Ziemassvētku laikā Sūnu pamatskolas skolēni viņu vecāki un skolotāji, mazpulku vadītājas Dainas Kalves rosināti, sarūpēja dāvanas Jēkabpils pansionāta vecajiem ļaudīm.
-Faktiski mūsu skolas audzēkņi ik gadu rīko kādu labdarības akciju. Iepriekšējā reizē pansionātā ne tikai aizvedām dāvanas, bet arī sniedzām nelielu koncertu. Vēl citu gadu dāvanas gādājām dzīvnieku patversmei. Pansionātā bērni varēja paviesoties pie vecajiem ļaudīm viņu istabiņās, apskatīt tuvāk viņu sadzīvi. Atceros, ka aizpagājušā gada nogalē bērni bija pārsteigti par to, ka sastaptie pansionāta iemītnieki dzīvo glītās istabiņās, ir saposušies, gaida viesus. Par labdarību, sociālajām problēmām, par to, ko mēs katrs varam darīt, kā palīdzēt, ziedojot, esam daudz runājuši audzināšanas stundās skolā, bet šādu pasākumu laikā savukārt ielūkojamies reālajā vidē, tur, kur mūsu labie darbi noder. Šogad dāvanu gādāšanas pasākumā iesaistījās visi mūsu skolas vairāk nekā simts audzēkņi un viņu ģimenes. Daža ģimene no savas puses bija sarūpējusi pat trīs, četras dāvanas. Gādājām saldumus, adītas zeķītes, tējas, bet to visu sapakot palīdzēja mani rūķi no lielāko mazpulcēnu vidus, - stāsta skolotāja D. Kalve.
Pansionāta direktore Maija Upmale ciemiņus no Sūnu pamatskolas esot silti sagaidījusi un priecājusies par bērnu sarūpētajām dāvanām.
-Dalība šādās akcijās bērnos veicina pašiniciatīvu, pašorganizēšanos, kā arī izpratni un pārliecību par to, ka ikviens no mums var ietekmēt to, kas notiek apkārt. Tāpat tas skolēniem māca darboties praktiski. Šādas aktivitātes veido bērnos piederību videi, kurā tie dzīvo, attīsta māku sadarboties, līdzjūtību un iecietību. Nav tik būtiski ko mēs darām - mazas vai lielas lietas, svarīgākais, ka mēs to darām no sirds! - teic Daina Kalve.
Foto no www.krustpils.lv
GedertsPiebriedis
Ko skolniek pa vasar nopelnījuš, to atdo Zīlān penšim.
Tikai jautājums
Pansionāta direktore Maija Upmale ciemiņus no Sūnu pamatskolas esot silti sagaidījusi un priecājusies par bērnu sarūpētajām dāvanām. ...................................................... Vai vecajie savās istabās arī priecājās? Brīnos, ka bērni it kā bijuši pārsteigti, ka sastaptie pansionāta iemītnieki dzīvo glītās istabiņās, ir saposušies, gaida viesus. Kad gaida ciemiņus, tad jebkurās mājās sapurinās un šrubē. Kad iebrāztos negaidīti, tad jebkurā mājā ir redzams lielāks/ mazāks bardaciņš, vai ne bērni? Jēkabpils brīvprātīgie no ārzemēm arī atveda uz pansionātu kādas kundzes saadītās entās zeķes un gāja pie katra gultas, lai tās iedotu rokās un nevarīgākajiem uzvilka pat kājās. Gribēja arī piesēst blakus gultai, lai aprunātos, bet nebija krēsla. Tādī samulsušamies izskatījās. Tas bija redzams Vidtv. Nūūū citās istabās gan staigājošie onkas sēdējai štrami savā istabā pie galda un gaidīja dāvanas. Koroče, malači Sūnu pamatskolas bērni un vecāki, skolotāji.