Pēc tam, kad BD bija publicēta informācija par LR Valsts kontroles revīzijas re­zultātiem SIA «Vidusdau­gavas SPAAO», kas apsaimnieko poligonu «Dziļā  vā­da», kurā bija lasāms arī «Vidus­daugavas SPAAO» valdes priekšsēdētāja Jāņa Da­ģa vie­doklis, BD lūdza Valsts kontroles komentāru, jo J. Da­ģis bija norādījis uz vairākiem iemesliem, kādēļ ra­dušies konstatētie pārkāpumi. 

 

Valsts kontrole sola turpināt pārbaudīt  

   Atbildē Valsts kontrole informē, ka labprāt izteiks viedokli arī par šo — visnesenāk sniegto J. Daģa redzējumu, ņemot vērā, ka šajā publikācijā J. Daģis ir sniedzis viedokli, kas papildina iepriekš pausto un arī atšķiras no revīzijas laikā sniegtajiem J. Daģa skaidrojumiem,  pieņemot, ka uzņēmuma amatpersona šajā gadījumā pauž uzņēmuma viedokli. 

    «Pirmkārt, esam gandarīti, ka SIA «Vidusdaugavas SPAAO» ir atzinis Valsts kontroles revīzijas ziņojumā no­rādītos tiesību aktu pārkāpumus. Tālāk jau varam runāt par iemesliem, kas tiesību aktu pārkāpumus ir izraisījuši un ko arī uzņēmums mēģina savā vēstījumā paust. Iemesli varētu būt šādi: vai nu tiesību aktu nepilnības, kas uzņēmumu spiež «pozicionēties kā zagļiem un ne­pamatoti iekasēt naudu» (iz­mantota J. Daģa terminoloģija), vai arī atkritumu ap­saimniekošanas nozares ko­pējas politikas neesamība (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) «plāno un piešķir in­vestīcijas atkritumu šķirošanai, bet neplāno, kur likt sašķiroto», kā arī «iepērk po­ligonu vajadzībām neatbilsto­šas tehnoloģijas»), kas uzņēmumu spiež uz «ekonomiski neizdevīgu» rīcību, vai arī uzņēmuma paša nesaimnieciska rīcība ar nodokļu maksātāju naudu.

    Ja runājam par pirmajiem diviem iemesliem — tiesību aktu nepilnībām un no­zares politikas ilgtspēju, tad pilnībā varam piekrist SIA «Vidusdaugavas SPAAO» viedoklim — tā ir ministrijas pamata kompetence. Ko­mer­santu iespējas veikt stabilu uzņēmējdarbību un vienlaikus — iedzīvotāju interešu aizsardzības līmenis ir ļoti lielā mērā atkarīgi no tā, cik kompetenta, mērķtiecīga un atbildīga ir nozares ministrija. Revīzijas rezultātā Valsts kontrole ir aicinājusi ministriju uz ļoti konkrētām darbībām tiesību aktu pilnveidošanā, lai novērstu revīzijā konstatētos pārkāpumus, kas šajā gadījumā būtu likumīga un taisnīga izturēšanās pret iedzīvotājiem. Nā­kamajos revīziju ciklos Valsts kontrole turpinās pārbaudīt atkritumu apsaimniekošanas nozari, tajā skaitā pārliecināties arī par VARAM kopējās politikas mērķu, rezultātu un darbību saskaņotību, izsekojamību un īstenošanas iz­mak­sām. Valsts kontrole cer, ka ministrija ņems vērā no­zares uzņēmumu sūtītos «signālus». 

 

Līdzīgos apstākļos citi tomēr esot raduši risinājumu

   Ja runājam par trešo iemeslu, proti — uzņēmuma paša nelikumīga un nesaimnieciska rīcība ar nodokļu maksātāju naudu, tad šie arī ir tie pārkāpumi, ko vēlamies novērst šīs revīzijas rezultātā un par ko runājam publiski, lai citi uzņēmumi šādas kļūdas nepieļautu.

     Revīzijā bijām pašvaldībās un pie atkritumu apsaim­niekotājiem, kuriem mērķ­tiecīgas politikas un kvalitatīva normatīvā regulējuma neesamība nebija traucējusi domāt arī par iedzīvotāju interesēm. Tas pats at­tiecas arī uz atkritumu poligoniem. Dabas resursu no­dokli nedrīkst pretlikumīgi piesavināties un «turēt» kā­du nākotnes maksājumu veikšanai, savukārt poligona attīstības un citas izmaksas drīkst iekļaut poligona tarifā, jāatzīst gan — izsekojamā veidā.

Piekritīsiet, ka argumenti: «man solīja dedzinātavu, bet neuzcēla»; «man nav naudas atkritumu pārstrādei granulās»; «man nepasaka, kur likt sašķiroto»; «priekš ma­nis iepirka nepareizu iekārtu» neliecina par atbildīgu uzņēmuma vadību, īpa­ši ņemot vērā, ka lēmumus par uzņēmējdarbības plānošanu, investīcijām, iepirkumiem uzņēmuma vadītājs apstiprina ar savu parakstu, tādējādi uzņemoties atbildību. Šajā gadījumā uzņemoties atbildību par uzņēmumu, kurā ir ieguldīta pašvaldību, un tas ir — nodokļu maksātāju manta.

    Uzņēmuma vadītāja pa­raksts ir gan uz struktūrfonda projekta pieteikuma par nepieciešamību iepirkt šķirošanas līniju, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas ko­misijai iesniegtā tarifa aprēķina, uzņēmuma gada pārskatiem un uzņēmuma vadītājs apstiprina visus mak­sājumus. Visus un par jebkuru darījumu.

     Ja privāta uzņēmuma va­dītājam nav: pārliecības, ka viņam būs nauda, lai iepirktu ne tikai šķirošanas līniju, bet arī angāru, kur to izvietot; ja nav pārliecības, ka šķirošanas līnija atmaksāsies, jo sašķirotajiem atkritumiem būs noiets; ja nav izpratnes par to, kā attīstības izmaksas būtu iekļaujamas tarifā, tad privāta uzņēmuma vadītājs droši vien neveic darījumu, kas, visticamāk, rezultēsies uz­ņēmuma maksātnespējā. Šādos gadījumos uzņēmuma vadītājs ņem aprēķinus un iet pie atbildīgās ministrijas, kura aicina šķirot atkritumus, un pierāda, ka šajā ga­dījumā valsts saistību nodrošināšanai pret Eiropas Sa­vienību atkritumu šķirošanas jautājumā ir meklējami citi risinājumi. Tā vietā ir ticis pa­rakstīts struktūrfonda pro­jekta pieteikums, kurā apliecināts pretējais.

    Arī laikrakstam paustais SIA «Vidusdaugavas SPAAO» arguments: «tie 32265 eiro, par ko mums tagad pārmet, tika uzkrāti, lai būtu ko maksāt dabas resursu nodokli, kad tas būs jādara» liecina par apzinātu rīcību, ka netiks samazināts apglabājamo at­kritumu daudzums, kas at­kārtoti raisa jautājumu par šķirošanas līnijas iegādes un izmantošanas jēgu. Arī vēl­me tērēties angāra celtniecībai, jau šobrīd zinot, ka sa­šķirotie atkritumi tik un tā tiks apglabāti poligonā, at­kārtoti apliecina attieksmi pret valsts naudu. Šobrīd ko­pīgiem spēkiem ir panākts pretējs efekts — ja īstenosies SIA «Vidusdaugavas SPAAO» norādītais, ka sašķirotie at­kritumi turpmāk tiks apglabāti poligonā, tiks radīti draudi valsts saistību izpildei pret Eiropas Savienību, gan zaudēta projektā ieguldītā Eiropas Savienības nauda, gan maksātas soda sankcijas par atkritumu šķirošanas pra­sību neizpildi. Droši vien nav tālu jāmeklē, kurš par to visu maksās.

 

Par pārmaksātā atdošanu jāgādā pašvaldībai vai risinājums jāmeklē tiesas ceļā

      BD arī informēja Valsts kontroli, ka  lasītāji zvana un vaicā par kopējiem revīzijas rezultātiem vairākās pašvaldībās un trīs poligonos, kas liecina, ka atkritumu radītāji, tai skaitā iedzīvotāji, pārmaksājuši vairāk nekā divus miljonus eiro (uz «Dziļo vā­du» attiecināmi tikai jau jau minētie 32265 eiro, bet runa ir arī par citām pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem, kur veikta revīzija). La­sītāji vaicā, vai ir izredzes, ka iedzīvotājiem šo summu varētu kompensēt, un kam (ministrijai, prokuratūrai, valsts iestādei pašvaldībai u. c.) būtu jāgādā par to, lai tas notiktu, vai arī tas nav iespējams, un vienīgā cerība ir to turpmāk nepieļaut.

    Valsts kontrole informē, ka, komentējot SIA «Vidus­dau­gavas SPAAO» viedokli, ka: «gadījumā, ja poligons at­maksātu pārmaksāto sum­mu, ieguvējs būtu tika atkritumu apsaimniekotājs, bet līdz iedzīvotājiem nonāktu, ja vispār nonāktu, varbūt ti­kai cents katram», Valsts kontrole vēlas norādīt uz pašvaldību atbildību. Ja šā­du procesu tiek izlemts uz­sākt, tad pašvaldības kompetencē būtu uzraudzīt, lai poligonu veiktā atmaksa at­kritumu apsaimniekotājiem nepaliktu pēdējo rīcībā, bet «vispār nonāktu» līdz iedzīvotājiem. Atbildot uz jautājumu, vai iedzīvotāju pārmak­sāto summu varētu kom­pensēt, Valsts kontrole skaidro, ka jebkuram civiltiesiska darījuma dalībniekam ir tiesības vērsties pie otras puses ar pretenziju par radīto zaudējumu atlīdzināšanu. Ja abpusēji vienoties neizdodas, tad ir tiesības ar prasības pieteikumu vērsties tiesā. 

 

Saistītais raksts:

Valsts kontrole secina, ka «Dziļajā vādā» nepamatoti iekasēts dabas resursu nodoklis