Svētceļojums ļauj izvērtēt savu dzīvi un ticības ceļu
Jānis Apīnis

  Latvijas katoļiem au­gusts ir svētceļojumu laiks, kad no tuvām un tālām vietām uz Dievmātes Debesīs uzņemšanas svētku norisēm Aglonā dodas tūkstoši un tūkstoši.
   Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrs ziņo, ka  vistālāko ceļu kā ik gadus  mēro svētceļnieku grupa no Liepājas, kas ceļā  kājām  devās jau  27. jūlijā. Tāpat vieni no pirmajiem izgājuši svētceļotāji no Tukuma un  Jejgavas. Pašlaik ceļa ir dievlūdzēji arī no piecām Rīgas draudzēm, Aiz­kraukles, Madonas, Sigul­das, Daugavpils, Krāslavas, Dagdas, Zilupes, Līvāniem un citām Latvijas vietām, kā arī   ārzemēm.
   Pirmdien priekšpusdienā pēc Svētās Mises uz Aglonu devās arī svētceļnieku grupa no Jēkabpils Romas katoļu draudzes. Svētceļojuma maršruts: Jēkabpils–Dūņenieki–Dignāja–Dunava– Nīcgale–Dubna–Aglonas stacija–Aglona. Ieiešana Ag-lonā plānota 13. augustā.  «Kāpēc viņi to dara? Kādu motīvu vadīti veic daudzos kilometrus, neskatoties uz saules tveici un lietus šaltīm? Motivācija svētceļojumam ir dažāda: jaunieši bieži vien dodas ceļā, lai pārbaudītu savu izturību, piedzīvotu kaut ko jaunu, bet lielākais cilvēku vairums svētceļojumā dodas, lai kaut uz brīdi atstātu ikdienas steigu un pabūtu vienatnē ar sevi un klusumā ar Dievu, lai izvērtētu savu dzīvi, ticības ceļu un ieviestu tajā kādas korekcijas» – tā pirms garā ceļa sākuma izsakās šī pasākuma organizatori.
   Svētceļnieki no Jēkabpils katoļu draudzes  uz Aglonu  dodas jau daudzus gadus, un kā parasti grupā ir dažādu vecumu  cilvēki – gan bērni un jaunieši, gan arī draudzes pārstāvji krietni gados. Šogad grupā ir ap 30 gājēju, paredzēts, ka  tai pa ceļam pievienosies vēl citi.
 
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (1)

  1. faktiski
    faktiski
    pirms 6 gadiem

    Organizatori kaut ko murgo. Nu kur tad ceļā var pabūt vienatnē un klusumā ar sevi, ja cilvēki čivinādami iet baros? Šito kilometrāžu iedams, jāskatās zem kājām un uz ceļa kas notiek, un daudz būs spēka un varēšanas vēl izvērtēt savu dzīvi? Tad tur ir jābūt talantam. Vislabāk pārdomas cilvēkiem raisās vakarā ielīdušam gultā. Tikai tad ir miers no visa, un domas var lidot brīvi, un cilvēks savu dzīvi sakārto un pakārto. Tā ir, ikdienā cilvēciņš dzīvo un arī grēko, kur nu bez tā. Pēc tam iet lūgt piedošanu. Dievs ir viens, cilvēku miljardiem, visiem palīdzēt nav iespējams. Loti daudz uz pasaules ir netaisnības, kura tikai pieaug.

    Atbildēt

Pievienot komentāru