Valoda ir gan mūsu domāšana, gan rīcība
Jānis Apīnis

         21. februārī  visā pasaulē atzīmē Starptautisko dzimtās valodas dienu. Tās mērķis – izcelt valodas nozīmi ikdienas komunikācijā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apgūšanā un tālākā nodošanā. Šajā dienā ikviens ir  aicināts novērtēt dzimtās   un citu valodu un kultūru daudzveidību.
        Jēkabpils pilsētas bibliotēka jau ceturto gadu aicina pievērst uzmanību dzimtajai valodai, tās vērtībai mūsu ikdienas dzīvē. Tāpēc rīko šai dienai veltītus dažādus pasākumus. Šogad interesenti tika aicināti uz tikšanos ar Janīnu Kursīti. Viņa ir pazīstama kā literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe, Lat­vi­jas Universitātes Humani­tāro zinātņu fakultātes profesore, sarakstījusi un izdevusi daudzas grāmatas, piemēram, «Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb Novadu vārdene», «Tautlietu vārdene», «Virtuves vārdene», «Dainu kodekss», «Lat­vieša māja», «Dzejas vārdnīca» u. c. Nelielā vēsturiskās bankas zālīte, kur notika tikšanās ar valodnieci, bija interesentu pārpildīta. Kā uzsvēra pasākuma organizatore, Jēkabpils pilsētas bibliotēkas lietotāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Līga Višņevska, tas apliecina, cik valoda katram un visai sabiedrībai ir svarīga dažādās tās izpausmēs, un, otrkārt, cik iecienīta un tautā populāra ir profesore Janīna Kursīte.
      Profesore sev raksturīgajā kolorītajā stāstīšanas manierē runāja par dažādiem valodas slāņiem un lietojumu, ko kopā ar studentiem pētījusi folkloras un etnogrāfijas ekspedīcijās Latvijas novados, Sibīrijā, Baltkrievijā un citās vietās, kur dzīvo latvieši. Stāstījums tika veidots, ilustrējot ar autores fotogrāfijām, kuras rāda dažādas valodas iz­pausmes – zīmēs, vārdos un frāzēs, sākot ar mitoloģiskām zīmēm uz apģērba, traukiem, veco māju durvīm un baļķiem un beidzot ar vietu, māju nosaukumiem un uzrakstiem uz žogiem. Ikviens šāds vai līdzīgs izpaudums, ieskaitot pat lamuvārdus un ķēpājumus ar krāsām uz ēku un būvju sienām, arī ir valoda, kas ir liecinājums par cilvēka domāšanas veidu un var gan pacilāt, gan aizskart. Janīna Kursīte ar daudzveidīgiem piemēriem no savas pieredzes un pētījumiem rādīja, ka valoda ir arī vēstures saglabātāja, kaut vai vietvārdos un dažādu lietu nosaukumos. Tās daudzslāņainība un ietekme redzama ne tikai lietojot kā sazināšanās līdzekli, bet arī vārdošanā, dziedināšanā, reliģijā, mākslā, pat uzrakstos uz apģērba. Lektore vēl un vēl uzsvēra, ka valoda nav tikai vārdi un teikumi, tai ir bezgala daudz arī citu izpausmju un veidu. Tā atspoguļo sava laika garu, tā var pacelt un var nogalināt, aizvainot vai iedvesmot. Tāpēc tik svarīgi ir teikt labus vārdus, domāt labas domas un darīt labus darbus. Arī šādās izpausmēs un darbībās mēs demonstrējam kādu īpašu valodu, kuras būtība redzama attieksmē un rīcībā.
      Tikšanās beigās klausītāji, lektores stāstītā iedvesmoti, vēl labu brīdi neizklīda, uzdodot jautājumus, stāstot par pieredzēto, lūdzot profesori grāmatās ierakstīt autogrāfus vai ar viņu nofotografēties. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (0)

    Informācija! Šim rakstam nav pievienots neviens komentārs, bet Jūs varat būt pirmais kas ierakstīs komentāru!

Pievienot komentāru