Kopš 26. jūlija Jēkabpilī notiek Andreja Pormaļa ielas pārbūve. Šobrīd darbi noris šādos posmos: no Lauku ielas līdz Blaumaņa ielai notiek apakšzemes komunikāciju izbūve, no Blaumaņa ielas līdz Zaļajai ielai izbūvētas apakšzemes komunikācijas zem brauktuves un norit darbi pie ceļa segas konstrukcijas izbūves, no Akmeņu ielas līdz Viestura ielai un no Zaļās ielas virzienā uz Jēkaba ielas krustojumu notiek apakšzemes komunikāciju izbūve zem brauktuves, savukārt no M. Lutera ielas līdz Brīvības ielas rotācijas aplim ir izbūvētas apakšzemes komunikācijas, veikta brauktuves ceļa segas konstrukcijas izbūve un norit darbi pie betona apmaļu izbūves. Šajos posmos satiksme ir ierobežota. Būvdarbus veic SIA «Ošukalns».
Kopējās investīciju projekta izmaksas ir 2 648 207,86 eiro (t.sk. būvdarbi, būvuzraudzība un autoruzraudzība), no kurām valsts budžeta finansējums ir 1 700 000,00 eiro un pašvaldības finansējums – 948 207,86 eiro.
Kā informē novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājs Ilmārs Luksts, Pormaļa ielā strādās līdz decembra vidum, ja to ļaus laika apstākļi. Pie atbilstošiem laika apstākļiem iecerēts izbūvēt asfalta pirmo kārtu posmos, kur visi citi darbi jau paveikti. Tehnoloģiskais pārtraukums plānots līdz maijam, bet darbus atsāks ātrāk, ja tas būs iespējams. Darbi jāpabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.
Atbildot uz jautājumu, kur būvnieki liek norakto zemi un vēsturisko bruģi, domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars stāsta, ka saskaņā ar līgumu visi atgūtie materiāli paliek būvdarbu veicējām, kas tos izmanto pēc saviem ieskatiem. Tas gan neattiecas uz ietvju bruģi. To bruģi, kas ir labā stāvoklī, nodod domei remontdarbiem novada teritorijā. Šo bruģi var lietderīgāk varot izmantot lauku teritorijās. Piemēram, šovasar Krustpils pagasta Spuņģēnu ciemā ar lietotu bruģi tika atjaunota ietve gar valsts autoceļu un pie sporta zāles un pagastmājas. Tā kā par vēsturisko bruģi pirms rakumu veikšanas precīzi neesot zināms, kur tas ir, tas paliek būvnieka rīcībā. Lai to izmantotu dome, tas būtu jārok ārā atsevišķi, nevis kopā ar grunti, jātīra, jāmazgā, jāliek uz paletēm. Tas palēninātu darba tempus ar roku darba iesaisti un sadārdzinātu būvniecības izmaksas. Lai to darītu, būtu jāsaprot, kur pašvaldība grib šo bruģi izmantot. Piemēram, ietvēm, stāvlaukumiem tas neder, jo prasības ir, lai tās būtu gludas. Izmantošana tātad būtu ierobežota. Tas neesot nekas jauns, arī iepriekš, veicot Rīgas ielas pārbūvi, viss vēsturiskais bruģis palicis būvuzņēmējam.
