Vai Latvijā būs Ziemeļvalstu tipa labklājība?
Jānis Apīnis

Priekšvēlēšanu laikā, gatavojot rakstu sēriju rubrikā «Vērtē un izvēlies! Saeimas vēlēšanas 2018»,  visām 16 partijām (partiju apvienībām), kuras Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegušas savus sarakstus, redakcija nosūtīja vairākus jautājumus, kas skar valsts dzīves aktualitātes un ir svarīgi daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Jautājumi visām partijām  ir vienādi, atbilžu garums arī  tika limitēts (gadījumos, kad tas ir lielāks, atbildes tiek īsinātas). Laikā līdz vēlēšanām saņemtās atbildes publicēsim, tādā veidā iepazīstinot ar esošo un topošo politiķu uzskatiem un vēlētājiem palīdzot izdarīt izvēli 6. oktobrī.
 
Atbild partija «Progresīvie»
– Kādu redzat turpmāko attīstību izglītībā un veselības aizsardzības jomā (pakalpojumu kvalitāte un piejamība,  atalgojums u. c.)?
     – Izglītības līmenis ir cieši saistīts ar nākotnes nodarbinātības iespējām, finansiālo stāvokli, veselību, iesaistes līmeni sabiedriskajā dzīvē un uzticības vai drošības sajūtu. Mērķis ir tāda valsts izglītības sistēma, kuras prioritāte ir vienlīdzīgu ie­spēju nodrošināšana visiem bērniem. Atslēga veiksmīgai, kompetencē balstītai izglītībai ir kompetents skolotājs. Tāpēc veicināsim skolotāja profesijas prestiža celšanu – gan ar atlases mehānismiem vēl studiju laikā, gan ar amata konkurētspējas celšanu. Skolotāju atalgojumam ir jāveidojas atbilstoši atbildības līmenim un iespējai ietekmēt bērna nākotnes izredzes – attiecīgi vairāk jāmaksā tiem, kas strādā ar jaunākiem bērniem.  Vei­dosim papildu pirmsskolas atbalsta programmas ģimenēm, bērnudārzos un sākumskolā. Lai nodrošinātu optimālu un kvalitatīvu vidusskolu tīklu Latvijā, to pārvaldi pārņemsim valsts pārziņā.
   Esam pirmā partija kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kura par valsts politisko mērķi izvirza veselības aprūpi un atbildīgu sociālo politiku.  Bijām pirmie, kas veselības aprūpei finansēšanai iezīmēja skaidru politiku vidēja termiņa mērķi – 8% no IKP kā veselības aprūpei paredzēto finansējumu.  Esam veikuši aprēķinus, kas apliecina, ka šī mērķa sa-sniegšana ir iespējama, vēlākais, 2024. gadā, veselības aprūpes finansējumu nodrošinot no publiskajiem līdzekļiem. Kā papildu problēmu redzam Latvijas pacientu nesamērīgi augsto līdzmaksājumu slogu, ko vēlamies izskaust jau 13. Saeimas laikā. Mūsu aprēķini liecina, ka tas fiskāli ir iespējams, izvirzot to par atbilstoši augstu politisko prioritāti. «Progresīvie» arī iestājas par Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšanu. Bijām pirmā partija, kas cēla trauksmi par šī likuma virzību un norādīja uz tajā īstenotā veselības aprūpes finansēšanas modeļa neatbilstību valsts veselības un sociālās politikas mērķiem, kā arī starptautisko ekspertu ieteikumiem. Ar gandarījumu varam teikt, ka spējām panākt gan plašāku interešu aizstāvības organizāciju protestus, gan citu partiju pievienošanos mūsu iniciatīvai. Veselības aprūpei atvēlētie līdzekļi un neefektīvā pārvaldība ir apzinātas politiskas izvēles. Veselības jomā galvenos akcentus esam likuši uz atteikšanos no veselības pakalpojumu sadalīšanas grozos, tā­dējādi mazinot slogu uz ģi­menes ārstiem. Ārst­­niecības personāls ir jāatbrīvo no kontroles un uzraudzības funkcijām, ārstiem ir vienlīdzīgi jāārstē visi savi pacienti, nevis jāvērtē viņi pēc ienākumiem vai sociālā statusa. Ārstiem pašiem ir jābūt tiesībām lemt un uzņemties atbildību par savām terapijas un aprūpes izvēlēm. No veselības aprūpes standarta un jaunas tarifikācijas sistēmas izrietoši secīgs solis būtu likumā noteikti rindu maksimālie termiņi (5 dienas ģimenes ārstiem, 30 dienas speciālista apmeklējumam un 90 dienas plānveida operācijām), nodrošinot šo mērķu īstenošanu ar atbilstošu finansējumu.
   Atbildība par veselības politiku ir uzticēta premjera amata kandidātam. 
– Ko piedāvājat sociālo problēmu jomā: kā nodrošināt pensionāru prasības pēc lielākas pensijas, kā atbalstīsiet ģimenes un uzlabosiet demogrāfisko situāciju, kā plānojat atbalstīt maznodrošinātos, risināt sociāli atstumto personu problēmas, veicināt reemigrāciju?
    –  «Progresīvie» iestājas par to, lai, strādājot algotu darbu, ikviens varētu uzturēt sevi un piedalīties ģimenes materiālā nodrošināšanā, nevis iestrēgt nabadzības slazdā. To panāksim, samazinot nodokļu slogu mazajām algām un izveidojot patiesi progresīvu nodokļu sistēmu. Vienlaikus pakāpeniski panāksim, ka cilvēku, kuri nespēj strādāt algotu darbu, minimālais valsts/pašvaldības atbalsta līmenis sasniedz 60% no ienākumu viduspunkta, kas ir nabadzības riska slieksnis (šobrīd tas būtu 330 eiro, bet katru gadu tas atbilstoši statistikai mainās).
    Minimālo pensiju noteiksim, pamatojoties uz ikgadējiem statistikas datiem par mājsaimniecībām, to nosakot procentuāli no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas (ienākumu viduspunkta). 2019. gadā – 215 eiro līdzšinējo 70,43 eiro vietā, bet pakāpeniski tuvinot 60% no ienākumu viduspunkta jeb nabadzības riska slieksnim. Ieviešami arī pensiju griesti. Pensiju aprēķinā jāpalielina darba stāža nozīme. Tur­pināsim arī indeksāciju.
    Palielināsim vecāku pabalstu līdz bē­rna 1,5 gadu vecuma sa­sniegšanai līdz 70% (līdzšinējo 60% un 43,75% vietā) no vidējās ap­drošināšanas iemaksu algas, vienlaikus pārskatot arī bērnu kopšanas pa-balstu. Nodro­šināsim bezmaksas ēdināšanu pamatskolās, izmantojot reģionālos un ekoloģiskos produktus un rūpējoties par veselīgu, sabalansētu uzturu bērniem. Attīstīsim atbalstu mājokļu kredītu nomaksā, mājokļu siltināšanā, mājokļu īrē. Īpašu atbalstu mājokļu un transporta jautājumos vēlamies nodrošināt daudzbērnu ģimenēm.
    Latvijā jāveido tāda sociālās drošības sistēma, uzņēmējdarbības vide un nodokļu sistēma, lai cilvēki nejustos spiesti emigrēt un vēlētos atgriesties. Savukārt attiecībā uz remigrāciju svarīgākais valsts uzdevums ir neradīt tai šķēršļus. 
– Kāds ir jūsu piedāvājums uzņēmējdarbības atbalstam un jaunu darbavietu radīšanai, lai mazinātu iedzīvotāju aizbraukšanu uz lielpilsētām un ārzemēm?
     – Latvijā uzņēmējiem ir mazs tirgus. Iedzī­votāju mazā pirktspēja to padara vēl mazāku, kas būtiski ietekmē vietējo uzņēmēju spēju sniegt pakalpojumus un ražot produktus. 20% Latvijas iedzīvotāju atrodas uz nabadzības sliekšņa, kas nozīmē, ka visi viņu ienākumi aiziet tikai pamatvajadzību nodrošināšanai. «Pro­gresīvie» vēlas to mainīt, ieviešot patiesu progresīvu nodokļu sistēmu. Šī nauda tad tiktu iztērēta Latvijas ekonomikā, nevis ieguldīta bankās vai iztērēta ārzemju ceļojumos. Tāpat  partija iestājas par būtiskām reformām valsts pārvaldē.
    «Progresīvie» kā sociāldemokrātisks spēks par saviem sabiedrotajiem uz­skata mazos uzņēmumus, kas ierasti visbiežāk cieš no negodprātīgas komercprakses. Vēlamies arī uzsvērt, ka nepieļausim situāciju, kad uzņēmēji decembrī vēl nezina, kāda nodokļu sistēma būs janvārī, kā tas notika 2017. gadā. Jebkuras no­dokļu izmaiņas jāievieš vismaz ar gada, bet, vēlams, ar divu gadu intervālu pēc lēmuma pieņemšanas tā, lai visi uzņēmēji, to grāmatveži ir informēti un var laikus plānot savu darbību. Tikai darbavietu radīšana spēs noturēt cilvēkus mazpilsētās un laukos, kā arī spēs piesaistīt jaunus iedzīvotājus. 
– Kādu redzat novadu un lielo pilsētu attīstības modeli? Vai atbalstāt teritoriālo reformu, veidojot lielākas paš-valdības?
   – Reģio­nālās pārvaldības uzlabošanai, kā arī efektivitātes un administratīvo šķēršļu sa­mazināšanai veicināsim novadu apvienošanos. Lai rosinātu valsts reģionālo attīstību, decentralizēsim valsts iestāžu (ministriju) izvietojumu Latvijā. Reģionu un attīstības virzītājām ir jābūt vietējām pilsētu, ciemu un lauku apvidu kopienām, tāpēc atbalstīsim tādas pilsoniskās sabiedrības attīstību, kura meklē jaunus risinājumus, konsolidē un piesaista resursus apdzīvotu teritoriju izaicinājumu risināšanai, kā arī nodrošina spēcīgu līdzdalību un savu pārstāvniecību vietēja un nacionāla līmeņa politikas un attīstības plānošanā.  Tādā veidā atbalstāma tādu kopdarbības aktivitāšu atzīšana nacionālā līmenī kā dalīšanās ekonomika, kopienu filantropija, pūļa finansēšana, ciemu attīstības plānošana u. c.
    Lai veicinātu visas Lat­vijas ilgtspējīgu un vienmērīgu attīstību, precīzi noteiksim plānošanas reģionu robežas, piešķirsim tiem plašākas funkcijas ar atbilstošu finansējumu, nodrošināsim valsts pārvaldes institūciju efektīvu decentralizāciju, kā arī valsts atbalsta diferencēšanu ekonomiski vājāk attīstīto un attālināto teritoriju izaugsmei.
– Kā panākt situācijas uzlabošanos vietējo ceļu jomā? Kur šim mērķim rast papildu līdzekļus?
    – Lai notiktu uzlabošana vietējo ceļu jomā un esošo un jauno līdzekļu ieguldījums būtu uz attīstību vērsts,  nepieciešams: esošo ceļu kvalitatīva uzturēšana – ūdens atvades nodrošināšana (grāvju tīrīšana, krūmu un zāles pļaušana, nomaļu planēšana); veikt ceļu re-montu, kad tas ir jādara un atbilstošā kvalitatē. Reģi­onos izstrādāt attīstības plā-nu (attīstības plānā tiek konstatēti tiešām svarīgi ceļi, kuros satiksme ir retos gadījumos). Šādi ir iespējams uzbūvēt ceļa segumu atbilstoši slodzei un arī uzturēšanas izmaksas atbilstoši slodzei. Ceļu uzturēšanu uzticēt ceļu izmantotājiem. 
Lai uzlabotu vietējos ceļus, ir nepieciešama esošo līdzekļu pārdomāta izmantošana (uzturēšana, apkope, labošana). Pēc pārdomātas ceļu plānošanas būtu iespējas kopīgi ar ceļu lietotājiem iesaistīties to uzlabošanā. 
– Kāds ir jūsu skatījums uz valsts kultūrpolitiku, aizsardzības jomu un ārpolitiku?    
   – Šis ir ļoti plašs jautājums, tāpēc lūgums skatīt partijas programmu.
– Ar ko ievēlēšanas gadījumā esat gatavi veidot koalīciju? Kādas ir sarkanās līnijas, ko šajā procesā nepārkāpsiet, ja tādas ir?
   – Uzskatām, ka «Sa­skaņa» un ZZS ir divas me­daļas vienas puses – attiecīgi neuzskatām par iespējamu sadarbību ar kremliskām partijām un tādām partijām, kuras iemieso un pārstāv noziedzīgo oligarhu valsts izzagšanas politiku. 
 
Uzziņai
  • «Progresīvie» sevi definē kā centriski kreisu progresīvu politisko partiju. Tā ir dibināta 2017. gada 25. februārī, veidojusies no biedrības «Progresīvie». Partija iestājas par progresīvu nodokļu sistēmu, un  tās darbības  mērķis ir Ziemeļvalstu tipa labklājības valsts veidošana.
  • Partija kopš dibināšanas  uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes. Tomēr 2018. gada jūlijā «Progresīvie»  paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielo ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Interneta resursi liecina, ka par vienu no lielākajiem partijas atbalstītājiem ir kļuvis «Draugiem Group» lielākais īpašnieks Agris Tamanis.
  • Savā programmā «Progresīvie»  par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.
  • «Progresīvie» aktīvi akcentē feministisku politikas veidošanu, ko demonstrē ar sieviešu dzimuma kandidātu izvirzīšanu par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm.
  • Kopš 2018. gada 24. februāra partijas  valdes priekšsēdētājs ir Roberts Putnis. Partija viņu izvirzījusi arī par  Ministru prezidenta amata kandidātu.
Roberts Putnis dzimis 1976. gadā Alūksnē. 2013. gadā  Vidzemes Augstskolā ieguvis bakalaura grādu politikā un politologa kvalifikāciju, 2017. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvis humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās starptautiskajā me­diju un kultūras menedžmentā. 
Bijis uzņēmējs un valsts ierēdnis –  bijis «Parex bankas» klientu apkalpošanas centra Minhenē vadītājs, pildījis Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja pienākumus;  biedrības «Sabiedrība par atklātību – Delna» padomes priekšsēdētājs; iepriekš bijis Vācijas Sociālde­mo­krātiskās partijas biedrs.
 
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem mērķprogrammā «Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma». 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. he he
    he he
    pirms 2 nedēļām

    Viena pasaka ir izlasīta. Gaidām nākošo.

    Atbildēt
  2. īpaši stulbs
    īpaši stulbs
    pirms 2 nedēļām

    Par šitiem balsos tikai peredasti un lezbas.

    Atbildēt

atbildēt uz komentāru