Top katlumāju un Jēkabpils apkures sistēmas modernizācijas projekts
INESE ZONE

Informējot par SIA «Jēkabpils siltums» gatavību apkures sezonai, Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps stāsta, ka kopējais apkures parāds šobrīd ir 1 679 650 eiro, un tas pēdējos gados arvien nedaudz samazinās. A. Kraps gan skaidro, ka tas ir gadu gaitā uzkrāts parāds, liela daļa no kura ir salīdzinoši veci vēl nenorakstāmi parādi. 
    Arī gaidāmajā apkures sezonā būs spēkā 2018. gada 1. septembrī apstiprinātais siltumenerģijas tarifs – 54,22 eiro par megavatstundu (MWh). Informējot par kurināmā iepirkumu sezonai, A. Kraps stāsta, ka šķelda Tvaika ielas katlumājai ir iepirkta par 10,75 eiro par MWh, tiek maksāts par siltumenerģiju, ko var saražot no šķeldas daudzuma. Savukārt šķelda, kas iepirkta beramkubos, izmaksājusi 8,65 eiro par m3. Gāzes cena ir mainīga, bet vidēji ap 20 eiro par MWh.
    A. Kraps stāsta, ka  šķeldas cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu ir kritušās un ir pabeigts siltumtrašu rekonstrukcijas projekts, tāpēc tagad jāvērtē, kādi būs rādītāji, un nākamā gada sākumā sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā tiks iesniegts tiem atbilstošs siltuma tarifa projekts. Paveiktais esot pamats, lai varētu tarifu kaut nedaudz samazināt.  A. Kraps arī informē, ka pa vasaru katlumājās ir veikti remontdarbi un Celtnieku ielas katlumājā ir iegādāts jauns gāzes katls, kas strādā automātiskā režīmā. Arī Dārzu ielā veikti šķeldas katla remontdarbi, un uzņēmums ir gatavs apkures sezonai.  Septembra beigās vai oktobra sākumā atbilstoši laika prognozēm apkuri uzsāks skolās un bērnudārzos. Savukārt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem jāatceras, ka tiem, kas vēlas apkuri, jāvēršas pie  namu apsaimniekotāja, lai pievieno ēkai siltumpiegādi. 
      -Pašlaik kopā ar siltumtīklu uzņēmuma vadību aktīvi strādāju pie kompleksa plāna, kā mēs redzam uzņēmuma attīstību. Ir zināms, ka katli ir, maigi sakot, uz izdegšanas robežas, un jādomā, kā attīstīt mūsu siltumapgādes sistēmu turpmākajos  gados. Tie būs lieli ieguldījumi, un ir jāplāno, lai tie būtu ekonomiski pamatoti. Šobrīd mēs strādājam pie vairākiem modeļiem, kā attīstīt «Jēkabpils siltumu» nākotnē. Ir vairāki modeļi no varianta, ka  Jēkabpilī ir tikai viena katlumāja, līdz dažādiem citiem. Kopā ar speciālistiem meklējam labāko un iedzīvotājiem lētāko nākotnes modeli. Līdz jaunajam gadam mēģināsim saprast, kur ejam. Mēs redzam iespēju nākamajā plānošanas periodā pieteikties finansējumam siltumtīklu uzņēmuma attīstībai, un mums ir jābūt skaidram, ka tas attīstīsies. Svarīgi, lai var strādāt bez riska, jo Tvaika ielas katlumājas šķeldas katlam jau ir 20 gadu, un tas ir sliktā stāvoklī. Tas nav darbs, kas paveicams vienā dienā vai mēnesī. Tāpēc domājam, kā to panākt, kāds būtu pareizākais ceļš, – sacīja Aivars Kraps.
    Viņš skaidro, ka arī tad, ja pēkšņi nevarētu ekspluatēt  nolietoto šķeldas katlu, mājas bez apkures nepaliks, jo Tvaika ielas katlumājā ir gāzes apkures katls un ir iespēja iepirkt siltumenerģiju no komersanta.  Jautājums esot, cik tas būs ekonomiski izdevīgi. Tieši tāpēc esot doma radīt pilsētā tādu apkures sistēmu, lai vairs nebūtu no kāda atkarīgi un būtu droši, ka var piedāvāt iedzīvotājiem kvalitatīvu pakalpojumu, kas nav dārgs.
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru