Vairāki svētki vienā
AIJA VALDMANE

Leimaņos, Latvju zīmju parkā, 100 dienas pirms Latvijas simtgades tika sarīkots dažādu aktivitāšu vakars un koncerts «Latvju zīmes rotājas», kā arī  pa­teicības  vakars paš­darb­niekiem un Latvju zīmju parka veidotāju godināšana.
 
Prieka pilnas aktivitātes
   Svētku galvenajā daļā bija skatāms deju un folkloras uzvedums, kā arī Latvju zīmju parka veidotāju  godināšana, visā laukumā pie tautas nama risinājās  dažādas aktivitātes. Mauriņš bija izrotāts ar dekoratīviem, funkcionāliem spilveniem,   ikviens varēja vērot, kā arī pats piedalīties dažādās interesantās atrakcijās. Jebkurš varēja rāpties  augstajā umurkumura sta­bā, kura virsotnē karājās  dažādas mantas, un šīs mantas arī dabūt.  To izdarīja  divi veikli puiši. Viens bija Rinalds no Jaunjelgavas, kurš bija atbraucis ciemos pie vecmammas, otrs – Linards no Mežgales.
    Sēdvietās zalkša veidolā  mazie un lielie varēja atsēsties  un atpūtināt kājas. Bērni nāca klāt un stāstīja, ka Pērkona zīme griežas kā karuselis, bet pa Ūsiņa zīmi varot kāpelēt.
 
Maize, stikls un tautiskās jostas  
    Parka nojumē  varēja  nobaudīt un nopirkt Līvānu firmas «Livenhofa» cepto maizi, vafeles un kraukšķus. Blakus stendā savus  stikla darinājumus bija izvietojusi  biedrība  «Ūdenszīmes» –bija gan stikla kuloni, gan auskari, gan latviešu zīmes no koka, grāmatzīmes, svečturi. Katrā svečturī bija iegravēta  cita zīme.
     Biedrība «Cerību logi» prezentēja plecu lakatus un cimdus, dekoratīvas piespraudes. Biedrība «Pava­diņa» piedāvāja piespraudes, dekoratīvas maizes kulītes, maciņus, kurus var izmantot dāvanām, prievītes  kā aproces, šalles, smalkus mohēras plecu lakatus, bet galvenā «Pavadiņas» bagātība bija  29 tautiskās jostas, ko audusi un pa  pagastiem vākusi Valija Flandere. Lienei Dāboliņai no «Line rota» līdzi  bija dažādi pušķi no tikpat daudzveidīga  materiāla, brošas un citāda veida dekorācijas, paredzētas  piespraust pie apģērba un matos, aproces no mākslīgajiem ziediem.
 
Iepazīstina ar senvēsturi
   Uz svētkiem bija ieradušies arī biedrības «Sen­zeme»  pārstāvji no Rī­gas.
     Tā ir  rekonstrukcijas un eksperimentālās arheoloģijas  grupa, kurā apvienojušies  dažādu  profesiju cilvēki, kuriem vaļasprieks ir viens – vēstures izpēte un rekonstrukcija, galvenokārt pētot 14.–15. gadsimta Rietumeiropas vēsturi. Divas meitenes Gunta un Renāte no šīs biedrības prezentēja 11.–13. gadsimta latviešu maztautu tērpus  un  rotas –no Latgales, Sēlijas, Zem­gales, lībiešiem. Viņām līdzi bija četri tērpu komplekti. Tie nebija domāti tirgošanai, bet gan parādīšanai –  kā mūsdienu  sieviete var izskatīties šādā apģērbā. Vairākas dāmas jau bija piekritušas sevi iepazīt  pavisam  citā ampluā.
     – Mēs ar šīm  klubam piederošajām mantām izglītojam cilvēkus, – skaidroja meitenes.
    Laukuma pretējā pusē   divi puiši   Aleksandrs  un Juris nodarbojās ar loka šaušanu un rādīja to citiem. Arī  interesenti drīkstēja izmēģināt roku šajā nodarbē. Lokus viņi paši negatavo, jo tas ir ļoti sarežģīts darbs. Latvijā ir tikai trīs meistari, kas to dara. 
 
Bērni izvēlas zīmējumus
    Kādā darbnīcā Juris Abramenko, izvietojis  savas  lelles, pēc dažādu zīmējumu paraugiem  bērniem apzīmēja  rokas un kājas.
Mazie dalībnieki varēja nodarboties ar sauszemes makšķerēšanu. Vajadzēja ar makšķeri aizāķēt  un pacelt gaisā  koka klucīšus. Tad bija lidojošo šķīvīšu stūrītis, savukārt koka tornīšus lika mazais  Alekss Dravis.
 
Burbuļu kūkas un cepures 
   Mazajiem svētku dalībniekiem interesantākais  bija burbuļšovs, ko rādīja SIA «Tusi Busi» no Rīgas.  Bur­buļi tika veidoti  ar plastmasas nūju un apļu palīdzību. Bērniem  arī pašiem ļāva pūst burbuļus. Tad, kā teica burvju māksliniece, bērniem tika parādīti vēl citi triki, kurus mazie ar interesei vēroja. Bija arī interesanta izjāde  ar zirgiem.
   Svētku otrajā daļā uz ozolu lapu vainagiem un  saulespuķēm rotātās  skatuves sākās dejas un folkloras uzvedums «Latvju zīmes rotājas».
 
Dejoja, dziedāja,  pateicās
    Pateicības par ieguldīto  darbu Jēkabpils novada kultūras dzīvē aizvadītajā sezonā saņēma Ābeļu tautas nama (TN) amatierteātris (rež. Pēteris Draņevičs); Ābeļu TN  sieviešu vokālais ansamblis «Elēģija» (vad. Anita Gavare);  TN jauniešu jauktais   vokālais ansamblis «Tomēr» (vad. A. Gavare), TN  VDPK «Kaupre» (vad. Inita Gādmane),  TN Eiropas deju kopa «Ābelietes» (vad. Vika Vanaga), Dunavas KN  dāmu deju kopa «Cielavas» (vad. Inese Straume), KN dramatiskais kolektīvs  «Sateka» (rež. Silvija Krēs­liņa),  KN līnijdeju grupa «May be» (vad. Līga Na­vicka); Dignājas pagasta tautas mūzikas kapela «Digna» (vad. Aīda Bi­kau­niece), pagasta dramatiskais  kolektīvs «Madagur­či»; Ru­beņu KN dāmu deju  kopa  «Draiskās peonijas» (vad. Ināra Rudeviča), sieviešu vokālis ansamblis  «Kan­tilēna» (vad. Sandra Radi­ņa);  KN jauktais vokālis an­samblis «Ā’re» (vad. S. Ra­diņa), KN dramatiskais kolektīvs «Kumode» (vad. Ilona Kantāne), Kalna  KN sieviešu vokālis ansamblis «Līksma» (vad. Inga Davi­dāne); Lei­maņu TN dramatiskais ko­lektīvs  (rež. G. Audzītis), TN vīru vokālais ansamblis (vad. Jānis Zarenieks), Zasas KN dramatiskais kolektīvs (rež. Solvita Audzīte), KN jauniešu mūzikas apvienība «Ok­tāva» (vad. Ieva  Ģeidāne). 
Tika godināti Dziesmu un deju svētku dalībnieki, un tie bija Dignājas pagasta folkloras kopa «Dignōjīši» (vad. Aīda Bikauniece); Rubeņu KN  folkloras kopa «Kāre» (vad. Inga Kra­ševska), KN VPDK «Rasa» (vadītāja Inta Tomāne); KN JDK «Lau­de» (vad. Sandra Vaitke­viča); Leimaņu VDPK «Deldze» (vad. Daiga Ģei­dāne), Zasas KN VPDK «Solis» (vad. D. Ģeidāne),  KN JDK «Landi» (vad.  D. Ģeidāne); Jēkabpils novada jauktais koris «Putni» (diriģ. Santa Kasparsone, koncertmeistare Anita Ķikute un Anita Godiņa).
 
Leimaņu lepnums – Latvju zīmju parks
     Kā vēlāk BD pastāstīja novada domes sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Sēlis, Latvju zīmju parks Leimaņos sākts veidot 2008. gadā.   Idejas iniciatori bija toreizējais Leimaņu pagasta padomes priekšsēdētājs Ai­vars Vanags, biedrības «Akācija Plus» vadītāja Inita Poriete (Lāce), bet idejas autore saistībā ar apstādījumu  ierīkošanu un zīmju uzstādīšanas  plānu bija  SIA «Monarda» vadītāja  Inga Šmite.
    Daudzi brīvprātīgie palīdzēja laukumu planēt ar teh­niku, nogrābt, iesēt zālienu. Pirmie koki, ko ie­stādīja parka   teritorijā,  bija liepu dzīvžogs. Zālienā ierīkoja apaļo dobi, kurai z/s «Līvas» atveda melnzemes kravu. Bet Ina Sēle uzdāvināja  lielo maisu ar narcišu sīpoliem.
    Konsultējoties ar mākslas skolas filiāles pedagoģi Andu  Svarāni un Daini Vecumu, kurš jau bija veidojis Pūces dārzu Zasā, tika nolemts, ka visas zīmes jāgatavo  no koka, lai tās būtu iespaidīgas, no ceļa varētu labāk redzēt. Parka zīmju skiču autors ir Dainis Vecums, bet  pirmo trīs zīmju izgatavošanā viņam palīdzēja arī  Jānis Kokins.
    Latvju zīmju parku izveidoja biedrība «Akācija Plus» ar citu cilvēku atbalstu. Vienas zīmes izgatavošana maksāja  vidēji 250 eiro.
     Šogad, Latvijas  simtgadē, Latvju zīmju  parkam ir 10 gadi, un tajā uzstādīti un izgatavoti 11 zīmju simboli, parka norādes zīme un informatīvais stends.
Finansiālie atbalstītāji  šajos 10 gados ir Leimaņu pagasta padome, Leimaņu pagasta pārvalde, Jēkabpils novada pašvaldība, LPKS  «Ezerkrasti-1».
Ziedotāji ir Guntis Pus­barnieks,  Aivars Vanags, Gironu ģimene, Ina Sēle, Garšku gimene,  Elga Mig­lāne, Andris un Jānis Mig­lāni, Vilhelms Beķeris, Zenta Skujiņa, Raimonds Pors, Ainis Krievāns, Pēteris Ba­lodis, Andris Bruks, Arnis Bruņenieks, Nonna Bruņi­niece, Aija Mārāne, Velta Muša, Valija Eglīte, Dzintra Skujiņa, Jānis Spule, Guntis Kiops, Māris Rusiņš, Kristaps Rāviņš, Aigars Aišpurs, Austrumu ģimene, Aigars Līcis, Juris Kirilovs, Inita un Modris Lāči, Jānis Grīva.
    Nobeigumā Aivars Va­nags pateicās biedrībai par ieguldīto  darbu visu gadu garumā, piemetinot, ka latviešiem krājumā ir vēl pāris  etnogrāfiskās  zīmes, ko  nākotnē varētu  izvietot. Tāpat viņš  teica paldies visai Leimaņu  pagasta iedzīvotāju radošajai  komandai, kas piedalījās šo svētku tapšanā.
    – Pirms zaļumballes no-vada pagasti prezentēja savus balles stāstus: gan teatralizēti, gan izdejojot, gan izstāstot tos «iz vēstures». Zaļumballi, spītējot lietum, ar valsi Dignājas kapelas pavadījumā atklāja novada pašvaldības vadītājs Aivars Vanags un Leimaņu tautas nama VPDK «Deldze» vadītāja Daiga Ģeidāne. Svētku pārsteigums, iestājoties tumsai, bija visu latvju zīmju izgaismošana. Gaismu staru kūļos tās izskatījās ļoti iespaidīgi, – tā atzina  Ina Sēle. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (6)

  1. īpaši stulbs
    īpaši stulbs
    pirms 2 mēnešiem

    Leimaņos, jā! Ne tikai kaimiņnovados, bet arī daudz kur citur Latvijā ir dzirdamas sajūsmas pilnas runas par Leimaņu ciema kultūras pasākumu renesansi un vispārējo pašdarbības mākslinieku izpausmes uzplaukumu. Būsim patiesi - ne jau Latvijas 100-gade vien tam cēlonis, dzinējspēks un mudinājums, vairāk tas no vietējo cilvēku mūžsenām ilgām pēc gaismas un tiekšanās pretī zvaigznēm.

    Atbildēt
  2. ziņkārīgais
    ziņkārīgais
    pirms 2 mēnešiem

    Vai Tu dzejoļus arī raksti?

  3. he he
    he he
    pirms 2 mēnešiem

    Nav būts Leimaņos, bet dzirdēts ir, ka tur tautas tikpat kā nav. Nu izrādās, ka ir, un izklaidējas arī uz visu rubli.

    Atbildēt
  4. zinātājs
    zinātājs
    pirms 2 mēnešiem

    Leimaņos cilvēki no sirds prot priecāties. Toties ja paliks dusmīgi, tad dzīsies pa ceļu pakaļ līdz pat Zasai vai Kalna ciemam.

    Atbildēt
  5. Es arī
    Es arī
    pirms 2 mēnešiem

    Nu viens garlaicīgs pasākums...

    Atbildēt
  6. Es arī
    Es arī
    pirms 2 mēnešiem

    Nu viens garlaicīgs pasākums...

    Atbildēt

Pievienot komentāru