Vācu karavīri pabeiguši Pirmā pasaules kara kapu sakopšanu
Juris Šteinbergs

Pagājušā nedēļā ceturtdien Dignājas pagasta Ģipterānu kapos un piektdien Rubenes pagasta Sēļu kapos notika pasākumi, kas bija saistīti ar Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapsētu sakopšanas pabeigšanu. 
    Sēļu (Muktānu) kapus Kaldabruņā kopa Bundesvēra tanku daļas sapieru rotas desmit brīvprātīgie.  Deviņās dienās vācu karavīri nostiprināja kapsētas terases, ar šķembām noklāja celiņu, noņēma apaugumu, iztaisnoja piemiņas zīmes, atjaunoja  uzrakstus un veica citus darbus.  Šajos kapos pēc pieejamajām ziņām no 1915. līdz 1917. gadam ir apglabāti 297 vācu karavīri.  Piemiņas zīmes gan uzstādītas tikai 46  Nīderlandes karalienes Vilhelmīnes huzāru pulka huzāru un un dragūnu eskadrona  kavalēristiem. Tas gan nenozīmē, ka šeit apglabātie bijuši šīs karalienes pavalstnieki –  karaspēka  daļas nosaukums  dots kādas senas tradīcijas dēļ.  
    Kapu sakopšana sākās jau 2019. gadā, bet toreiz darbus paveikt nepaspēja, un tos bija paredzēts turpināt pagājušogad, bet pandēmijas dēļ darbus varēja pabeigt tikai šogad. 
     Vācu karavīru  Pirmā un Otrā pasaules kara kapu kopšanu un uzturēšanu koordinē un finansē Vācijas Tautas apvienība karā kritušo vāciešu kapu aprūpei  jeb Volksbund. Apvienības aprūpē ir 800 kapsētas 46 valstīs – Krievijā, Ukrainā, Francijā, Beļģijā, citur Eiropā un pat Āfrikā. To sakopšanas darbus finansē Vācijas valsts. Latvijā ir 210 Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru atdusas vietas, kurās apbedīti ap 30 000 kareivju. Zīmīgi, ka nereti tajās guļ arī pa kādam pretinieku – krievu –  kareivim. Dažs atzīmēts kā „Unbekante Russe” (nezināms krievs), bet citam minēts arī vārds un citi dati.   
    Vācijas Tautas apvienības goda pārstāvis Latvijā atvaļinātais pulkvedis Jānis Raciņš, uzrunājot klātesošos, teica, ka līdz 2020. gadam Latvijā gadā sakoptas vidēji četras kapsētas. Sēļu kapsēta ir unikāla ar to, ka ir vienīgā terasveidīgā kapsēta Latvijā. Viņš pateicās Bundesvēra kareivjiem par paveikto lielo darbu un pašvaldībai par atbalstu darbu organizācijā.  Pateicoties šiem brīvpātīgajiem, tagad ir sakopta vēl viena maza Latvijas daļiņa. 
    - Stāvot šeit, karavīru kapos, mēs saprotam,  kādu postu abu karojošo pušu ģimenēs ir nesuši abi pasaules kari. Mums  svarīgi ir tas, ka caur šo darbu ir ne tikai izteikta piemiņa kritušajiem karavīriem, bet izteikts brīdinājums dzīvajiem, līdz kādam postam var novest karš. Neskatoties uz to, ka Vācijā tuvojas vēlēšanas un, iespējams, mainīsies valsts politika, es droši varu teikt, ka šis kapu sakopšanas darbs turpināsies, - uzrunājot klātesošos, teica Vācijas vēstniecības  Latvijā militārā atašeja vietnieks Andrejs Paislers.  
     Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētājs Arnis Āboltiņš pastāstīja, ka Sēļu kapus kapsētu apzināšanas ekspedīcijas ietvaros pirmo reizi apmeklējis 1989. gadā. Tad tā bija krūmos ieaugusi un pamesta. Pirmie apbedījumi veikti 1915. gada rudenī, kad šī  vieta izraudzīta par kavalēristu apbedīšanas vietu. Tie turpinājušies līdz 1917. gada rudenim, kad mainījusies situācija frontē. 1921. gadā Latvijā darbību uzsāka Volksbund, kas veica vācu karavīru apbedījumu apzināšanu, to apvienošanu un pārbedīšanu, kā arī  izveidoto kapsētu labiekārtošanu, tajā skaitā pieminekļu un piemiņas zīmju uzstādīšanu.  Sēļu kapsētas labiekārtojums bija pabeigts 1927. gadā. Volksbund šo un citas kapsētas uzturēja  līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā. Pēc Otrā pasaules kara gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā bojāgājušo vācu karavīru kapu kopšana bija problemātiska un no varas iestāžu puses stingri ierobežota. Tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 90. gadu sākumā ar vietējās sabiedrības atbalstu talku veidā   arī šos kapu attīrīja no 50 gadu laikā radušā apauguma. 2001. gadā Brāļu kapu komiteja veica piemiņas zīmju attīrīšanu, datu norakstīšanu, apkopošanu un kapu uzmērīšanu, un iegūtās ziņas tika nodotas Volksbund rīcībā.  
Pasākums Sēļu kapos noslēdzās ar tradicionālu  veltījumu kritušajiem karavīriem, kura galvenais motīvs bija sāpes par pasaules karu radīto postu, bojāgājušajiem karavīriem un  civiliedzīvotājiem abās karojošajās pusēs,  kā arī pieminēti mūsdienās dažādās miera uzturēšanas misijās kritušie vācu karavīri. 
   Līdzīgs pasākums dienu iepriekš notika Ģipterānu kapos Dignājas pagastā. Tur vācu karavīru kapus apkopa  24 pensijas vecuma brīvprātīgie. Šī grupa 17. septembrī vēl papildus veica sakopšanas darbus  karavīru kapos pie Biržu baznīcas. 
 
D. Gagunova foto
 
 
 
 
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru

UZMANĪBU!
Jūsu IP adrese ir bloķēta, neskaidrību gadijumā sazinieties ar administrāciju!