Valsts kontrole rosina atteikties no pabalstiem domju priekšsēdētājiem un vietniekiem
INESE ZONE

Valsts kontrole (VK) rosina valdību atteikties no pabalstiem pašvaldību domju  priekšsēdētājiem un to algotajiem vietniekiem, ko viņi ir tiesīgi saņemt, reformas sakarā zaudējot darbu. Kā zināms, pabalstu var saņemt divu minimālo algu apmērā, ja persona ir nostrādājusi vismaz divus sasaukumus un ir pensijas, pirmspensijas vecumā un nav nodarbināta. Pensionāri saņem starpību, kas no viņu pensijas apmēra iztrūkst līdz divu minimālo algu apmēram. Kā zināms, ar nākamo gadu minimālā alga jau būs 500 eiro.   VK uzskata, ka šī paš-val­dību reforma nelikvidē tik lielu skaitu pašvaldību kā iepriekšējā, tātad darba zaudējuma risks tās sakarā skars mazāk personu un paš­valdību vadītājiem ar viņu zināšanu bāzi ir iespējas pārkvalificēties un atrast citu darbu, tāpēc šādi pa­balsti vairs nav aktuāli.  Mi-nētais pabalsts kā kompromiss tika ieviests pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas, jo tad likvidēja lielu pašvaldību skaitu, un tādēļ daudzi vadītāji zaudēja darbu, un kopš tā laika pabalsta saņemšanas iespēja joprojām ir spēkā. 
VK ir secinājusi, ka 85 pašvaldības ir aprēķinājušas pabalstu 222  personām. Izmaksas gadā pārsniedz vienu miljonu eiro. Savukārt turpmākajos peri­odos pa­balsta izmaksai būs nepieciešami vairāk nekā 11 miljoni eiro. Šobrīd valstī 722 personas ir vai ir bijušas domes vai padomes priekšsēdētāji vai algoti vietnieki. VK secina, ka pašvaldību reformas dēļ izmaksas pieaugs. Pabalsti tiek maksāti no pašvaldību budžeta.
BD lūdza šo VK iniciatīvu komentēt pašvaldību vadītājiem. Jēkab­pils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps secina, ka re­formas rezultātā darbu zau­­dēt varētu diezgan daudz cilvēku, tajā skaitā arī tie, kas varētu saņemt pa­balstu. 
– Es domāju, ka VK priekšlikums tiek virzīts pareizi. Manā ieskatā, ir jāvērtē kāds vienreizējs atbalsta mehānisms šiem cilvēkiem, kuri reformas dēļ zaudē darbu. Tas varētu būt nevis divu minimālo algu apmērā, bet lielāks. Pro­tams, ja cilvēkam ir 60 un vai vairāk gadu un viņš ir nostrādājis pašvaldībā kā­dus pēdējos 15 gadus, viņam būs grūti sevi piedāvāt darba tirgū un pārkvalificēties. Bet es  uzskatu, ka ar kādu vienreizēju kompensāciju vairāku mēnešu garumā var palīdzēt. Citādi VK  viedoklis ir pareizs. Zināmā mē­rā atbalstu arī to, ka domju priekšsēdētāju darbam varbūt pat vajag kādu limitētu termiņu, cik ilgi var ieņemt šo amatu. Cilvēks pēc daudziem gadiem diemžēl ieiet darba rutīnā, – saka Aivars Kraps.
Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Spro­ģe stāsta, ka novadā neviena persona šo pabalstu ne-saņem. Viņa bilst, ka tad, ja VK priekšlikums tiktu atbalstīts, tas būtu pret tiesiskās paļāvības principu. 
– Nosacījumi par pa­balstu ir spē­kā visu šo laiku, arī tad, kad tika pieņemti lēmumi par reformu, un tiem ir jāattiecas uz personām, kuras tagad strādā. Nevar pēkšņi visu mainīt. Protams, ka cilvēki tagad domā, ko viņi darīs turpmāk, kā reforma viņus skars, bet jābūt kaut kādai paredzamībai. Turklāt es šaubos par VK aprēķinu atbilstību, jo nevar būt, ka pabalstiem nepieciešama tik liela summa. Nav jau tās izmaksājamās summas tik lielas. Varbūt ir rēķināts, ka visi saņem pabalstu divu minimālo algu apmērā, bet tā taču nav, saņem tikai starpību līdz  šim apmēram. Kad pieņēma lēmumu par šo pabalstu, doma bija, ka tas ir tikai uz to brīdi, kad notika reforma, un cilvēki zaudēja darbu tās sakarā, bet tas tā arī palika. Tad vajadzēja kaut ko mainīt agrāk. Vai tad tagad cilvēki vainīgi, ka nekas netika mainīts? Domāju, ka tad, ja nolems pabalstu atcelt, tur varētu būt tiesu lietas, tieši no tā viedokļa, ka nav ievērots tiesiskās paļāvības princips, – uzskata Irēna Spro­ģe.  
Krustpils novada do­mes priekšsēdētājs Kārlis Pabērzs stāsta, ka no­vads pabalstu maksā trim personām, un tie attiecībā pret pašvaldības budžetu neesot lieli izdevumi.
– Pagaidām nav informācijas, ka valdības un Saeimas līmenī VK priekšlikums gūtu atbalstu, vismaz neesmu manījis, ka to skatītu vienā paketē ar nākamā gada budžetu. Par izdienas pensijām, ko dažu profesiju pārstāvjiem maksā valsts, gan diskutē. Protams, ka tagad, kad minimālā alga būs lielāka, pabalsti bijušajiem priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem arī būs lielāki, jo nav jau nevienam pensija divu minimālo algu apmērā. Bet, kā jau teicu, tie izdevumi nav tik lieli pret pašvaldības budžetu, un nedomāju, ka atteikšanās no tiem dotu lielu ekonomiju. Daudz bū­tiskāk tagad jutīsim sociālo pabalstu palielinājuma ie­tekmi. Minimālo algu pa­lielinās, un būs arī citi maksājumi. Ir aprēķināts, ka no Krustpils novada budžeta tas prasīs ap 200 000 eiro, bet nodokļu ieņēmumu sa­mazinājums, samazinot paš­valdībām iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa daļu, būs  ap 170 000 eiro, – saka Kārlis Pabērzs.
Minēto pabalstu pašvaldība piešķir, pamatojoties uz konkrētās personas iesniegumu. Ja personai vienlaikus ir tiesības uz šajā pantā noteikto pabalstu un invaliditātes pensiju, vecuma pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad izmaksā to pabalsta daļu, kas pārsniedz minēto maksājumu apmēru. Pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona vairs neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem vai aizbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. trallinātāji
    trallinātāji
    pirms 1 mēneša

    Sproge un Paberzs. Ka butu stradajusi mellam mutem sabieribas laba, butu jauki. Galvenais ir laba alga, dienesta autins ar pilnu baku, premija uz 18. nov. , veselibas apdrosinasana un visi citi labumi, gandriz piemirsu,lai labi ir ari saviem radiem. Tauta lal kulas, ka prot. 12 gadi ir nomesti zemē!

    Atbildēt
  2. A
    A
    pirms 1 mēneša

    Sproģe, tu tak priecājies, kad slimnīcas valdes priekšsēdētājs zaudēja tiesā. Ko tad tagad pati draudi ar tiesu darbiem? Zeme kā saka, ir apaļa un tavs ļaunums nāks pār pašu. Nekas gan jau kaut kā galus savilksi ar savu penziju zem 1000

    Atbildēt

Pievienot komentāru