Studijas augstskolā ar lielo sportu var savienot
Juris Šteinbergs

Latvijas sportā ir ne mazums piemēru, kas apstiprina virsrakstā likto tēzi. Ja runājam par komandu spēlēm, daudzi studenti sekmīgi pārstāv savas augstskolas virslīgas komandās. Grūtāk ir sportistiem no tādām pilsētām kā Jēkabpils apvienot pilna laika studijas Rīgā ar spēlēšanu visaugstākajā līmenī savas pilsētas klubā. «Jēkabpils lūšu» volejbolisti  Pāvels Jemeļjanovs un Edvīns Skrūders pierāda, ka ar kluba atbalstu tas ir iespējams.  
 
— Jūs abi šogad iestājāties Biznesa augstskolā «Turība». Kāpēc šajā augst­skolā?
    Pāvels: — Mēs ar mammu bijām izdomājuši, ka stāšos vai nu Latvijas Universitātē,  vai «Turībā» uzņēmējdarbības vadības  programmā. Par saviem nodomiem pastāstīju Mārim Trušelim (SK «Jēkabpils lūši» prezidents — Aut.), un viņš sāka meklēt variantus. Va­sarā klubs noslēdza sadarbības līgumu ar «Turību», un  tā es tur nonācu. Ja nebūtu radusies šī iespēja apvienot studijas ar spēlēšanu «Jē­kabpils lūšos»,  visticamāk, būtu devies  uz ārzemēm, jo citā Latvijas klubā spēlēt negribu. 
     Edvīns: — Es līdz pēdējam brīdim nezināju, kur mācīties tālāk. Vēl pagājušajā gadā domāju, ka varbūt  gadu izlaidīšu, tikai spēlēšu volejbolu. Kad parādījās variants ar «Turību», sapratu, ka iespēja jāizmanto. Vecāki arī ir apmierināti ar manu izvēli. 
— Par studijām jāmaksā jums nav?
     Edvīns:  — Nē, mēs neko nemaksājam. Līgums ar «Turību» paredz mums studiju maksas 100% atlaidi. 
 — Savulaik 80. gados Rīgas Politehniskajā institūtā klīda leģendas par slaveno volejbolistu Pāvelu Seļivanovu, kas savā Ra­diotehnikas fakultātē pa­rā­dījies   pāris reizes se­mes­trī. Kāds ir jūsu mācību grafiks?  
    Pāvels: — Lekcijas visiem studentiem notiek trīs dienas nedēļā.  Rīgā esam tad, kad tās  ir divas dienas pēc kārtas, parasti pirmdienās  un otrdienās, bet ceturtdienas izlaižam. Pirmdien pēc spēlēm Baltijas Volejbola līgā treniņi nenotiek, bet uz otrdienas vakara treniņu mēs jau esam  mājās. 
    Edvīns: — Mums ir  labi kursabiedri — atsūta  materiālus  par lekcijām, kurās neesam bijuši. 
— Pirmā sesija jau aiz muguras. Kā veicās?
   Edvīns: — Ļoti labi. Patiesībā esam vieni no labākajiem, pārējiem iet grūtāk.
    Pāvels: — Mēs jau arī cenšamies labi sagatavoties, nepaļaujoties uz  «gan jau kaut kā». 
— Jums  arī ģimnāzijā ar mācībām nebija problēmu.
Edvīns: — Mūsu klasē bija arī divi basketbolisti. Klases audzinātāja Dzintra Priekule viņiem  bieži teica, ka jāmācās tā, kā to dara  volejbolisti. 
Pāvels: — No 9. klases  mā­cījos Murjāņu Sporta ģim­nāzijā, bet pēc 11. at­griezos  Jēkabpilī. Pēdējais gads ģimnāzijā man deva ļo­ti daudz mācību ziņā.  Vie­nīgi nebija īsti skaidrs, kas mūs sagaida augstskolā. Sā­kumā likās dīvaini, ka lekcijās neviens nesaka, kas jāpieraksta. 
— Bet, ja jūs būtu nolēmuši kļūt par ārstiem vai kodolfiziķiem, tad gan diez vai studijas ar volejbolu būtu iespējams apvienot.
    Pāvels: — Droši vien, ka nē. Man ir paziņas, kas līdzīgā programmā kā mēs studē ASV, un tur ir daudz jāmācās. Tomēr liekas, ka arī «Tu­rībā» varēsim  iegūt  kvalitatīvu izglītību.   
— Māris Trušelis kādā intervijā teica, ka «Jē­kabpils lūši» ar laiku   vēlas kļūt par profesionālu klubu.  Kā tas varētu ietekmēt jūsu mācības?
   Pāvels: — Faktiski mēs jau tagad esam profesionāļi. Nevienā citā Latvijas volejbola  klubā netrenējas divas reizes dienā. Ja «lūši»  sāktu spēlēt  Eiropas kausos,  tad gan būtu grūtāk ar mācībām, bet gan jau  galā tiktu. 
    Edvīns: — Visi puiši vai nu spēlē un studē, vai tikai spēlē volejbolu. Vienīgi Ri­hards Puķītis  strādā.  Tātad jau tagad esam profesionāļi.
—  Tas jau vairs nav noslēpums, ka par  spēlēšanu  saņemat  kaut kādu naudu. Nosauktas arī konkrētas summas —  no 200 līdz 500 eiro, leģionāriem mazliet vairāk. Jūs  abi esat tuvāk minimumam vai maksimumam?
  Edvīns: — Tuvāk minimumam. Bet  milzīgs  bo­nuss ir iespēja studēt bez mācību maksas. Es esmu apmierināts. 
    Pāvels: — Liels pluss ir  tas, ka esam nodrošināti ar bezmaksas ēdināšanu. Mātei tas  ir atvieglojums,  un es arī tā jūtos patstāvīgāks.
— Jūs neesat vienīgie studenti komandā?
Edvīns: — Dāvis Midze­nis un Dāvis Melnis ir iestājušies Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, bet viņi studē neklātienē un sesija būs tikai janvārī. Arī viņi  par  studijām nemaksā. Mācību maksu sedz klubs no sava budžeta. Nākamajā gadā mums «Turībā», iespējams, pievienosies arī Zigurds Ada­movičs, kas vēl mācās ģimnāzijā. 
 — Atgriezīsimies pie volejbola. Latvijas kauss ir izcīnīts. Kā to atzīmējāt? 
    Pāvels: — Pasēdējām visi kopā «Ceļavējā» un tādā labā  atmosfērā pateicāmies viens otram par spēli. Bija jau arī nedaudz šampanieša. 
— Sapņot par uzvaru Baltijas līgā laikam nav reāla pamata?
   Edvīns: — Igauņi ir stipri, bet Jēkabpilī viņiem neiet viegli. Mums daudz palīdz arī līdzjutēju atbalsts. Nekur citur tāda nav. 
   Pāvels: — Uz volejbolu Jēkabpilī nāk vieni un tie paši cilvēki, un es jau visus pēc sejām  pazīstu, zinu, kur katrs sēž.  Mums šosezon galvenais ir pierādīt, ka esam stiprākā komanda Latvijā. 
— Kauss izcīnīts, pirmais aplis Baltijas Volej­bola līgā godam nospēlēts un arī pirmā sesija veiksmīgi nokārtota. Ko darīsiet līdz janvāra vidum, kad atsāksies mači un mācības? 
     Pāvels: — Trenēsimies un piedalīsimies  pasaules ju­nioru  čempionāta kvalifikācijas turnīrā. 
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru