Vai iedzīvotāju aptauja bija korekta? Ko par administratīvi teritoriālo reformu domā ilūkstieši?
ILZE BIČEVSKA

Uz BD redakcijas tālruni zvanīja kāds Ilūkstes iedzīvotājs*, kuru  bija sakaitinājusi BD 3. decembra numura materiālā «Pašvaldības meklē iespējas veidot Sēlijas novadu» publicētā informācija par iedzīvotāju aptauju, kas notika šajā novadā. Proti – pēc Ilūkstes novada pašvaldības sniegtās informācijas, šogad vasarā notika iedzīvotāju aptauja administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jautājumā, un 98,96% tās dalībnieku esot atbalstījuši Ilūkstes novadu kā patstāvīgu LR administratīvo teritoriju, kā arī 95,22% aptaujāto uzskatījuši, ka Ilūkstes novads pieder Sēlijai, vēsturiski – Zemgalei.
 
Apšauba aptaujas gaitu
     – Tā nav taisnība! Ap­tauja tika rīkota tādā formā: cilvēkiem gāja klāt uz ielas un lika parakstīties. Vācot parakstus, tika minēti tādi argumenti kā: «Jūs gribat, lai mums atņem naudu? Citādāk nebūs darba!» Pat manam bērnam, nākot  no skolas, tika prasīts parakstīties aptaujā. Tas, pirmkārt. Un, otrkārt: cik tad patiesībā cilvēku piedalījās šajā aptaujā? No kāda respondentu skaita aprēķināti šie procenti? To es gribētu zināt. Vēlāk Ilūkstes novada domes sē­des lēmumā kā viens no apvienošanās variantiem bija minēts kopīga Sēlijas novada izveide ar pārējiem Sēlijas novadu apvienības biedriem – pašvaldībām. Per­­sonīgi es esmu pret Ilūksti Sēlijas sastāvā! Daudz cilvēku no pilsētas un novada strādā Daugavpilī. Kāpēc lai mēs neapvienotos ar Dau­gavpils novadu? Pro­tams, mums, kā arī citviet Latvijā, ir daudz aizbraukušo un daudz pensijas vecuma cilvēku, kurus gan jau reformas gaita uztrauc mazāk. Es uz šo aptaujas veidu un faktu izklāstu, kā arī argumentāciju lūkojos kā uz patlaban pie varas esošo vēlmi par katru cenu saglabāt sa­vus amatus, – apgalvoja un stāstīja sašutušais zvanītājs. 
     Viņš arī izteica kritiskas piezīmes par domes vadības darba stilu, personālijām un iespējamām radniecības sai-tēm domes darbinieku vidū. Bet, tā kā šiem apgalvojumiem nav pretī liekamu fak­tu, kā arī tie neattiecas uz pamata jautājumu, tos sīkāk neiztirzāsim. Vien piebildīšu, ka zvanītājs savas domas argumentēja ar uz­skatu, ka pašvaldībā cīņa par esošā novada robežu saglabāšanu un palikšanu, viņaprāt, ir cīņa par palikšanu iesildītajos krēslos.
     – Kāpēc Valsts prezidentu var ievēlēt tikai uz diviem termiņiem, bet pašvaldību vadītāji šos amatus ieņem pat gadu desmitiem ilgi? Es uzskatu, ka arī pašvaldības vadītāja amatā Latvijā viens cilvēks nevarētu būt vairāk kā divus sasaukumus. Tas noteikti veicinātu demokrātiskāku vietvaru darbību novados, lai cik lieli vai mazi tie nebūtu, – savu viedokli pauda minētais BD lasītājs no Ilūkstes.
 
Palūkoties uz novadu ne tikai no ekonomiskā viedokļa
    Vai aptauja notika tā, kā teic zvanītājs? Un cik īsti Ilūkstes novada iedzīvotāju tajā piedalījās? Tā kā šajā dienā Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Ste-fans Rāzna nebija uz vietas un domē uzzināju, ka viņu atgriežamies varēja gaidīt tikai pirmdien, meklēju citu amatpersonu, kura varētu dot atbildi uz mani interesējošo jautājumu. Atbildi sniedza Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krie­vāns. 
     – Aptaujai tika dotas vairākas dienas laika. Anketas (tās nebija anonīmas) varēja saņemt novada pašvaldības Vienas pieturas aģentūrā, kā arī visās pagastu pārvaldēs. Aptaujā piedalījušos skaitu precīzi nezinu, bet tie bija aptuveni 30% no kopējā Ilūkstes novada iedzīvotāju skaita. Protams, pašvaldības vai Saeimas vēlēšanās mūsu iedzīvotāju aktivitāte ir lielāka, bet arī šo nevar dēvēt par mazu. Domāju, ka tie, kuriem rūp tālākais novada liktenis, piedalījās šajā aptaujā, – uzskata Maigurs Krievāns. 
    Domes priekšsēdētāja vietnieks arī izteica piezīmi, ka runāt par Ilūkstes novada pievienošanu Daugavpils novadam, protams, var, bet, viņaprāt, nevajadzētu ņemt vērā tikai ekonomisko faktoru. 
    – Administratīvā reforma ir arī politiska lieta, kas nosaka konkrētā novada attīstības iespējas. ATR kartē mēs bijām salikti kopā ar Daugavpils pilsētu. Līdz ar to šāda jauna novada sastāvā vēlētāju skaitā ap 70% būtu tieši pilsētas iedzīvotāju, kuri, jādomā, lemtu tikai no sava skatupunkta un in­teresēm. Bet kāds labums tādā gadījumā tiktu jaunveidojamā novada lauku teritorijām? «Man ir darbs pilsētā, un pārējais mani neinteresē» – tā ir tuvredzīga domāšana. Turklāt: vai reformas rezultātā konkrētajam cilvēkam vai cilvēkiem šis darbs Daugav-pilī tiktu atņemts? Es saku, ka patlaban arī iedzīvotājiem jāizrāda lielāka aktivitāte, lai vēlāk būtu labāk visiem. Ja nē – darbu sāks jaunais Izglītības likums, ar vēl lielāku sparu tiks slēgtas skolas un notiks citas, vietējiem ne tik tīkamas lietas. Piemēram, mums Ilūkstē ir labs savs veselības centrs. Ja būsim kopā novadā ar Dau­gavpili, vai mums ir cerība, ka šis centrs tiks saglabāts, vai tā uzturēšanai tiks atvēlēta nauda? Viens ir lūkoties uz dzīvi caur sausu ciparu prizmu, otrs – domāt par cilvēkiem. 
     Joprojām no Vides aizsardzības un reģionālās at­tīstības ministrijas puses reģionu virzienā tiek izdarīts spiediens. Spēle notiek vienos vārtos pēc principa – kā nolemšu, tā būs.  Visu laiku ministrs Juris Pūce gāja pašvaldībām virsū kā buldozers. Tikai nupat sāk veidoties kaut kāds dialogs viņa un Latvijas Pašval­dību savienības starpā, – savas domas izteica  Ilūkstes novada domes priekšsēdētāja vietnieks. 
 
Komunikācijas siena domes darbībā?
    Gan veidojot rakstu par Sēlijas novada apvienības lēmumiem potenciālā jaunā novada izveides sakarā, gan šā raksta sagatavošanas laikā nācās atdurties pret zināmu komunikācijas «sie­nu» ar Ilūkstes domi. Domes priekšsēdētāju Stefanu Rāz­nu abās reizēs tā arī neizdevās sazvanīt, jo uz abiem stacionārā tālruņa numuriem ne viņš, ne, iespējams, sekretāre neatbild. Savukārt, kā apstiprināja kāda sazvanītā domes darbiniece,  mobilā darba tālruņa domes priekšsēdētājam neesot vispār. 
     Meklēju kādu no deputātiem, kurš varētu papildināt skaidrojumu par iedzīvotāju aptaujas norisi, jo arī ATR aptaujas jautājumā neapmierinātais zvanītājs ieteica parunāt ar tiem de­putātiem, kuri ir t.s. opozīcijā. Bet! Šīs pašvaldības deputātu kontakti un pieņemšanas laiki domes mājaslapā nav atrodami vispār. Ir deputātu saraksts, ir visu ievēlēto kopbilde, bet nav tuvākas informācijas. Kāda cita domes darbiniece šādu informācijas nepieejamību skaidroja ar faktu, ka vietējie cilvēki jau nemaz pie deputātiem nenākot un nezvanot. Ja kas interesē – jautājot tāpat, piemēram, satiekoties uz ielas. Viens no pašreizējiem deputātiem gan uz laiku esot ievietojis savu kontaktinformāciju un tālruņa numuru Ilūkstes novada domes mājaslapā, gribējis rīkot iedzīvotāju pieņemšanas, taču neviens uz tām neesot nācis, un tāpēc prakse pārtraukta. Principā deputātu kontaktinformāciju varot iegūt, zvanot uz domes kanceleju. 
Var jau būt, ka demokrātiskas pārvaldes pazīme ir arī deputāta uzrunāšana uz ielas, bet tomēr šajā sakarā savu vārdu saka normatīvais akts – Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums, kurš noteic, ka deputāta pienākumos savā vēlēšanu apgabalā ietilpst «izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un sniegt atbildi likumā noteiktajā kārtībā un termiņā»; «ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu». Turklāt piedalīties šajās pieņemšanās deputāts pat var uzaicināt sava vēlēšanu apgabala teritorijā esošo kapitālsabiedrību un iestāžu amatpersonas. 
 
Ko teic opozīcija?
    No piecpadsmit Ilūkstes novada domes deputātu skaita pieci esot opozīcijā. Ar diviem no tiem – Andi Ķīsi un Viktoru Jasiņaviču sazvanos, lai arī viņiem pajautātu viņu viedokli par minētās iedzīvotāju aptaujas norisi, kā arī pie reizes paprasītu viedokli, ko abi domā par pašreizējo ATR gaitu un prognozējamo tās rezultātu, jo īpaši Ilūkstes novada sakarā. 
     – Kā privātpersona es šajā aptaujā nepiedalījos, bet kā deputāts esmu vairākkārt izteicis viedokli par reformu, un es uzskatu, ka, ja nevar saglabāt atsevišķu Ilūkstes novadu, tad mums jāapvienojas Sēlijas novadā. Runājot par aptauju, jāteic, to rīkoja korekti. Tika fiksēti atbildes sniedzēju personas dati, un nekas nelikumīgs tur nevarēja notikt. Par ap­taujas dalībnieku skaitu neesmu interesējies. Jūsu zvanītājs izteica domu par to, ka Ilūkste varētu pievienoties Daugavpils novadam. Man tas neliekas pareizi, jo vēsturiski un kultūrvēsturiski esam tuvāk Sēlijai, nevis Latgalei. Sēlija nodalīta ar dabisku robežu – Daugavu. Tas ir Daugavas kreisais krasts. Darbavietas atrašanās tur vai tur, manuprāt, nav arguments. Es arī ik dienu braucu uz darbu Dau­gavpilī, un nedošos, piemēram, uz Jēkabpili. Pavieno­šanās Sēlijas novadā mums dos lielākas pašnoteikšanās iespējas. Tā es domāju, tāda ir mana pārliecība, un es vienmēr saku un daru lietas pēc savas pārliecības, – teic Andis Ķīsis. 
    Savukārt par dīvainību, ka nav iespējams Ilūkstes domes mājaslapā atrast deputātu kontaktinformāciju, šis deputāts padomāja un sacīja, ka uz to būšot jāvērš domes uzmanība.  
     Arī Viktors Jasiņavičs noliedza pieņēmumu, ka aptauja būtu rīkota negodīgi. – Cita lieta, kāpēc bija tikai šie ap 30% dalībnieku. Sākotnēji figurēja arī cipars 25–26% dalībnieku. Lai būtu ap 30%. Vai pārējie bai­dījās savu viedokli iz­teikt? Varbūt tie, kuri nepiedalījās aptaujā, tā izrādīja savu pretestību?
     – Kuluāros esmu dzirdējis spriedumus, ka mums neder ne centrs Jēkabpilī, ne arī trīs centri, kas tiešām nebūtu gudra rīcība. Nē, jaunajam novadam vajag vienu centru. Dabā ir tā: Jēkabpils no mums atrodas ap 90 km attālumā, bet Daugavpils – ap 25 km attālumā. Domāju, ka pēc iestāžu pakalpojumiem cilvēki noteikti tik un tā brauks uz Daugavpili. Par deputātu saskarsmi ar iedzīvotājiem. Jā, man ir nākuši klāt uz ielas un jautājuši, kā es balsoju ATR sakarā. Es atbildēju, ka atturējos balsojumā, toties balsoju par to, lai notiktu šī aptauja, un iedzīvotājiem būtu iespēja izteikt savu viedokli. Es Ilūkstes domes deputātu skaitā es-mu jau otro sasaukumu, un tas deputāts, kurš vienīgais rīkoja tikšanās ar iedzīvotājiem reizi mēnesī, biju es. Man bija pat izstrādāta ie­dzīvotāju sūdzību un ieteikumu anketa. Un nav taisnība, ka cilvēki nenāca. Nāca gan. Taču Stefans Rāzna uzskatīja, ka  šādas deputātu pieņemšanas nav vajadzīgas. Vēl vairāk – nevēlējās segt ar šo pieņemšanu saistītās izmaksas, – stāsta opozīcijas deputāts. 
     (Te jāpiebilst, ka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 12. pants teic, ka domei deputātam jāsarūpē darbības apstākļi un jādod arī atlīdzība par deputāta pienākumu pildīšanu. «Lai deputāts varētu realizēt savas pilnvaras, pašvaldībai ir pienākums pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros un domes noteiktajā kārtībā: ierādīt darbam piemērotas telpas, nodrošināt deputātus ar pašvaldības iestāžu rīcībā esošo transportlīdzekļu pakalpojumiem utt. – aut.).
     Vēl Viktors Jasiņavičs izteica savu skatījumu uz ATR. 
    – Mums bija tāds skolotājs Pēteris Zemļickis (nu jau viņš ir aizsaulē), viens no At­modas dibinātājiem Ilūkstē, kurš savulaik sacīja, ka mūsu mazās valsts saskaldīšana 119 novados ir ārprāts. Manā skatījumā, cīņa pret reformu savā ziņā ir cīņa par siltām vietiņām, kuru uzturēšanu apmaksā tauta. «Augšas» sevi cenšas pasargāt vienmēr. Visos līmeņos. Vienīgais, kam nepiekrītu, ka mūs gribēja pievienot Daugavpils pilsētai. To nē! Pilsētas vajadzības pilnīgi pārmāks mūs – nomalē esošos. Cita lieta – Daugavpils novads. To mums kaut kā iz­devās «iebļaut ausī» Jurim Pūcem, kad viņš rudenī bija uz tikšanos ar Daugavpils iedzīvotājiem, – teic V. Ja­siņavičs. 
    Viņš arī pauda savu sāpi par to, ka no laukiem, t.sk. arī no Ilūkstes, laika gaitā de­vušies prom gados jauni cilvēki, kuri te mēģināja uzsākt savu biznesu, bet, nesavilkuši galus, aizbrauca. 
     – Lūk, par ko mums būtu jāuztraucas! Kurš tad grib līst kredītu cilpā? Latvijai nav savu banku, nav kredītu uz normāliem, piemēram, 4%. Kādam tas nepatika, ka savulaik tādi kredīti bija pieejami, un varēja attīstīties arī vietējais bizness. Kas tikai savulaik mums nav ticis solīts… Padomju laika vadoņi solīja, ka reiz dzīvosim attīstītā sociālismā. Kur tagad ir šie vadoņi un kur – attīstītais sociālisms? Nu atkal sola. Krišjānis Kariņš solīja valstī vidējo algu 1 500 eiro apmērā. Ja viņam ir 3–4 000 eiro alga, bet vidusmēra cilvēkam nepilns tūkstotis, tad tā arī sanāk vidējā alga pusotra tūkstoša apmērā. Bet tā nav realitāte. Tie ir cipari, – teic Ilūkstes no­vada domes deputāts.
 
* Zvanītāja vārdu žurnālistam ļauj neatklāt likums «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem», kas noteic, ka «ja persona, kura sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī, šī prasība redakcijai ir saistoša». 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

 

 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (8)

  1. A
    A
    pirms 2 mēnešiem

    Nu gluži kā Salas novadā - aptauja esotbijusi, bet neesmu dzirdējusi, ne lasījusi par to domes mājas lapā. Mums centrs Jēkabpils. bet domes spicei - Ilūkste? Deputāti neko domes avīzēs neraksta, jo ir tikai viena pareizā Sproģe, kas 10 gadus aizraksta 1.lpp

    Atbildēt
  2. Z
    Z
    pirms 2 mēnešiem

    Salā parakstus iesniedz biedrība,nemuldi kārtējās stulbības,Rasma

  3. A
    A
    pirms 2 mēnešiem

    Nemuldi pati,Sproģe! Biedrība " Holista" tavā norīkojumā vāca parakstus par to, ka nevēlas novada reformu, bet tur nebija ne vārda par apvienošanās variantiem. Neko diži jau nesavāca no 3332 novada iedzīvotājiem ne tuvu puse neparakstījās.Ja ņem vērā, ka lika parakstīties iestādēs strādājošajiem , tad faktiski parakstītāju čušš!No Sēlpils pavisam maz.

    Atbildēt
  4. Sala
    Sala
    pirms 2 mēnešiem

    Pats redzēju kā Holista maijā novada svētkos šos parakstus vāca...ļoti daudzi kuri tur parakstījušies nemaz nav saistīti ar Salas novadu (piem., parakstījās daudzi jēkabpilieši, kuri vienkārši bija ieradušies piedalīties sporta / kultūras utml. pasākumos), ja šos parakstu pārbaudītu, esmu pārliecināts ka visādi brīnumi atklātos :D

  5. Z
    Z
    pirms 2 mēnešiem

    Pilnmēness bija un rasmai fantāzijas slūžas kārtējo reizi atkal vaļā un intrigu teksti nerimstas.Neviens novads tik naivs nav izrādījies un nenotic pūces demagoģijai un neredz attīstību Jēkabpils virsvadībā .Laukus ar lielu slotu iztīrīs un nauda paliks pilsētā.Līdz šim brīnumi nav notikuši un lielajos novados leiputrija nav atnākusi.

    Atbildēt
  6. Salas lakstīgala
    Salas lakstīgala
    pirms 2 mēnešiem

    Man gan Rasma patīk. Lai tik maisa to s..u. Viņa neļauj domes madāmām aizsnausties - visu laiku komantāri jāraksta.

  7. vietējais
    vietējais
    pirms 2 mēnešiem

    Ja pa s--diem cilvēks vien spēj rakāties,tad parasti tur s--du mušas ne lakstīgalas lidinās ,protams,ka jārespektē arī tāda patikšana...tāds tādu atrod

    Atbildēt
  8. Salas laskstīgala
    Salas laskstīgala
    pirms 2 mēnešiem

    Gan lakstīgalas, gan sūdu mušas dieva radībiņas vien ir.

Pievienot komentāru