Trešdien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)  rīkoja pašvaldību reformas prezentācijas pasākumu, kura laikā iepazīstināja ar izstrādātajiem pašvaldību izveides kritērijiem un uz to pamata tapušo administratīvi teritoriālā iedalījuma karti. VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

      Ministrs Juris Pūce jau iepriekš tika atzinis, ka par savu galveno darbu ministra amatā izvirzījis apņemšanos līdz 2021. gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj iedzīvotājiem nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā par samērīgām izmaksām.

     VARAM norāda, ka šo­brīd nevienlīdzība pašvaldību starpā ir liela, piemēram, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju (tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta). No pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām. Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vien 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas 1 milj. eiro ap­mērā, kas nozīmē, ka ir grūti runāt par pašvaldības attīstīšanos un infrastruktūras attīstīšanu. Tikai 62 paš­valdībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai. Lai izveidotu vidus­skolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pietiekams skolēnu skaits šobrīd ir vien 38 pašvaldību vidusskolās. Šie skaitļi ir apliecinājums, ka Latvijas iedzīvotāju interesēs ir nepieciešams veikt pašvaldību reformu.

     Reforma paredz (un tas redzams publicētajā kartē)   novadus apvienot kādreizējo rajonu robežās. Platības ziņā lielākās ir  plānotas Liepājas un Madonas paš­valdības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3 656,93 un 3 347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju. Vienu no lielākajām pašvaldībām varētu izveidot, ap Jēkabpili apvienojot Aknīstes, Viesītes, Sa­las, Jēkabpils un Krustpils novadu. Kopējā pašvaldība platība varētu sasniegt 2 992 kvadrātkilometrus un iedzīvotāju skaits – 41 tūkstoti. Zemgalē iedzīvotāju ziņā lielākā pašvaldība varētu izveidoties, apvienojot Jelgavu, kā arī kaimiņu Jelgavas un Ozolnieku novadu, jaunajā būtu teju 96 000 iedzīvotāju. Reforma paredz vienā pašvaldībā apvienot Vecum­nieku, Iecavas, Bauskas un Rundāles novadu. Tāpat viens attīstības centrs turpmāk varētu būt Dobeles, Auces un Tērvetes novadam. Kartē iezīmēta arī Tukuma, Jaunpils, Engures un Kandavas novada, kā arī Ķekavas un Baldones novada apvienošana, taču reforma varētu neskart tagadējo Olaines novadu. Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Daugavpils, Rīga un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

      Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu novads ar nedaudz vairāk kā 12 000 iedzīvotāju. Līvānu novads varētu palikt bez izmaiņām.

VARAM izstrādātajā kar­tē nav paredzēts atjaunot vienu pašvaldību bijušā Rīgas rajona robežās, tomēr iecerēts apvienot arī vairākus Pierīgas novadus, piemēram, Ādažus apvienot ar Carnikavu, Ķekavu ar Bal-doni un tamlīdzīgi.

     Tagadējo Ilūkstes novadu paredzēts pievienot Daugavpilij, Varakļānus – Madonas novadam, Neretu un Pļaviņas – Aizkraukles novadam, kā arī plānotas apvienošanas citviet. Mi­nistrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pu­sēm. 

 

P. S. Sīkāka informācija par pašvaldību reformas prezentāciju atrodama ministrijas mājaslapā www.varam.gov.lv