izdzenāti pa baznīcas dārza teritoriju. Bet nu ceha ēka drīz tiks nojaukta, iespēju robežās atjaunotas apbedījumu vietas, un draudze apņēmusies tās apkopt, – par vienu no tālākajiem Biržu baznīcas un apkārtnes atjaunošanas darbiem stāsta N. Liģeris. 
 
Daudz padarīts, daudz jau nākotnes plānu
    Draudzes priekšniekam ir arī tālāki plāni dievnama atjaunošanā: vajadzīga sa­kristeja, tāpat labierīcības un ūdensvads, kā arī plānota muzeja telpa baznīcai, jo šim dievnamam ir sena vēsture. Baznīca, uzbūvēta 1848. gadā, Biržos tā ir jau trešā. Blakus baznīcai esošajos kapos apglabāts skolotājs, dzejnieks, tulkotājs un ērģelnieks (kā rakstīts uz viņa kapa piemiņas plāksnes) Ansis Līventāls un rakstnieks un mācītājs Jā­kobs Florentins Lundbergs. Un galu galā arī pašreizējā draudze ar savu nesavtīgo darbu ir ierakstījusi neizdzēšamas rindas tās vēsturē. N. Liģeris teic, ka par pēdējās desmitgadēs notikušo faktus krāj Lilita Vilciņa un arī Nor­munda dzīvesbiedre Lī­ga. Muzeja telpās tad arī šie pieraksti un cita informācija varētu rast savu vietu. Jā, un, protams, baznīcas balkons gaida, kad tur tiks uz­stādītas ērģeles. Nor­munds Liģeris teic, ka arī par šo lietu jau esot ievadītas sarunas. 
    Draudzes priekšnieks piezīmē, ka remonta darbu veikšanu šajā dievnamā neapgrūtina un, galvenais, nesadārdzina, birokrātiskās prasības, kādas neglābjami rastos, ja šī ēka būtu iekļauta arhitektūras pieminekļu sarakstā, kā viņš to ir redzējis citu baznīcu atjaunošanas darbu gaitā. Piemēram, Cēsu baznīcas fasādes atjaunošanas tāme šo prasību dēļ esot divdesmit vai pat trīsdesmit reizes lielāka. 
    – Protams, ir mums kļūdas, šis un tas nav sanācis, kā būtu gribējies, kaut vai tās pašas celtnieku attieksmes dēļ, bet tas nekas. Gal­venais – izdarīt iecerēto līdz galam, – teic Normunds Li­ģeris. 
     Runājot par visu, kas šajos gados dievnamā padarīts, ik pa laikam draudzes priekšniekam grūti apslēpt saviļņojumu, jo īpaši aizkustināts viņš kļūst, stāstot par savu draudzi. Un arī par paša cerību, kā viņš saka: – Reiz Anna Piļicka lūdza Dievam, lai viņai tiek ļauts izdarīt iecerēto. Arī es esmu sapratis, ka man šis ir mūža darbs, un arī es tagad prasu Dievam, lai viņš ļauj man piedzīvot to brīdi, kad Biržu Svētās Annas baznīca būs atjaunota pilnībā.
 
Ziedotājiem: 
Biržu Svētās Annas evaņģēliski luteriskā draudze, Biržu iela 11, Birži, Salas pagasts, Salas novads, LV – 5214.
Reģ. Nr. 99500004170, a/s «Swedbank» HABALV22   LV85HABA0551035923504
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par materiāla «Stipras draudzes mūža darbs – savas baznīcas atjaunošana» saturu atbild SIA «Brīvā Daugava»
 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru