Top projekts Viesītes un Nameja ielas rekonstrukcijai, bet inflācijas dēļ naudas visam var nepietikt
INESE ZONE

 
Jēkabpilī Auseklīša, Viesītes un Nameja  ielas mikrorajona iedzīvotāji ik pa laikam pievērš plašsaziņas līdzekļu uzmanību mikrorajonu bedrainajiem piebraucamajiem ceļiem  un milzu peļķēm, kas veidojas pēc lietus vai atkušņos, tāpat aktuāls ir stāvvietu trūkums. Cilvēki nav mierā, ka pašvaldība ilgstoši nerisina šo problēmu. Piemērs ir Bebru ielas mikrorajons, kas liecina, ka risinājumu tomēr var atrast. Par šo tēmu BD jau rakstījusi vairākkārt, bet,  iedzīvotāju mudināti, aktualizējam atkal.
    Jēkabpils novada domes vadība atbild to pašu, ko jau ne reizi vien. Priekšsē­dētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars skaidro, ka minētajos mikrorajonos zeme ir piesaistīta ēkām, piebraucamie ceļi nav pašvaldības ielas vai inženierbūves, un tad  ar re­montdarbiem esot daudz grūtāk nekā uz ielām. Pašvaldība nevarot ieguldīt nau­du daudzdzīvokļu na­miem piederošā teritorijā. Domes vadība cilvēkiem iesaka par šo problēmu runāt ar namu apsaimniekotāju un ēkai piegulošo teritoriju sakārtot par viņu pašu naudu. Varot arī virzīt jautājumu par visu iekšpagalmu sakārtošanu ar projekta izstrādi, ieskaitot arī piebraucamos ceļus, un darīt to sadarbībā ar pašvaldību. Taču tai esot jābūt iedzīvotāju iniciatīvai. Problēma esot tā, ka iedzīvotāji esot gatavi kaut ko darīt, kad pēc lietus jābrien pa peļķēm, bet, tiklīdz laiks uzlabojas, visiem rokas nolaižoties, bet, lai sakārtotu savu teritoriju, esot jāiziet ilgs process. 
BD atgādināja, ka Vie­sītes un Nameja ielas mikrorajona iedzīvotāji šo ceļu jau nogājuši. Cilvēki deva piekrišanu segt savu daļu no mikrorajona labiekārtošanas izmaksām, pašvaldība bija gatava segt savu daļu, un  varēja jau uzsākt projektēšanu, kam domes budžetā pat bija atvēlēta nauda.  Cilvēki nesaprot, kāpēc Bebru ielas mikrorajonā to varēja, bet citur – nē. Tiesa gan, Bebros iedzīvotāji darbus nelīdzfinansēja, un pašvaldība šim nolūkam ņēma aizdevumu. 
     Domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis skaidro, ka Bebros visas, kas ir saremontētas, ir ielas. Tas esot juridisks jautājums. Dome, piemēram, nevarot piešķirt naudu privātmājas pagalma sakārtošanai, un tas pats ir ar daudzdzīvokļu mājām un tām piesaistīto zemi un piebraucamajiem ceļiem. Bebru gadījumā piebraucamajiem ceļiem piešķīra ielas statusu.  Gar māju ir mājas zeme, un iekšā ir  piebraucamais ceļš, un, ja grib tam piešķirt ielas statusu, tad ar katru dzīvokļa īpašnieku jāpanāk vienošanās par zemes gabala maiņu. Tā esot problēma, kas radusies zemes reformas gaitā. 
     – To var atrisināt tā, ka atdala no kopīpašuma piebraucamos ceļus kā ielas. Tā savulaik izdarījām Krustpils novadā Jaunās muižas cie­mā. Tas process paņēma divus vai trīs gadus. Jē­kabpils arī varētu tā rīkoties pēc Bebru principa, un ar laiku to darīs, bet ielu skaits pie namiem ir liels un jāiegulda arī citās ielās. Tagad mēs projektējam diezgan lielu ielu apjomu atjaunošanai – gan parastās, gan tranzīta ielas. Nākamais darbs būs ķerties pie mikrorajonu problēmas. Bet ir vietas, kur iedzīvotājiem pa­šiem tas jādara, ja iebrauktuve skar tikai māju. Bet lielajos kvartālos, kur visi brauc cauri, kā Viesītes un Nameja, to mēģināsim. Vismaz sāksim kārtot juridiskos jautājumus, – saka Kārlis Stars. Jāpiebilst, ka, tiekoties ar jēkabpiliešiem, kur izskanēja jautājums par Auseklīša ielas piebraucamajiem ceļiem, iedzīvotājiem ieteica tos remontēt par savu naudu, jo tie aktuāli ir tikai namu iemītniekiem.
    R. Ragainis piebilst, ka ir mikrorajoni, kur  ir  arī privā­tā zeme, kas visu vēl vairāk sarežģī. Viņš arī sacīja, ka privātmājas pagalmā neviens bedres nelabo, to dara īpašnieki paši. Arī daudzdzīvokļu mājas esot dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, kur visi kopīgi atbild par bedru labošanu. Namu pārvalde tikai uzkrājot īpašnieku naudu un apsaimnieko par to, bet iedzīvotāji dod rīkojumu, ko darīt. Bet esot tā, ka par savu uzkrājumu neviens piebraucamos ceļus negribot remontēt un gaidot, kad to darīs pašvaldība. 
    BD iebilda, ka būtu ne­taisnīgi, ja Viesītes un Na­meja ielas mikrorajonā iedzīvotāji piebraucamos ceļus remontētu par savu naudu, jo, lai arī tiem nav ielas statusa, tos izmanto  visa pilsēta, un tie faktiski funkcionē kā ielas. 
    R. Ragainis pieļāva, ka vis­pār jau iedzīvotājiem esot tiesības domāt, kā šo lietu sakārtot, jo tas ir viņu pa­galms. – Es tur laikam saliktu puķu podus, lai nevar braukt, – sacīja Raivis Ra-gainis. Viņš piebilst, ka šobrīd svarīgākais esot  atrisināt jautājumu par peļķēm, kas veidojas zonā pie deviņstāvu namiem. 
Jāteic, ka tas ir izdarīts. Šobrīd, izmantojot pašvaldības finansējumu – ap 9000 eiro –, mikrorajonā jau ir veikta infiltrācijas aku izbūve. Objektā strādā SIA «Jē­kabpils ūdens». Deviņstāvu māju pagalmā būs divas infiltrācijas akas – katra varēs uzkrāt apmēram 5,3 kubikmetrus lietus ūdens. Pašvaldība gan informēja, ka pēc valsts svētku brīvdienām plānots sākt pievadu un gūliju būvniecību. Gūlijas uzņems lietus ūdeni, kas tālāk pa caurulēm nonāks infiltrācijas akās. Cerams, ka ziemas laika apstākļi tam netraucēs un akas vismaz šajā vietā atrisinās problēmu.  
     Taču par Viesītes un Na­meja ielas mikrorajona remontu ar iedzīvotāju līdzdalību skaidra atbilde netika sniegta. Par to atbildīgā esot SIA «JK Namu pārvalde», ne pašvaldība, kas, protams,  nākšot ar savu fi­nansējuma daļu, ja lieta nonāks līdz darbiem. Ve­i­dojas interesanta situācija, iedzīvotājiem tiek pārmests,  ka viņi negrib iesaistīties mikrorajonu sakārtošanā, bet, kad viņi ir gatavi to darīt, iepauzē dome. Pēc atkārtoti uzdota jautājuma atbildi par minētā mikrorajona kompleksā remonta ieceri atbildi sniedza «JK Namu pārvalde» vadība.  
     Uzņēmuma valdes locekle Elita Freija stāsta, ka par to ir noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi, un tā esot uzsākta.  Bijusi pirmā tikšanās ar projektētāju, un izrunāti jautājumi, kas iekšpagalmu organizācijai būtu svarīgi saistībā ar transporta kustības virzieniem un atkritumu laukumu novietojumu. 
– Akcenti darbos būs uz esošo brauktuvju seguma atjaunošanu, stāvvietu paplašināšanu, apgaismojuma atjaunošanu, inženiertīklu sakārtošanu lietus ūdens novadīšanai un bērnu rotaļu laukumu labiekārtošanu,–sacīja Elita Freija. 
     Uz jautājumu, kad no­nāks līdz darbiem, viņa skaidro, ka  iedzīvotāji pirms dažiem gadiem ir nobalsojuši, ka gatavi līdzfinansēt projektu, kas izmaksās 350 000 eiro. Šobrīd ar to ir par maz, tāpēc darbi tiek projektēti pa kārtām, lai tos var veikt pakāpeniski. Pirmajā kārtā aptvers tikai ielas un stāvvietas. Kad būs zināms, cik tas izmaksās, atkal būs tikšanās ar iedzīvotājiem, lai izvērtētu, kā to turpināt tālāk – uzreiz visām mājām vai pa daļām. 
    – Skiču stadijā būs skaidras izmaksas. Pašvaldība ir gatava dot savu daļu, bet, ja iedzīvotāji pie šīm cenām pateiks: mēs to nevaram pacelt, tā būs problēma, – secina Raivis Ragainis. Tātad īstas skaidrības, kas un kad tiks darīts, joprojām nav. Ja izmaksas būs kardināli cēlušās, tad iedzīvotāji tiešām var atteikties. Steigties ar projektu neviens nesteidzas, jo pašvaldībai, kas sedz lielāko izmaksu daļu, ap 80%, arī nebūs viegli atrast šādu summu. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. Fredis
    Fredis
    pirms 1 gada

    Pavasarī jāķeras tik pie darba, mazāk runas.

    Atbildēt
  2. Jēkabpiliete
    Jēkabpiliete
    pirms 1 gada

    Mūsu pašvaldībai neko nav viegli atrast! Izcili. Varbūt samaziniet milzu algas, ja nav darba rezultātu.

    Atbildēt
  3. Iela
    Iela
    pirms 1 gada

    Ragaini, puķupodus saliks uz ielas , lai nebrauc cauri mašīnas. Bet, kā piebrauks ātrā palīdzība, ugunsdzēsēji līdz podjezda durvīm? Pāri visiem puķupodiem? ? Tās ielas, kuras iet gar daudzdzīvokļu māju durvīm, pa kuru iet dzīva satiksme , ir jāpārņem pilsētas bilancē un jāsaremontē . Te divu domu nevar būt! Nav ko te pindzelēties un gudroties jau 30 gadu garumā! Ir jāsāk darīt!

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!