Turpinās mediķu vakcinācija, bet, pieaugot saslimstībai, darbinieku resurss ir tuvu izsīkuma robežai
INESE ZONE

Kā informē Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis ārstniecības nozarē Roberts Spručs, slimnīcas darbinieku  vakcinēšana pret Covid-19 sākās decembra nogalē. Tad tika saņemti pirmie 11 flakoni – katrs ar piecām vakcīnas devām, un no 28. līdz 30. decembrim tika vakcinēti 55 mediķi – gan slimnīcas, gan Neat­liekamās medicīniskās palīdzības dienestā darbinieki. Šonedēļ saņemti 14 flakoni – 70 devas, ko šonedēļ – no 4. līdz 8. janvārim – arī izmantos. R. Spručs stāsta, ka ļoti rūpīgi tiek sekots, lai visas devas tiktu izmantotas. Tās pasūta atbilstoši pieteikušos cilvēku skaitam. Ja kāda persona, kas pieteikusies vakcinācijai, šobrīd  kādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt, tiek atrasts cits darbinieks, kas saņem šo vakcīnu. Rūpīgi tiekot izvērtēts, vai persona savu hronisku saslimšanu, kādu preparātu lietošanas vai citu iemeslu dēļ var veikt vakcināciju, un tāpat sekojot arī vakcinēto darbinieku veselības stāvoklim un izjūtām pēc vakcinācijas. No­pietnas blaknes nav novērotas, taču R. Spručs uzsver, ka vakcinācija ir tikko sākusies un ir pāragri runāt par cilvēku reakciju uz to, jo ir pārāk maz vakcinēto personu, lai izdarītu vispārīgus secinājumus.
Lai izstrādātos imunitāte pret Covid-19, jāsaņem divas potes ar 21 dienas starplaiku. 
Vaicāts par situāciju ar Covid-19 pacientu hospitalizēšanu Jēkabpils slimnīcā, R. Spručs stāsta, ka šobrīd ir rasta iespēja nodrošināt 50 gultas vidēji smagiem slimniekiem, kam nepieciešama arī skābekļa elpināšana, un septiņas reanimācijas gultas smagā stāvoklī esošajiem, kam vajadzīga mākslīgā plaušu ventilācija. Šīs septiņas gultas visu laiku esot aizpildītas. Skābekļa patēriņš slimnīcā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, esot pieaudzis septiņas reizes.
– Ir sasniegta maksimāli iespējamā robeža, ko varam nodrošināt ar savu personālu, jo var jau teikt, lai nodrošinām vēl 25 gultas, var tās ierīkot, var saņemt investīcijas un nopirkt aparatūru, bet darbinieku resursi ir uz izsīkuma robežas. Jāsaprot, ka papildus tām septiņām reanimācijas nodaļas  Covid gultām ir jānodrošina arī citu reanimējamo pacientu aprūpe, tātad ar vienas nodaļas spēkiem faktiski tiek nodrošināts divu nodaļu darbs, un jāārstē arī citas saslimšanas citās nodaļās. Veselības ministrijai, valdībai, visiem būtu jāķeras pie veselības aprūpes darbinieku mobilizācijas, iesaistot Covid-19 slimnieku aprūpē arī  privāto medicīnas iestāžu resursus un koordinējot mediķu darbu tā, lai maksimāli izmantotu esošos resursus, piesaistot to arī reģionālajām slimnīcām. Tā varētu būt daļa māsu vai ārstu, kas strādā ambulatorajā aprūpē, un esošā slimnīcu resursa pārdale starp slimnīcām, lai nav tā, ka vienā vietā ārstam aprūpē ir seši pacienti, bet citur – pieci plus septiņi Covid pacienti. Ja būs pārdale, tad katram būs kādi septiņi astoņi pacienti, un tā ar esošo resursu varēs labāk aprūpēt slimniekus. Mēs par to esam runājuši visās sa­nāksmēs. Tas ir pienākums, kas valdībai jāatrisina nekavējoties. Vakcinācija turpināsies, bet tā rezultātu dos pēc vairākiem mēnešiem. Mums tagad svarīgi būt gataviem tam, ka februārī un martā situācija pasliktināsies un būs vēl lielāks slimības vilnis. Mēs iesim cauri tam pašam, kam Lietuva un citas valstis, un  mums jābūt gataviem spēt ārstēt un izglābt tos cilvēkus, kas būs smagā un kritiskā stāvoklī.  Un  jārēķinās ar to, ka šie cilvēki slimnīcā pavada vismaz trīs nedēļas, un veselības aprūpes sistēmai būs jānodrošina viņu turpmākā ārstēšana, jo daudziem pēc tam vēl ilgi ir jāārstē dažādas komplikācijas. Vīruss tā vienkārši drīz nepazudīs un izeja būs tikai vakcinācija,  – skaidro Ro­berts Spručs. 
Viņš uzsver, ka tikai vienota sabiedrības un valdības rīcība, vieniem lemjot par aktuāliem risinājumiem un plaši informējot sabiedrību, bet otriem apzinoties, cik būtiski ir ievērot visus drošības nosacījumus, palīdzēs tikt galā ar šo kritisko situāciju. Cilvēki esot dažādi, viņiem varot būt dažādi viedokļi, viņi varot ticēt dažādām teorijām, bet viens gan būtu jāapzinās, ka Covid-19 noteikti nav fikcija. – Tā ir jauna, viltīga, līdz šim nezināma slimība, kas rada dažādas komplikācijas. Lai arī aptuveni 80 procenti slimnieku infekciju izslimo viegli vai bez simptomiem, 20  procentiem slimības gaita ir smaga vai kritiska, un tās ir daudzas personīgas un ģimenes traģēdijas, nemaz nerunājot par nāves gadījumiem.  Un katram jāsaprot, ka no viņa rīcības ir atkarīgs, lai neciestu viņš pats un citi, – uzsver Roberts Spručs.

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. nesaprotu
    nesaprotu
    pirms 1 nedēļas

    Kā tad tur īsti ir ar mediķu vakcinēšanu? Lasīju citos portālos, ka Valmieras t.i. Vidzemes slimnīcas vadītājs dabūjis pa kaklu no augstāk sēdošiem, jo licis vakcinēt slimnīcas personālu.

    Atbildēt
  2. Monika
    Monika
    pirms 10 stundām

    Kā pirmos vakcinēt ĢIM.ĀRSTUS, viņiem grūtāk par visiem!

    Atbildēt

Pievienot komentāru